"… Ему хотелось, чтобы в Дальнем Лесу кто-нибудь уже совершил, наконец, настоящее зверское преступление… Все эти мелкие, робкие правонарушения, из которых состояли его рабочие будни, - как же они ему надоели! Кража кедровой шишки, не убранный с поляны помет, выдернутое из хвоста перо - кому это интересно? В этих преступлениях не было ни фантазии, ни дерзновения, ни жестокого коварства…"
И вот оно случилось! Неслыханное убийство. Безутешная вдова. Алчные адвокаты… Как и должно быть в настоящем зверском детективе. Опытный сыщик Барсук Старший и его правая рука ловкий и порывистый Барсукот идут по следу…
Anna Starobinets (Russian: Анна Старобинец) is a young Russian journalist whose first book “An Awkward age” was nominated for the National Bestseller prestigious Russian prize as a manuscript – even before it was published.
Prieciņš manam iekšējam bērnam. Tāds zvērīgs (burtiski) detektīvs. Īsts true crime - mežā atrasta asiņaina zaķa ļipa! Labs humors, interesants atrisinājums. Papildus cepums par kurmi - grīdu siltinātāju. Tagad zinu,ka tas hiperaktīvais kurmis,kurš dzīvo manā vasarnīcas mauriņā, vienkārši mēģina man ierīkot apsildāmo zālāju.
Lieliski niansēts ķesku gabals, kur tiek noslaktēts nabaga Zaķis, atstājot atraitni ar diviem metieniem zaķuku. Lietu izmeklē jaunais policijas censonis Āpškāns, kam ir problēmas ar identitātes izvēli, un vecais detektīvs Āpsis, kas vairāk par visu vēlas doties ziemas guļā. Vēl te ir vesels bars citu zvēru, kuros atpazīt sevi un apkārtējos, bet protams, ka pat ezim skaidrs, kas noticis. Labs gabals, ar ko rosināt mīlestību pret detektīvžanru. #kvākonts
Izmatoju iespēju un izlasīju vēl vienu grāmtu krievu mēnesim. Notiekti neesmu detektīvu cienītāja, bet, izrādās, ka zvērīgu detektīvu gan. Tas jau pat ezim skaidrs, ka šī nu reiz ir viena laba grāmata! Brīžiem smējos skaļā balsī (burstiksi, nevis kā izteiciens) - noteikti vietas, kurās smietos bērni un, tās, kurās es, atšķiras, bet tās jau ir tās labākās grāmtas, kuras spēj sarunāties ar visplāško auditoriju. Turklāt tik kodolīgā darbā patiesībā izciliātas arī nopietnas tēmas: piem., vai tu esi tas, par ko piedzimsti vai tas, par ko tevi izaudzina (apškāns/minkāns) un nepārvarami aizspriedumi (ja kāds apēd za;ki, tad noteikti meklējam vilku vai nabga kukaiņi, kurus tomēr var ēst, tas nekas, ka tie izrādās tikpat saprātīgi kā pārējie zvēri). Un beigt ar tādu klifhangeri - liek nepcietīgi gaidīt turpinājumu!
Nu jauks šis detektīvs. Mani Vecākā Āpša un Āpškāna izmeklēšana aizveda nostaļģiskās atmiņās par Izmeklētāju Caps un Mirdzas Kļavas grāmatiņām par zvēru dzīvi. Jauki. Lasīju, un varēju lieliski iedomāties, kā man tēvs šo lasa priekšā.
Zvērīgi (es pat neatvainošos) labs detektīvs par to, kā Tālmeža policisti Āpsis Vecākais un Āpškāns (kuram identitātes krīze) izmeklē visnotaļ šausalīgu slepkavību Apogu Advokātu nepārtrauktā uzmanībā.
Asprātīgas vārdu spēles ("Varžu kurkstoņa pieņēmās spēkā. - Viņas nekurkst tāpat vien. - Āpškānam saslējās spalva uz muguras. - Viņas nodod ziņu pa kvākauntu. Kauns un negods, ka mēs, Tālmeža Policijas darbinieki, neesam pieslēgti varžu ziņu tīklam") un ironiskas parodijas par policistiem, advokātiem un upuriem un visdažādāko attiecību peripētijām, turklāt parodijas ir tik daudzslāņainas, ka tās novērtēs gan primārā mērķauditorija (7+), gan ciniski juristi, pie kuriem pieskaitu arī sevi, gan visi, kuri mēģinājuši aptvert ģeometriskā progresijā pieaugošās remontdarbu izmaksas ("Pirms tāšu tapešu līmēšanas sienām vajag pāriet pāri ar dzeni. /../ Silto grīdu gribat? Es varu palaist kurmi, tā ja, viņš ievilks zem grīdas elektrību"). Īstā bērnu grāmata nogurušajiem pieaugušajiem.
