Grāmata ir neparasts un ilgi gaidīts notikums – gan tāpēc, ka "Stroika ar skatu uz Londonu" ir jauna autora spilgta debija literatūrā, gan tāpēc, ka agri vai vēlu latviešu literatūrā bija jārodas romānam, kas turpina pirms astoņiem gadiem Laimas Muktupāvelas "Šampinjonu Derībā" aizsākto tēmu par latviešu piedzīvojumiem darba gaitās ārzemēs. "Stroikā ar skatu uz Londonu" stāstītājs ir jauns vīrietis, kurš strādā celtniecībā. Lasītāju gaida pārsteigumi, krimināla intriga un nopietnās pārdomās balstīti ironiski un apbrīnojami sirsnīgi spriedumi par Latviju un Angliju, par latviešiem un imigrantiem. Ikvienam no mums ir tuvinieks, rads, draugs vai paziņa, kas devušies Sprīdīša gaitās ārpus dzimtenes. Šī grāmata ir veltījums un stāsts katram no mums. Māksliniece Ilva Kalnbērza.
2,5, bet vienmēr apaļoju uz augšu. Saprotu, kāpēc grāmata ir/ bija tik populāra, bet diemžēl tā nav domāta man. Atslēga patikai noteikti būtu sakrītoša humora izjūta un mums ar Lācīti tā nesakrīt. Redzu, kas domāts smieklīgi, bet nesmejos. Sūrā gastarbaiteru dzīvē ir aptuveni tāda, kā iedomājos, piedzīvojumu elementi likās pārspīlēti.
Pēc Buasāras sieviešromāniem sagribējās drusku testosteronu un te nu tas bija pārpārēm. Skarbā viesstrādnieku celtnieku pieredze šī gadsimta sākumā, kad Ryanair vēl nelidoja un līdz Londonai bija jākratās pusotru diennakti. Brīžiem skaudri stāsti, brīžiem smieklīgi. Patika neizpušķotā un brīžam necenzētā valoda, humors un spēja gan uz sevi, gan citiem paskatīties ar labu devu sarkasma. 3,5*.
Lai arī, salīdzinot ar iepriekš lasītiem Lācīša vēlākajos gados rakstītajiem darbiem, sāk šķist, ka Lācītis par daudz ekspluatē un "uzsēdies" vienam tematam, šī grāmata ir lasīšanas vērta, kaut vai tāpēc, ka pirmā. Lielisks latviešu jaunāko laiku vēstures un piedzīvojumu skats humora un sociālā reālisma mērcē! Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2019/08/...
Es pilnīgi spēju iedomāties, ka tā tas arī notiek. Cerams gan, ka bez krimiķa elementiem. Ekobomzis ar narkotiku biznesu arī rullē, tagad zināšu visādus narko paveidus :D Šur tur pat balsī sasmējos, tā ka ir labi
baigi patika. neticami asprātīgi, interesanti. parasti man nepatīk žargons utt lielā koncentrācijā literatūrā, bet te tas ir tik organiski. un smieklīga arī, tiešām biju gaidījusi ko klišejiskāku un neveiklāku humoru
Es lasīju Viļa Lācīša grāmatu "Stroika ar skatu uz Londonu." Vilis Lācītis savā literārajā darbā aplūko mūsdienās aktuālo tēmu- latviešu izceļošanu uz ārvalstīm darba meklējumos. Romāna norises vieta galvenokārt ir Londona. Grāmatā autors apraksta piedzīvojumus darba meklējumos Lielbritānijā un iepazīstina lasītāju ar notikumiem, kas varētu notikt ar jebkuru latvieti, kas dodas uz Angliju. Lai arī grāmatas autors pašā sākumā norāda, ka sakritības ar reāliem cilvēkiem un notikumiem ir ļoti nejaušas, daži romānā aprakstītie personāži izklausās ļoti reāli. Romāna sākumā autors apraksta ceļojumu automašīnā ar draugiem uz Angliju un dzīvi, kuru viņš pamet Latvijā. Grāmatā ir labi aprakstīta latviešu pirmie iespaidi par cilvēkiem, kas dzīvo Anglijā- smaidīgi, labsirdīgi un pieklājīgi. Komiskais šajos iespaidos- latvieši lielu daļu laika domāja, ka briti viņus grasījās nosūdzēt nelegālo imigrantu apkarošanas dienestam. Romānā autors sastopas ar dažādiem cilvēkiem, gan ar citiem latviešiem, kas cenšas atrast savu veiksmīgo darbu, gan ar ārzemniekiem, kas viens par otru liekas savādāki raksturā, bet lieta, kas visiem šiem ieceļotājiem ir kopīga, viņi meklē darbu šajā "Laimes zemē". Darbu jau atrast ir iespējams, bet kādu? Autors pats jau no sākuma saprot, ka ar darba meklēšanu iet pavisam slikti, ko viņam un citiem latviešiem nav strādāšanas atļauju un tik liela paziņu loka, lai atrastu vēlamo darbu. Viņš sastopas gan ar darbu, kurā nemaksā algu, gan ar imigrantu aizturēšanas reidu, no kura viņš izsprūk, gan arī ar līķi Londonas mājas pagrabā. Grāmata kopumā ir uzrakstīta ar viegli saprotamu valodu un žargoniem, kas varētu patikt jaunākas paaudzes lasītājiem. Iesaku izlasīt šo grāmatu pat tad, ja nav nekad bijusi saskarsme ar braukšanu darba meklējumos uz ārzemēm. Grāmata pati par sevi ir interesanta un viegli izlasāma- tāda kā atkāpe no ierastās skaistās latviešu valodas tēlainības.
