Nila Saksa (īstajā uzvārdā Konstantinova) debijas stāstu krājumā „Nopietnie nolūki” apkopoti astoņi dažādos periodos sacerēti stāsti. Grāmata piesaista uzmanību gan ar neordināro vizuālo koncepciju (mākslinieks Dagnis Skurbe), gan ar saturu, kas varētu izrādīties spilgtas emocijas raisošs.
Grāmatā apkopoti sekojoši stāsti:
Sieviete nopietniem nolūkiem Vīrietis, kurš mīlēja ar vēderu Izlaist kuci paskrieties Mātes nasta Dance Macabre Zirnekliene pin savus tīklus klusi un nemanāmi Tuksnesis Mūžības aizskartais
Nils Sakss (Konstantinovs) mācījies spēlēt amerikāņu futbolu Amerikā, kino režiju - Francijā, teātra mākslu - Pēterburgā, strādājis par pludmales glābēju Dubajā, par sanitāru Ģaiļezera slimnīcā Rīgā, bijis bērnu sporta treneris Anglijā, laikrakstu "Diena" un "Dienas Bizness" žurnālists, kā arī izveidojis izdevniecību "Severīns".
interesanti, ka jauniešu psihologs, kurš tik daudz runā par “veselīgu seksualitātes izpausmi”, savā debijas darbā nolēma grafiski aprakstīt bērna izvarošanu. man vienalga, kā tas bija domāts un man vienalga, ka viņš centās “speciāli likt justies neērti”. tas, ka grāmata šokē, nepadara to par labu literatūru un Sakss šo rakstīja tikai ar tādu mērķi, kas bija ļoti labi jūtams. vulgāri, pretīgi, nepatīkami.
Šo grāmatu izlasīju ~ 15 gadus atpakaļ, tad man viņa kaut kāda iemesla dēļ kunģi grieza mazāk.
Vienīgais stāsts, ko ir vērts lasīt ir "Vīrietis, kurš mīlēja ar vēderu", jo tajā pretīgas lietas ir aprastītas sociālās satīras labā, autors riebīgumā iet tieši tik tālu, lai kritizētu trulus cilvēkus un tas ir diezgan acīmredzami. Es domāju, ka Saksam šis stāsts sanāca labs netīšām, jo viņš ir ļoti orientējies uz "pliku" šokēšanu.
Šis stāsts ir otrais pēc kārtas, tāpēc cerīgi lasīju tālāk.
Kas attiecas uz pārējo grāmatu, man diemžēl jāsaka: bez jēgas, bez satura, vienīgi ar nolūku šokēt, provocēt, izraisīt vemšanu. Čalis vienkārši troļļo, bet tā, diezgan ļauni. Tur ir stāsts par māti, kas izvaro pašas dēlu, kuru pārtraucu lasīt, tikko sapratu, par ko tas būs un par negribēta zīdainīša nogalināšanu. Bet tajos stāstos nav nekādas dziļākas domas, vienkārši šīs lietas tiek pornogrāfiskā veidā aprakstītas. Es atvainojos, smadzeņu drāšana par neko.
Par neko.
Jāpiebilst, ka pirmais un pēdējais stāsts, kas nesaturēja nekādus šoka elementus bija vienkārši garlaicīgi, tāpēc uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc čalis pie iepriekšminētajiem "izteiksmes līdzekļiem" ķerās tik bieži.
Manā skatījumā nav īsti pareizi (ja tomēr atzīstam, ka mēdz būt "pareizi" vai "nepareizi") vērtēt kaut ko pēc mērauklas "patīk-nepatīk". Arī šis stāstu krājums ir jāvērtē pēc izjūtām. Jāpalasa kaut kas no Saksa vēlākajiem garadarbiem, lai saprastu kā viņš ir evolucionējis vai kuru virzienu pieņēmis sev par tuvāku. Gaumes jautājums.
Lasot šo grāmatu, atcerējos, ka, kad mācījos vidusskolā (skolu pabeidzu 2012.gadā), tad literatūras skolotāja atzina, ka daudziem (vairākām 12. klasēm, kurā tika veltīta uzmanība jaunākajai latviešu literatūrai) nepatīk "mūsdienu" latviešu literatūra un labāk ir lasīt nosacīti "vecos" autorus (piemēram, Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu un Regīnu Ezeru). Atcerējos to, jo lasot šo stāstu krājumu, sapratu kāpēc bija tāda nostāja. Iespējams pie vainas ir tas, ka neesmu pietiekami "gudrs", lai saprastu Saksa domu lidojumu stāstos, vai arī, man vienkārši nav tuvs šāds literatūras virziens, kad autors cenšas šokēt, tomēr, mani šis stāstu krājums neuzrunāja.
Tieši lasītājs būs atbildīgs par to,ko viņš iegūs pēc šo stāstu izlasīšanas. Vai nu paliks virspusējā plika sižeta līmenī, un skatīsies uz krājumu ar riebumu un nicinājumu pret autoru, vai arī ies dziļajā lasīšanā,un atklās,ka latviešu literatūrā ir ģēnijs. Es aicinu -nepalieciet virspusējā līmenī. Tad jau labāk nelasiet to nemaz! Stāsti ir ģeniāli, skar smagas tēmas, par kurām jādomā. Tā nav viegla izklaide- tiem vajadzētu jūs satricināt. Manuprāt šis krājums ir jātulko un jāizdod plašajā pasaulē