"-Zvērīga loģika, - atteica Āpsis Vecākais. - Vienkārši zvērīga loģika."
Detektīvus lasu ārkārtīgi reti. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Kāpēc ne ar zvērīgo detektīvu no Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatu kolekcijas? Jāsaka, ka grāmata mani patīkami pārsteidza, bija gan asinis, gan intriga un humors. Ne viss ir tā, kā sākumā izskatās. Ļoti patika Koijota un Peles psiholoģes tēls, kā arī rakstnieces radītā kičīgā meža bāra atmosfēra ar mušito kokteiļiem un slieku tartariem.
Šajā asprātīgajā stāstā viss ir kā pieklājas būt detektīvromānā, ar to atšķirību, ka viss notiek dzīvnieku pasaulē. Cilvēkus šajos dzīvniekos saskatīt nav grūti. Turklāt tekstu papildina ārkārtīgi jaukas un dzīvīgas ilustrācijas. Ļoti novērtēju tulkotājas Māras Poļakovas spēju prasmīgi un saprotami pārcelt tekstu latviešu valodā, nezaudējot ne asprātību, ne valodas un loģikas spēles.
Brīnišķīgs darbs, tiešām ļoti zvērīgs detektīvs. Asprātīgs un forši tēli. Bērniem arī ļoti patika, kā arī lielisks tulkotājas darbs, atrodot un piemērojot latviešu valodai dažādus radošos risinājumus. Mūsu ģimeni sajūsmināja kvākaunts, kā arī atsevišķi izteicieni - te pat ezim viss ir skaidrs! Noteikti turpināsim sēriju.
Salasījusies atsauksmes, gaidīju ko mazliet vairāk, bet dažus jautrus mirkļus sagādāja. Pieņemu, ka bērniem patiks vēl labāk. Burvīgi asprātīgs tulkojums.
Paldies manai goodreads komūnai, no kuras varu uzzināt par labām grāmatām. Pati nemūžam to nebūtu izvēlējusies, bet, ja reiz visiem tā patīk, man arī vajadzēja.
Klausījos audiogrāmatu, paralēli darot citus darbiņus, un visu laiku smaidīju par autores izdomu un asprātību. Patiešām zvērīgs detektīvs kā lielajiem, tā mazajiem lasītājiem.
Este libro ni lo conocía ni lo esperaba. ¡Qué despropósito! ¡Mi hijo mayor necesita leerlo! Ya desde el inicio lo decidí. Este libro es para él y le encantará, como a mí, por supuesto. Nos encontramos con un misterio por resolver, cosa que de por sí es llamativa y atractiva para los niños pero si además le sumamos el lenguaje tan gracioso con el que está escrito... Es un diez. Desde las primeras páginas me daba la risita tonta cada dos por tres por la terminología inventada para esta historia. Vale, diré que era predecible pero claro, ni soy una niña ni es mi primer crímen a resolver, llevo unos pocos a mis espaldas jijiji. Aun así, lo he disfrutado muchísimo. Poco a poco, viendo como ellos, los personajes, descubrían lo que yo ya esperaba y me daban la razón. Una lectura que me ha mantenido la sonrisa en los labios todo el tiempo y, sin duda, es de agradecer de vez en cuando que esto ocurra. Si quieres pasar un rato entretenido y divertido, no hace falta que seas niño, no dudes en hacerte con él. Para regalar es ideal. Tanto si son lectores como si quieres que lo sean. Yo, personalmente, lo recomiendo a partir de los ocho o nueve años.
Ir tādu grāmatu kategorija, kuras nevar īsti ierindot nedz pie bērnu literatūras, nedz pieaugušo. “Vilka midzenis” ir viena no šādām: it kā aizraujošs krimiķis iz zvēru pasaules bērniem, taču ar tik bagātu valodu un vēsti, ka droši var lasīt pieaugušie. Paņēmu šo darbu tāpēc, ka biju dzirdējusi labas atsauksmes, turklāt to ir tulkojusi meistarīgā Māra Poļakova, kas nozīmē augstu kvalitātes latiņu. Jā, man patika, jo bija interesants stāsts, asprātīgi dialogi, negaidīts atrisinājums un dzēriens, ko dēvē par mušito.