Biju gaidījusi, ka būs smieklīgāka.. Iespējams, ka nebiju attiecīgajā stāvoklī, lai uzjautrinātu visas absurdās lietas.
Runājot par izrādi, kuru neesmu redzējusi, bet ir viedoklis, mono-izrādei, kādā formā tā ir tikusi radīta, galīgi nepiemērota. Sanāktu laba daudz-aktieru absurda komēdija filmas/izrādes formā.
Par valodu — galīgi netraucēja slengs. 4 reizes skatījos, ko nezināms vārds nozīmē. 1 vārds skaidrojošā vārdnīcā nebija.
Kādreiz man to vajadzēja izdarīt. Un es izdarīju. Nokļuvu Londonā ātrāk izlasot šo grāvēju, nevis fiziski tur nolaižoties. Pat ja tas ir bijis tikai skats uz Londonu, lielais rats iegriež gana spēcīgi. Fināls pēc labākajiem detektīviem (ieskaitot līķus) vai Blaumaņa. Arī Londonā pēc sprādziena ir laime pirtiņā... Tēlot portretus un iedomāties, ka visi, kas tur devušies atpazīs sevi ir naivi, iespējams, dažs neaizbraukušais asprātīgajā tēlojumā sevi atradīs daudz ātrāk. Atliek vien cerēt, ka Vilis ir tik pat labs mūrnieks un paraugstrādnieks, kā šīs grāmatas autors. Ja vien palaimējas kaut kur nebūt šo biļeti (es tiešām domāju grāmatu) uz Londonu dabūt, tad... - nežēlojiet naudas! Citādi - ir vēl dažas Lācīša grāmatas. To es arī sev.
It felt real and interesting enough to go through it quickly. Lacitis writing style made it such that it was easy enough to follow at all time, which at the same time made it feel like it was lacking something, some umf from a writing perspective.
Bija noskaņojums palasīt kaut ko izklaidējošu un šī grāmata tika galā ar uzdevumu perfekti. Melnstrādnieku dzīves reālijas savijas kopā ar humoru, cerību uz gaišāku nākotni un kādu kripatu kriminālmistērijas.
Kompakts, godīgs, komēdisks un izglītojošs nostāsts par jeb kuram latvietim zināmu tematu. Salīdzinoši ar citu lasāmvielu, neuzpeldēja garlaicība un sanāca pat skaļi smieties.
Stāsts ātri gāja uz priekšu, it kā autors to būtu jautri izklāstijis man kādā krogā. Paldies, Vili!
Tā visa padarīšana ar dažādu apreibinošo vielu pagatavošanu un citas kriminālās darbības padarīja stāstu neticamu un man šķiet par daudz piepušķotu, tāpēc vienu zvaigzni noņemu.
"Ne jau visi paliks ārpus Latvijas, par to var neuztraukties. Tachu tie, kas atgriezīsies, redzēs dzīvi no cita lenjkja. Un tā būs tā patiesā globalizācija. Kulturālas un mentālas izmainjas - nevis uzspiestas no ārpuses, bet gribētas no iekshpuses. Jaunie ar plashāku redzesloku un citu kulturālo pieredzi izēdīs vecos njerkstētājus, kuri saraushanās procesā brēks: "Par ko mēs asinis lējām? Jaunmodīgās shtelles grauj mūsu vērtības!" Paskatīsimies patiesībai sejā, nevis pakaljā; noteikti no tās izlietās asins jūs vismaz kādu litru esat par velti izlējushi. Nezināshanas pēc. Esam dzīvojushi informācijas vakuumā, tas arī viss. Vienkārshi nevajag no neinformētības taisīt 'mentalitãāti', 'identitāti' un tādā garā."
Lasīju, kad visi lasīja, tad tā bija uz izķeršanu un pie lasīšanas tiku no kaut kā aizņemoties. Viesstrādnieku ārzemēs tik pilns, bet beidzot kāds no viņiem, kam turklāt ir arī humora izjūta, arī par to kaut ko uzrakstījis! Šobrīd ar prieku lasu V.Lācīša kinorecenzijas.