What do you think?
Rate this book
Bille #1
Bille
Vizmas Belševicas triloģija "Bille" —viens no izcilākajiem latviešu prozas darbiem, kas 20. gadsimta 90-ajos gados mainīja priekšstatu par bērnības atmiņu atainojumu literatūrā pēc Otrā pasaules kara un neierasti tieši tēlo bērna un vecāku, bērna un pasaules attiecības.
"Bille" ir daļēji autobiogrāfisks stāstījums par mazo meiteni Billi, no kuras skatpunkta grāmatā atveidota pasaule. Darbība noris trīsdesmitajos gados - laikā, kas mūsdienās kārtējo reizi pārtapis zaudētajā paradīzē. Taču "Bille" nebūt nepieder salkani jūsmīgajām bērnības atmiņu grāmatām, ar kādām pārpilna latviešu literatūra. "Billē" netrūkst ne gaišuma, ne sirsnīgas ironijas, jo autorei piemīt reti sastopamā prasme arī pelēcību aprakstīt koši un iespaidīgi."
Guntis Berelis, "Latviešu literatūras vēsture"
"Bille" ir daļēji autobiogrāfisks stāstījums par mazo meiteni Billi, no kuras skatpunkta grāmatā atveidota pasaule. Darbība noris trīsdesmitajos gados - laikā, kas mūsdienās kārtējo reizi pārtapis zaudētajā paradīzē. Taču "Bille" nebūt nepieder salkani jūsmīgajām bērnības atmiņu grāmatām, ar kādām pārpilna latviešu literatūra. "Billē" netrūkst ne gaišuma, ne sirsnīgas ironijas, jo autorei piemīt reti sastopamā prasme arī pelēcību aprakstīt koši un iespaidīgi."
Guntis Berelis, "Latviešu literatūras vēsture"
208 pages, Hardcover
First published January 1, 1992
11 people are currently reading
513 people want to read
About the author
Vizma Belševica
63 books30 followersVizma Belševica was a Latvian poet, writer and translator. She was nominated for the Nobel Prize in Literature.
Receiving the Nobel prize was her childhood dream; she, as a poor but bright girl, spent much of her time reading classical literature. Belševica's work has been recognised: on December 6, 1990, she was elected honorary member of the Latvian Academy of Sciences; she has twice received the Spidola Award, which is the highest recognition in Latvian literature. Belševica has also received the highest award of the Latvian State, namely the Three Star Order.
Vizma Belševica published her first poems in 1947; her first book of poetry appeared in 1955. Her most notable poetry collections are Jūra deg (The Sea is Burning, 1966), Gadu gredzeni (Annual Rings, 1969), Madarās (In My Lady's Bedstraw, 1976), Kamola tinēja (The Clew Winder, 1981), Dzeltu laiks (Autumn Time, 1987). Her short stories' collections are Ķikuraga stāsti (Stories from Kikurags, 1965), Nelaime mājās (Misfortune at Home, 1979), Lauztā sirds uz goda dēļa (Broken Heart on the Board of Honour, 1997). During the post-Soviet period, Belševica wrote three semi-autobiographical books – stories about the girl Bille, following her life from the late 1930s, throughout the first year of Soviet occupation of Latvia (1940–41), the Nazi occupation (1941–45), and the first post-war years under Stalin's regime: Bille (Bille, 1992, 95), Bille un karš (initial title: Bille dzīvo tālāk) (Bille and War, 1996), Billes skaistā jaunība (The Wonderful Youth of Bille, 1999). Its first edition was published by the Latvian publisher Mežābele in 1992 in the United States and only in 1995 in Latvia. Now this trilogy has been recognized as one of the most important works of Latvian literature of all times. It has been translated into Swedish, but not in English.
Belševica's poetry and fiction has been translated in about 40 languages. Within the Soviet Union of the 1960s–1980s, several books of her selected poetry were published in Russian, Belarusian and Armenian. Her poems were translated into English by Inara Cedrins for the anthology Contemporary Latvian Poetry published by the University of Iowa Press in 1983. From the 1980s onwards, Belševica has been regularly present on the Swedish literary scene, (translator Juris Kronbergs), books of her poetry and Bille stories have enjoyed immense critical success and wide readership there. Her Selected Poems have been published also in Norway, Denmark and Iceland. Selected Short Stories – in Russia, Georgia and Germany. The Russian translation of the Bille trilogy has been published in Riga, Latvia.