Ükspäev sirutasin käe lapse seljakotti uurimaks, millega tema oma aega sisustab. Leidsin loomakriminulli, sirvisin, esimese hooga armusin minikoomikseid meenutavatesse piltidesse (kunstnik Maria Muravski), teise hooga lugesin läbi, kolmandaga googeldasin, et millisele vanuserühmale see täpselt on mõeldud.
Ühesõnaga, lugu algab Oksakoha baarist, kus elu näinud Tagametsa politseinik Vanem Mäger vaatab kahte hägusast kärbsekokteilist end vaat et seaks joonud kakku ning mõlgutab mõtteid sellest, et peaks vist kaalust alla võtma. Baari omanik on labiilse närvikavaga koiott Jott. Kakud on lennanud kohale Eesmetsast ehk on Tagametsas võõrad.
„Me oleme kakud-advokaadid. Me nõuame kompensatsiooni moraalse kahju eest. Tasuta praadi peakoka poolt,“ resümeeris kakk, kellel oli olnud kärbes, aga kes oli sellest nüüd ilma jäänud, sest kärbes kukkus lõpuks tema nina küljest põrandale. „Tasuta praadi!“ pistis koiott Jott ulguma. „Ma teen teist endast praegu prae! Laanepüü ananassidega! Tibu tabaka!“ „Tapmisähvardus,“ lausus kakk. „Tunnistajate juuresolekul,“ vibutas teine oma nokka. „Tagametsa politsei Vanema Mägrana,“ sekkus Vanem Mäger, „pean teile teatama, et meil Tagametsas on ühiskondlikes asutustes prügi maha ajamine keelatud. Selle eest karistatakse trahviga.“ „Meie ei aja kunagi prügi maha!“ väljendasid kakud kooris oma meelepaha. „Kärbes,“ sõnas Mäger kaalukalt. „Te viskasite kärbse põrandale. Aga olgu peale, esimene kord ma annan teile andeks. Tagametsa on külalislahke paik. Aga nüüd on nii. Teie korjate oma kärbse üles. Ja sina,“ pöördus Mäger Joti poole, „tood kakuhärradele maja poolt kingiks „Kivid ja kännud“. „Jälle kännud?“ pistis Jott ulguma. „Kord on kännud, siis ei ole kännud, siis on kännud, siis ei ole …“ „Jäta järele, ära soiu,“ kähvas Mäger. „Nendele „Kännud“. Mulle vihmaussi-carpassio. Aga minu sõbrale, kes peaks kohe tulema, too õige üks hiirelihapasteet sojaõliga ja …" (lk 8 – 9)
No vot umbes sellises võtmes „kuritegusid“ mägral enamasti lahendada tulebki, üldiselt on elu Tagametsas rahulik ja ohutu. Sedavõrd, et mägra sõbral, bollywoodilike identiteediprobeemidega noorel ja tahtmist täis noorpolitseinik Mägerkassil on isegi pisut kahju, et Tagametsas iial midagi hirmsat ei juhtu. Mh põhjusel, et Tagametsas on kõik loomad taime- ja putukatoidulised, teiste loomade jahtimine ja söömine on keelatud. Kuni siis juhtus. Võigas mõrv. Kohalik moodne sotsiaalmeediakanal (ja alles seejärel traditsiooniline meedium) andsid teada, et vaesest ja ekstreemselt paljulapselisest isast Jänesest on alles üksnes pisut verd ja sabakarvad. Jäneseemand on meeleheitel, kakkude silmad säravad kasulootuses, Mägerkass ilmutab hüperaktiivsust ning üksnes Vana Mäger unistab kosutavast talveunest värskelt remonditud urus.
Lasteraamatu lihtsas keeles räägitakse suurest hulgast universaalselt aktuaalsetest sotsiaalsetest probleemidest, mh nö laste kilbina kasutamisest, stereotüüpide ohtlikkusest ja sildistamisest. Käiaks läbi kõik raske kuriteo lahendamise etapid. Alibisid kontrollitakse, asitõendeid kogutakse ning kirsina tordil – psühholoog Hiir loob kurjategija psühholoogilise portree. Ja seejuures on koguaeg põnev, hunnik naljaks pööratud klišeesid ja mina lõppu ära ei arvanud …
Googel ütleb, et see raamat sobib nooremale koolieale. Mulle tundub, et pigem põhikooliealistele või siis ettelugemiseks – saab igast maailma-asju arutada nii et, et, et … Igatahes mulle meeldis väga, oli kuidagi hästi meelt lahutav ja paras mu kestvas lugemiskrambis. Starobinets on kuulus oma sõnamängude poolest, mis kõik ilmselgelt ei ole tõlgitavad, seega, kel võimalik, tasub lugeda originaalkeeles. Mina lugesin eesti keeles (kohati, kus taipasin, vist tõlkisin peas tagasi ka, бар „Сучок“ jms … ) ja polnud ka paha, kaugeltki.
