Cilvēki maskās

by Vilis Lācis

Jaunais, pievilcīgais rakstnieks Arnis Ankravs ir talantīgs un atzīts autors, īsts sabiedrības un sieviešu mīlulis. Taču viņa radošajam un tīrajam garam netīk dzīve, kurā ir daudz izlikšanās un melu: “Daudz jaunu paziņu Arnim radās šajās dienās. Pa daļai dienas varonis un sensācija, viņš negribot pulcināja ap sevi ziņkārīgos. Redzēdami, cik viņš vientuļš un neatkarīgs, daži mēģināja viņu ievilkt savās kliķēs, ieinteresēt par saviem lozungiem un deklarācijām. Citi atrada, ka draudzība ar [Arni] būtu izdevīga un piešķirtu viņiem jaunu spožumu. Un tikai nedaudzi cilvēki tuvojās Arnim tāpēc, ka bija saskatījuši viņā sava gara līdzinieku.” Lai izvairītos no vienas maskas, galvenais varonis ir spiests izvēlēties citu. Viņš tiecas bēgt, bet vēl nenojauš, ka no sevis aizbēgt nav iespējams. Viļa Lāča romāns, uzrakstīts gadsimta pirmajā pusē, arī mūsdienu lasītājam atgādina, ka cilvēka dabā – būt sarežģītam, nepakļāvīgam un pretrunīgam.

224 pages, Paperback

First published January 1, 1984

About the author

Vilis Lācis was a Latvian writer and Communist politician.

Lācis was born into a working-class family in Mangaļi, near Riga. He was a manual labourer, mostly working in the port of Riga and writing in his free time. In 1933, he published his hugely successful novel Zvejnieka dēls (Fisherman's Son), making him one of the most popular and commercially successful Latvian writers of the 1930s. His novels have been characterized as popular fiction, not always liked by high-brow critics, but widely read by ordinary readers.

Throughout this period, Lācis maintained underground ties to the officially banned Communist Party of Latvia. Lācis was under periodic surveillance by the Latvian secret services due to his political activities. Eventually Lācis became a favorite of Latvian dictator Karlis Ulmanis, who personally ordered the destruction of the surveillance files on Lācis. Lācis wrote newspaper editorials highly favorable of the Ulmanis regime, while still secretly remaining a Communist supporter, and Ulmanis's government generously funded Lācis's writing and a film adaptation of Fisherman's Son.

Lācis's Communist links became public after Latvia was occupied by the Soviet Union, when he was appointed as Minister of the Interior in the puppet government of Augusts Kirhenšteins. After Latvia was illegally incorporated in the USSR in August 1940, Lācis became Chairman of the Council of Ministers of the Latvian SSR (nominally, Prime Minister)and served in this position from 1940 to 1959. He was regarded mostly as a figurehead, as most of the actual decisions were made by the Central Committee of the Communist Party. As first Minister of the Interior and then Chairman of the Supreme Soviet, he must take personal responsibility for the Stalinist deportations and other aspects of the police state, and signed orders for the arrest and deportation of over 40,000 people.

Lācis's books have been translated into more than 50 languages, with translations into Russian being the most numerous. He remains the most translated Latvian writer.

Reviews

[Edvards · Rating 3 out of 5]

atstāja visnotaļ dalītus iespaidus, kas nevieš izteiktu pārliecību par kādu konkrētu viedokli..
bet kaut kā jau aizspriedumi par latviešu literatūru ir jālauž un šī grāmata noteikti palīdzēja

vienmēr arī (pagaidām vienreiz) grāmatas vidū ir interesanti uzzināt, ka savā laikā autors bijis panākumiem bagāts komunists un vērot vai un kā tas maina attieksmi pret darbu

[sanita erharde · Rating 5 out of 5]

Ja grāmata liek man raudāt, tā ir izcili uzrakstīta..
Komunists ne komunists, bet Vilis Lācis ir pelnījis lielāku atzinību kā latviešu rakstnieks, viennozīmīgi.!

[Elizabete Ulmane · Rating 5 out of 5]

> Man pieder laiks zvaigznes un zeme, viss esošais ir mans; melnu muti vai parfīmiem ielaistīts, šādiem vai tādiem produktiem pildītu kungi – vienmēr tikai cilvēks, kurš neskauž citus un nekad nenožēlo sevi. "“Nekas tik liels nav visā pasaulē, ka viņam līdzās sevi nicinu!"
> Kāds dēmons bija izauklējis to nemiera garu, sapņotāju ne- prātu, kas cilvēkiem neļāva laimīgiem būt,- nesa tos ka vēja rautas lapas prom kailā tukšumā, it kā lidojuma būtu viss viņu dzīves skaistums?
> Cilvēki alkst brīnuma, bet nevēlas, ka citi par viņiem brīnās.
> Spēle turpinās. Bez starpbrīžiem, bez kāpinājuma un atslābuma dun tā cauri gadu simteņiem, plēš ausis ar savu skarbumu un iegriež savos virpuļos veco un jauno cilvēci, paaudzi pēc paaudzes. Neviens nevar izkļūt no viņas straumes.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Man šķita ļoti interesanti un trāpīgi uzrakstīts un grāmatā atradu arī sevi netikai vienā bet vairākos tēlos. Aiz katras lappuses seko stāsts, kādu vēl nebiju gaidījusi.

Noteikti iesaku visiem un pašai sev arī pēc laika pārlasīt.

[Kaspars · Rating 4 out of 5]

Kopumā kārtējais labais Vila Lāča darbs, kurš ir interesants. Personiski redzēju sevi atsevišķos tēlos (pa nelielai daļai no vairākiem tēliem).

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Tēli mazliet plakātiski, un sižetā vairākkart pavīd nemotivēti pagriezieni, taču kopumā stāsts labs - ja nebūtu padomju laiku, Lācis visdrīzak itin pelnīti kļūtu par alternatīvās jaunatnes vietējo kulta autoru.