In her work she criticized the situation of oppressed nations in Soviet Union, therefore from 1971 to 1974 she was not allowed to publish. Her name could not be mentioned in media. KGB agents searched her apartment twice confiscating manuscripts and notes.
Receiving the Nobel prize was her childhood dream; she, as a poor but bright girl, spent much of her time reading classical literature. Belševica's work has been recognised: on December 6, 1990, she was elected honorary member of the Latvian Academy of Sciences; she has twice received the Spidola Award, which is the highest recognition in Latvian literature. Belševica has also received the highest award of the Latvian State, namely the Three Star Order.
Vizma Belševica published her first poems in 1947; her first book of poetry appeared in 1955. Her most notable poetry collections are Jūra deg (The Sea is Burning, 1966), Gadu gredzeni (Annual Rings, 1969), Madarās (In My Lady's Bedstraw, 1976), Kamola tinēja (The Clew Winder, 1981), Dzeltu laiks (Autumn Time, 1987). Her short stories' collections are Ķikuraga stāsti (Stories from Kikurags, 1965), Nelaime mājās (Misfortune at Home, 1979), Lauztā sirds uz goda dēļa (Broken Heart on the Board of Honour, 1997). During the post-Soviet period, Belševica wrote three semi-autobiographical books – stories about the girl Bille, following her life from the late 1930s, throughout the first year of Soviet occupation of Latvia (1940–41), the Nazi occupation (1941–45), and the first post-war years under Stalin's regime: Bille (Bille, 1992, 95), Bille un karš (initial title: Bille dzīvo tālāk) (Bille and War, 1996), Billes skaistā jaunība (The Wonderful Youth of Bille, 1999). Its first edition was published by the Latvian publisher Mežābele in 1992 in the United States and only in 1995 in Latvia. Now this trilogy has been recognized as one of the most important works of Latvian literature of all times. It has been translated into Swedish, but not in English.
Belševica's poetry and fiction has been translated in about 40 languages. Within the Soviet Union of the 1960s–1980s, several books of her selected poetry were published in Russian, Belarusian and Armenian. Her poems were translated into English by Inara Cedrins for the anthology Contemporary Latvian Poetry published by the University of Iowa Press in 1983. From the 1980s onwards, Belševica has been regularly present on the Swedish literary scene, (translator Juris Kronbergs), books of her poetry and Bille stories have enjoyed immense critical success and wide readership there. Her Selected Poems have been published also in Norway, Denmark and Iceland. Selected Short Stories – in Russia, Georgia and Germany. The Russian translation of the Bille trilogy has been published in Riga, Latvia.
In her work she criticized the situation of oppressed nations in Soviet Union, therefore from 1971 to 1974 she was not allowed to publish. Her name could not be mentioned in media. KGB agents searched her apartment twice confiscating manuscripts and notes.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 31 reviews
December 29, 2012
Ak šī Bille! Grāmatas izlasīšana bija kā atgādinājums kā mums bērnībā lielas lietas var likties kā nothing special, savukārt mazo lietu traģēdija šķiet kā pasaules gals.
Vienlaicīgi gan prieks par Billi, gan žēl viņas, brižiem gribas to cilvēkbērnu samīļot, jo, kā par nelaimi, apkārtējiem ir savas likstas un par Billi tā īpaši neviens nedomā. Vēlreiz liek paskatīties uz dzīvi maza bērna acīm.
Vienlaicīgi gan prieks par Billi, gan žēl viņas, brižiem gribas to cilvēkbērnu samīļot, jo, kā par nelaimi, apkārtējiem ir savas likstas un par Billi tā īpaši neviens nedomā. Vēlreiz liek paskatīties uz dzīvi maza bērna acīm.