Skaistās ilustrācijas rotā zvērīgu (burtiskā nozīmē) detektīvu, kas aizraujošu un humoristiku piedzīvojumu virpulī, dodas kādam mežā notikušam nozieguma atrisinājumam pa pēdām. ✨
Ļoti patika grāmatā reālās dzīves izmeklēšanas gaitas un cilvēku dzīves adaptācija meža zvēru pasaulē. Uzrunāja humoristiskais piesitiens, spriedzes noturēšana katrā lapaspusē - jauka lasāmviela gan maziem, gan lieliem.
Paceļu glāzi ar bāra "Apsesdēls" interesanto mušito kokteili, un dodos meklēt nākamās šīs zverīgo detektīvu grāmatas! ✨
Für die Kinder war es ein spannender Krimi. Ich habe darin viel Gesellschaftskritik gefunden über Rassismus und Vorurteile. Jetzt wollen wir alle den zweiten Teil lesen
Hi everyone! I'm working for a Russian website dedicated to children's books and children's reading Papmambook.ru. We've been building the English version of the website. We are proud that a lot of our reviewers are teenagers. Here's their analysis of the Beastly Crimes series and here's an interview with Anna Satorbinents that one of them conducted.
Super gabaliņš! Ar intrigu un ar humoru. Meža zvēri lieliski, katras ar saviem niķiem un problēmām. Man šķiet forši būtu bijis klausīties kā to lasa krievu valodā, jo lasot tulkojumu visu laiku iedomājos kā tas skanētu krieviski.
A fun read, very creative wordplay. I'll definitely be reading the other books in the series.
The book I read said the material was appropriate for kids 6+. I think it's possibly better suited for children a bit older, perhaps 9-10 or so. In terms of language, sure, 6 year olds will be able to follow along, but in terms of subject matter and some gruesome events, maybe hold off for a couple of years.
EDIT!
My second time through with the book was the English edition. More fun - shameful how often I'd forgotten (or in too many cases, did not know) the word in Russian and had to scramble for a quick peek at a dictionary. Again, a fun read, perhaps not only a bit gruesome for the younger set, but also a bit wordy when Badger and Badgercat go into detail on procedure. 9 or 10 year olds will enjoy this; a 6 year old might find it tedious. Oh, and the translation is excellent.
Zapewne każdy z was spotkał się kiedyś z książkami, w których występowałyby obdarzone ludzkimi cechami zwierzęta, jak na przykład “Kubuś Puchatek” czy “O czym szumią wierzby”. Zakładam, że większość czytelników otarła się też o kryminał - oczywiście w sensie czysto literackim. ;) Jak często jednak zdarza wam się trafić na połączenie tych dwóch zjawisk? No właśnie.
Powieść Anny Starobiniec - “Wilcza nora” - zaintrygowała mnie właśnie tym, że przenosi konwencję klasycznego kryminału do świata zwierząt. Mamy ofiarę zbrodni - nieszczęsnego pożartego Zająca, podejrzanych, na których czele stoi naturalnie Wilk, świadków, których trzeba przesłuchać, a śledztwo prowadzi Starszy Borsuk Policji Dalekiego Lasu, z pomocą swojego partnera, młodego i narwanego Borsukota. Wspólnie muszą odkryć, kto miał motyw i sposobność popełnić morderstwo, a często te najbardziej oczywiste tropy okazują się zwodnicze...
Postaciom daleko do niewinnych zwierzątek ze Stumilowego Lasu i choć prawo zabrania im pożerania się nawzajem, to jednak ich instynkty pozostają niezmienne - czasem niezmiennie zabójcze. Co jest najciekawsze w bohaterach, to że chociaż każde z nich pozostaje wierne swojej zwierzęcej naturze, to autorka dodała im jeszcze cech typowo ludzkich, ale w taki sposób, że te dwie natury idealnie ze sobą współgrają. W stylu życia mieszkańców Dalekiego Lasu znajdziemy wiele odniesień do naszego świata, na przykład wieczorem mogą obejrzeć mecz w korzeniowizorze, zapewnić sobie stały napływ świeżych informacji dzięki podłączeniu do żabiej sieci - kumnetu, albo wybrać się do baru na muchito. Nie można odmówić autorce ani pomysłowości, ani dowcipu.
