Igauņu rakstnieka Indreka Hargla romāns “Aptiekārs Melhiors un Akas ielas rēgs” ir romāns, kas pāris minūšu laikā lasītāju izrauj cauri laika lokiem un iemet viduslaiku Tallinas nakts melnumā. Nē, tā nebūs romantiska tikšanās vai pastaiga, jo pirmais ko sajūti ir smaka, kas liecina par kaulainās tuvumu. Notikumu pavērsiens ilgi nav jāgaida, jo dīvainos apstākļos mirst cilvēki, kuru nāvē vaino Akas ielas rēgu. Tallinas aptieķnieku Melhioru tādi māņi nepārliecina un tā aizsākas aizraujoša izmeklēšana īstenā viduslaiku stilā.
Šī grāmata ir aizraujoša un interesanta ne tikai tās sižeta dēļ. Apbrīnojami ir tas, cik prasmīgi Hargla apraksta Tallinu konkrētajā laika posmā. Jau pats pilsētas apraksts vien. Lasot burtiski var ieraudzīt pilsētu, aplūkot namus, pagalmus, izstaigāt tās un ieelpot tās senatnīgo elpu, kas ietver visu iespējamo smaržu buķeti. Arī pilsētas iemītnieku un tā viesu apraksts ir ļoti dzīvs. Tas, kā viņi uzvedās, ko domā, kas viņus satrauc – viss atbilstoši laikmetam un ne mirkli nav sajūtas, ka stāstā iemaisījies kas no sveša laikmeta. Taču lieta par ko es tiešām autoru apskaužu, ir viņa prasme parādīt senās Tallinas iedzīvotāju valodu, to kā viņi sarunājās par dažādām lietām, kā komunicē savā starpā. Šajā komunikācijā nav liekas jaunāko laiku klīrības. Vismaz manuprāt, tieši varoņu sarunas un izteiksmes veids ļauj vislabāk sajust aprakstīto laikmetu un atklāt romāna varoņus visā to daudzveidībā. Vislielākie cieņas apliecinājumi autoram par viņa talantu, viņš tiešām ļoti sajūtami spēj uzburt pagātnes realitāti. Nav nekāds brīnums, ka pagājušo vasaru uzsākta šī romāna ekranizācija. Šis romāns ir ļoti pateicīgs materiāls aizraujošas kinofilmas radīšanai. Tā kā Tallinas vecpilsētu darba dēļ nācies izstaigāt krustu šķērsu, varu pavisam droši apgalvot, ka atrast atbilstošu namu vai ielu konkrētas epizodes uzfilmēšanai nebūs grūti.
Man šis ceļojums laika patika un ja man reiz atkal radīsies vēlme pēc piedzīvojumiem viduslaiku stilā, es noteikti lūkošu pēc kāda no Indreka Hargla darbiem.