January 21, 2015
Savādi, cik ļoti daudz no maza bērna vēl joprojām manī saglabājies. Brīžiem, protams, Billes domas likās visnotaļ muļķīgas un bezgala bērnišķīgas, jo kuram gan ienāktu prātā aiz pļavas, priedēm un ozoliem meklēt Leiputriju, kur var, izēdoties cauri mannas kalniem, nokļūt īstā pasaku zemē ar konfektēm kokos. Šādos brīžos gan atmiņā atausa pašas bērnības murgojumi, kuru dēļ vajadzēja rakt dziļu bedri, lai tiktu līdz Ķīnai, vai arī gribējās izsekot vecmāmiņu, kurai noteikti ir slepens romāns ar kaimiņu.
Tomēr blakus šiem izteikti bērnišķīgajiem momentiem Billē ir atrodamas arī domas un sajūtas, kuras līdz pat šai dienai nav pazudušas no manas galvas un ik pa brīdim iešaujas prātā. Varbūt nedaudz citādā kontekstā un bez dramatisma pieskaņas, tomēr tās turpat vēl ir.
Galu galā tad Bille vairāk iznāk tāds pašas bērnības spogulis. Vienīgais, ka spoguļojoties Billē, arī mana bērnībā šķiet drūmāka, nekā tā patiesībā bija.
Tomēr blakus šiem izteikti bērnišķīgajiem momentiem Billē ir atrodamas arī domas un sajūtas, kuras līdz pat šai dienai nav pazudušas no manas galvas un ik pa brīdim iešaujas prātā. Varbūt nedaudz citādā kontekstā un bez dramatisma pieskaņas, tomēr tās turpat vēl ir.
Galu galā tad Bille vairāk iznāk tāds pašas bērnības spogulis. Vienīgais, ka spoguļojoties Billē, arī mana bērnībā šķiet drūmāka, nekā tā patiesībā bija.
December 31, 2018
ļoti patika! emocijas daudz! Ak, šī Bille!
Bet par Billi... smagi, smagi. Varbūt tā pat īsti nav laimīga bērnība, bet smagnēja un īsti drūma, kaut arī Bille cenšas dzīvot priekos un aizmirst grūto.
“Manu bērnu neviens par apsmieklu netaisīs. Pati, lai izgāžas, kā grib!” (Papucis)
“Tavu bērnu? Atradis princesi! Gabals būtu nokritis tam kraupim?” (Māte)
Kraupis, lēvurs, lemesis, nolādētās Gūtmaņu asinis - Billes otrie vārdi.
Bet bērns ir bērns, un Billei Leiputrija ir jāatrod, palaidnības jātaisa, Bille spītīga, apņēmīga, sapņotāja.
Billei jātiek uz augšu. Billei jāmācās. Bet, vai kāds prasījis, ko Bille grib?
Tomēr Bille daudz ko iemāca. Kāda ir mūsu attieksme? Kādi esam pieaugušie? Cik liela nozīme ir bērnībai pirms pieaugšanas?
Jātiek uz augšu!
P.S filma ir fantastiska. Skrastiņš ir tik ļoti tāds papucis, kādu vien var vēlēties pēc “Billes”
Bet par Billi... smagi, smagi. Varbūt tā pat īsti nav laimīga bērnība, bet smagnēja un īsti drūma, kaut arī Bille cenšas dzīvot priekos un aizmirst grūto.
“Manu bērnu neviens par apsmieklu netaisīs. Pati, lai izgāžas, kā grib!” (Papucis)
“Tavu bērnu? Atradis princesi! Gabals būtu nokritis tam kraupim?” (Māte)
Kraupis, lēvurs, lemesis, nolādētās Gūtmaņu asinis - Billes otrie vārdi.
Bet bērns ir bērns, un Billei Leiputrija ir jāatrod, palaidnības jātaisa, Bille spītīga, apņēmīga, sapņotāja.
Billei jātiek uz augšu. Billei jāmācās. Bet, vai kāds prasījis, ko Bille grib?
Tomēr Bille daudz ko iemāca. Kāda ir mūsu attieksme? Kādi esam pieaugušie? Cik liela nozīme ir bērnībai pirms pieaugšanas?
Jātiek uz augšu!