Książka teoretycznie przeznaczona jest dla dzieci w wieku 7+, choć ten próg wydaje mi się dość zaniżony - wolałabym nie czytać siedmiolatkowi o pokrwawionych strzępach futra i małym kojocie, który patrzył na śmierć swojej rodziny. Myślę jednak, że dla odrobinę starszego czytelnika “Wilcza nora” może stanowić doskonałe wprowadzenie do świata kryminałów i zachęcić go do sięgania po ten gatunek w przyszłości. Książkę czyta się bardzo szybko, intryga nie jest skomplikowana, choć ciekawie poprowadzona, a treść uzupełniają kolorowe ilustracje - dzieciaki powinny być zachwycone, choć niekoniecznie tylko dzieciaki ;)
Chociaż mam już swoje lata i przeczytałam w życiu niejedną powieść detektywistyczną, to bardzo dobrze bawiłam się podczas lektury, bo też nie była to infantylna opowiastka o puchatych zwierzątkach, ale po prostu dobry kryminał, z nutą humoru i ironii. Czekam na kolejne tomy, a was zachęcam do sięgnięcia po “Wilczą norę” - z dziećmi lub bez ;)
Książkę otrzymałam z Klubu Recenzenta serwisu nakanapie.pl.
Šī lasāmviela ir kompromiss starp 12 gadus veca pusaudža un 7 gadus veca bērna interesēm. Pusaudzis dažbrīd smējās balsī, mazākais bieži pārtrauca, lai uzdotu papildu jautājumus, bet, katrā ziņā, nieka divos vakaros izdzīvojām līdzi zaķa slepkavības atrisināšanai. Puikām ļoti patīk dzīvnieku savstarpējās attiecības un viņi vēl pāris dienas pēc grāmatas izlasīšanas sprieda par morāli un katra iesaistītā atbildību. Un, ja mamma katram varonim cenšas piemeklēt savu, atšķirīgu balsi - tad vakars izdevies! :) Smieklīgi, ka pat vīrs, kurš bija dzirdējis pirmo pusi grāmatas, bet ne noslēgumu, dzīvi interesējās par vainīgo atrašanas gaitu! Izteica minējumus par vainīgo un smagi kļūdījās! :))
Este libro infantil de @espiralediciones es ideal para los niños un poco más mayores. Nos cuenta la historia de un conejo que ha sido asesinado y todo el mundo parece echar las culpas a el lobo. Pero el detective que es un tejón, piensa que no puede ser tan fácil e investiga lo sucedido.
Tiene unas ilustraciones muy bonitas y llenas de animalitos que los niños adorarán. Además, tiene una letra grande ideal para que ellos aprendan leyendo. Cuenta con una moraleja vital para que los niños reflexionen que es que las apariencias no siempre son lo que parecen y que hay primero conocer aue ha ocurrido y cómo es cada uno antes de acusar.
Anna Starobinets es de mis autoras favoritas. Además de sus perturbadoras y alucinantes aproximaciones al terror y a la ciencia ficción, ha publicado varios libros infantiles (Catlantis es una hermosura). Así que cuando encontré este título no dudé un solo segundo en comprarlo. La historia es súper divertida e intrigante: se cometió un asesinato en Bosque Lejano, y el jefe de policía Tejón y su ayudante Gatejón deberán resolverlo. Como en toda gran fábula, los animales son los espejos de los humanos, por lo que, además de maravillarnos, nos invita a la reflexión. La edición está muy bien cuidada, de gran calidad, y las ilustraciones de Marie Muravski son una chulada.
I read the English translation of this book. There were several different errors where the translator used the wrong homophones (i.e. affect instead of effect, etc.).
This is a children's book, so the story line is not complex. While I enjoy reading books for kids, I do not feel that you have to dumb down themes or character development when writing children's lit. Children love multifaceted characters just as much as adults. It just felt like these characters were flat and predictable.
Šī nu gan ir viena eleganta, eleganta grāmata. Esmu sajūsmā par autores izdomu un prasmi krimonāldetektīvu pārcelt zvēru pasaulē. Un visi tie savstarpējie ķīviņi un zvēriem raksturīgie paradumi atstrādāti līdz niansei. Ļoti interesē, ko par šo domā auditorija, kam šī grāmata it kā paredzēta (uz vāka rskstīts, ka 7+). Man liekas, ka visas tās detektīvu atsauces spēj tā kārtīgi novērtēt lasītājs ar pieredzi.