P.S filma ir fantastiska. Skrastiņš ir tik ļoti tāds papucis, kādu vien var vēlēties pēc “Billes”
April 18, 2018
Skolas laikā tā arī neizlasīju šo grāmatu. Varbūt pat tā ir labāk, jo ar šodienas acīm es spēju saprast daudz vairāk par Billi, nekā būtu sapratusi pamatskolā.
Viegli lasāmi stāsti par Ulmaņlaika Latvijas dzīvi kādā ģimenē no bērna redzes punkta.
Viegli lasāmi stāsti par Ulmaņlaika Latvijas dzīvi kādā ģimenē no bērna redzes punkta.
June 3, 2024
Piebeidzot katru nodaļu, visu laiku domāju par to, kā tas iespējams, ka pirmā Billes grāmata no triloģijas skaitās bērnu grāmata.
Atceros, ka bija jālasa kā obligātā literatūra vienpadsmit gados, un tagad, es iedomājos sevi vienpadsmit gados, kas tikko pabeigusi lasīt Hariju Poteru, sāk izdzīvot Billes skumjo bērnību, drausmīgo ikdienu ar māti histēriķi un tēvu alkoholiķi...
Manuprāt, šī grāmata ir domāta pieaugušajiem, lai atcerētos, ar kādām acīm bērni skatās uz pasauli...pažēlot, samīļot, ieklausīties un vienkārši būt kopā.
Atceros, ka bija jālasa kā obligātā literatūra vienpadsmit gados, un tagad, es iedomājos sevi vienpadsmit gados, kas tikko pabeigusi lasīt Hariju Poteru, sāk izdzīvot Billes skumjo bērnību, drausmīgo ikdienu ar māti histēriķi un tēvu alkoholiķi...
Manuprāt, šī grāmata ir domāta pieaugušajiem, lai atcerētos, ar kādām acīm bērni skatās uz pasauli...pažēlot, samīļot, ieklausīties un vienkārši būt kopā.
July 16, 2018
Laba, bet "Pieci pirksti" labāka!
October 31, 2019
Kad lasīju pirmo reizi - ļoti patika. Bet kā jau daudz ko, kad jālasa mācību nolūkos, nepaspēju izlasīt līdz galam, jo bija jau jāķeras klāt nākošajai grāmatai. Manuprāt, pieveicu pirmās divas triloģijas daļas un pēdējā palika puslasīta. Tagad ķēros klāt ar domu, ka jāizlasa no sākuma un līdz galam. Bet nu grūti gan man gāja - mocīju un mocīju lēnām un negribīgi uz priekšu. Ne man Bille patika, ne tie pieaugušie...
Acīmredzot katrai grāmatai ir savs laiks, un "Bille" šobrīd nav man domāta. Taču apņemšanos pildīšu un lasīšu arī abas pārējās daļas.
Acīmredzot katrai grāmatai ir savs laiks, un "Bille" šobrīd nav man domāta. Taču apņemšanos pildīšu un lasīšu arī abas pārējās daļas.
May 4, 2020
Bille has value solely for its time and place description (laborer district in Riga during the first Latvian independence period) but especially for its timeless childhood potraying. I think this book does not underestimate young readers because joy and tragic take turns on it. After reading this immersive book I wanted to visit Vaarnu iela. There I was gladly surprised to meet Bille's plaque.
The first part of the trilogy was translated into Finnish in 2019.
The first part of the trilogy was translated into Finnish in 2019.
May 9, 2018
Nu...viena briesmīga bērnība,
March 18, 2022
Bija interesanti bēdīga.
Viegli lasāma.
Viegli lasāma.
September 6, 2018
Es nedaudz cīnos par izpratni par šo grāmatu, jo dažreiz dusmas par to - kā gan tik neganti var viena māte izturēties pret savu bērnu. Ne galvu noglaudīt, ne uzklausīt, ne izskaidrot pasauli savam bērnam - tikai saukt par vanckaru un rāt par katru nobrāzto celi. Un tad tu "ieslēdz" pieaugušā acis. Jau atkal vīrs dzer, naudas mājās nav, bērns dzīvo sapņu pasaulītē un tu kā sieviete esi pamesta novārtā. Tur tad izlien Sibillas mātes lepnums, ka ja reiz nedzīvo tik labi kā citi, tad vismaz kā augsta dāma uzvedās un par visām varītēm izturās labāka par citiem. Bet te arī slēpjās rakstnieces izcilais stāstījuma talants - parādīt to patieso, naivo un patiesībā ļoti šauro dzīves uztveri. jo kam gan rūp vecāku parādi, ja prāts nesās uz Leiputriju un karuseļiem.
No bērnu dienu atainojumiem man tomēr tuvāka būs Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata". Laikam jau arī tāpēc, ka pati par savu īsto bērnību uzskatu dzīvi laukos līdz 7 gadu vecumam, kuru atceros ar prieku, atšķirībā no skolas dienām Rīgā, kur šķiet smadzenes vienkārši izdzēsušas visas atmiņas par 3. un 4. klasi, laikam kādu psiholoģisku iemeslu dēļ.
Bet lasiet latviešu klasiķus, jo tas paver vēstures notikumus citā skatā. Ļauj redzēt faktus daudz cilvēcīgākā, ikdienišķākā rakursā.
No bērnu dienu atainojumiem man tomēr tuvāka būs Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata". Laikam jau arī tāpēc, ka pati par savu īsto bērnību uzskatu dzīvi laukos līdz 7 gadu vecumam, kuru atceros ar prieku, atšķirībā no skolas dienām Rīgā, kur šķiet smadzenes vienkārši izdzēsušas visas atmiņas par 3. un 4. klasi, laikam kādu psiholoģisku iemeslu dēļ.
Bet lasiet latviešu klasiķus, jo tas paver vēstures notikumus citā skatā. Ļauj redzēt faktus daudz cilvēcīgākā, ikdienišķākā rakursā.
February 19, 2013
One of the few books that I had to read for school AND liked. I remember that I read even the sequel.
But I guess I was too young to really understand it completely when I was in 3rd grade (4th maybe).
But I guess I was too young to really understand it completely when I was in 3rd grade (4th maybe).
September 2, 2018
Vai par Billi var kaut ko jaunu vairs pateikt? Diez vai. Pilnīgi noteikti - viena no izcilākajām grāmatām latviešu literatūrā. Skaudra, smeldzīga, tajā pašā laikā gaiša un vietām jautra. Daudzslāņains, spilgts darbs, kuru lasot lappuses atdzīvojas, un mammuča dusmīgā balss tepat vien pie auss skan.
March 5, 2021
Skaista, bagātīga valoda. Skaudrs, bet caur bērnības naivo prizmu "uztjūnēts" stāsts.
Nebiju līdz šim lasījusi, patika, paldies.
Nebiju līdz šim lasījusi, patika, paldies.
September 5, 2023
De mis lecturas favoritas de este año. Yo siempre me he relacionado por las raíces y las hojas, y Vizma las retoma como tema recurrente en su obra. Sus poemas son muy pesados en tristeza, pero reinventa las figuras y expresa un sentimiento sereno pese a la emoción. Me gusta mucho cuando los libros llegan en el momento adecuado.
"Ser las raíces. Y no envidiar la flor".
"Imaginemos el dolor ¿Me amas?".
"Las palabras, mis palabras":
"Sé dónde puedo encontrarte, pero no te buscaré allí.
Sembraré una flor que no esté en tierra fértil.
[...]
[...]elegiré el camino más alejado de ti
para que aquí, donde no puedes estar,
puedas aparecer abruptamente a mi lado".
"Realmente no estoy pidiendo mucho.
Sólo un poco.
Lo imposible."
"Perdóname, no sabía que eras un árbol
[...]
Ve a ahorcarte en el laurel.
Ese es el árbol de la muerte".
"Ser las raíces. Y no envidiar la flor".
"Imaginemos el dolor ¿Me amas?".
"Las palabras, mis palabras":
"Sé dónde puedo encontrarte, pero no te buscaré allí.
Sembraré una flor que no esté en tierra fértil.
[...]
[...]elegiré el camino más alejado de ti
para que aquí, donde no puedes estar,
puedas aparecer abruptamente a mi lado".
"Realmente no estoy pidiendo mucho.
Sólo un poco.
Lo imposible."
"Perdóname, no sabía que eras un árbol
[...]
Ve a ahorcarte en el laurel.
Ese es el árbol de la muerte".
August 24, 2025
Lasīta ļoti sen. Atceros vairāk noskaņu - smeldzi, skumjas, grūtsirdību, bailes, bet vienlaikus brīnumu pilnu skatu uz pasauli, bērnišķīgo prieku par sīkumiem. Un sajūtu, ka esi te un vienlaikus Tevis nav, Tevi neredz, neievēro... (tas par Billi)
Protams, arī starpkaru un Ulmaņlaika fons kā "dekorācija", - laikmeta attēlojums bērnibas atmiņu romānos biežo paslīd garām un ir netverams, šeit otrādi - gana jūtams. Un vēl man šķiet, ka Bille ļoti agri (pat caur visām vēlmēm atrast Leiputriju un citiem bērna prātā iedomātiem brīnišķiem notikumiem) kļuva pieaugusi savās domās un sajūtās.
Protams, arī starpkaru un Ulmaņlaika fons kā "dekorācija", - laikmeta attēlojums bērnibas atmiņu romānos biežo paslīd garām un ir netverams, šeit otrādi - gana jūtams. Un vēl man šķiet, ka Bille ļoti agri (pat caur visām vēlmēm atrast Leiputriju un citiem bērna prātā iedomātiem brīnišķiem notikumiem) kļuva pieaugusi savās domās un sajūtās.
March 15, 2024
Билле - маленькая девочка, живущая с родителями в Риге времен свободной Латвии, до начала Второй Мировой. Она с любопытством и детской наивностью воспринимает окружающий мир. Некоторые "взрослые" события и поступки ей сложно понять, она думает, что взрослые иногда ве��ут себя глупо.
В книге очень хорошо отражен исторический период, когда Латвия оказалась между двух огней - Германией и Советским Союзом. Полезно к прочтению интересующимся историей оккупации Латвии СССР.
Книга основана на детских воспоминаниях автора. К сожалению, издание на русском не очень хорошо отредактировано. Очень надеюсь, что эту книгу когда-нибудь переведут и на английский - она достойна того, чтобы ее прочитали как можно больше людей.
В книге очень хорошо отражен исторический период, когда Латвия оказалась между двух огней - Германией и Советским Союзом. Полезно к прочтению интересующимся историей оккупации Латвии СССР.
Книга основана на детских воспоминаниях автора. К сожалению, издание на русском не очень хорошо отредактировано. Очень надеюсь, что эту книгу когда-нибудь переведут и на английский - она достойна того, чтобы ее прочитали как можно больше людей.
January 16, 2024
Very, very touching. I found it very interesting, seeing this time period "through" a child's eyes and how she percieves everything and everyone around her, perhaps understanding a lot more than is expected of her. Made me think more about how the way parents and adults treat children has changed over time, however some things haven't changed at all.
July 13, 2025
Wow! Šķiet, ka Bille pie manis nonāca īstajā laikā, jo, ja lasītu agrāk, domāju, ka nespētu līdzpārdzīvot un rezonēt tik ļoti. Lai gan mana bērnība bija 70 gadus vēlāk kā Billei, tāpat esmu piedzīvojusi līdzīgas Latvijas vasaras lauku ainiņas, kas deva papildus interesi un ļāva slīkt atmiņās. Kaut arī skaitās kā bērnu grāmata, šī bija ļoti vērtīga lasāmviela pieaugušā vecumā.
March 15, 2019
Daži stāsti bija ļoti interesanti, toties daži manī neraisīja interesi. Es neiteiktu izlasīt visu grāmatu, tikai atsevišķus stāstus piem. Divi Lati, Kristības ,un stātu kurā Bille ar draudzeni dodas meklēt Leiputriju.
April 19, 2023
Brīnos, kā šo latviešu literatūras klasiku tā arī līdz šim vēl nebija sanācis izlasīt - skarba, patiesa, aizkustinoša, atklāta, amizanta lasāmviela.
October 17, 2023
Smaga grāmata, grūta valoda.
January 8, 2024
Interesanta
July 21, 2025
First of the three-book series about a little girl Bille and 1930's Riga and life in general through her eyes. A life that almost every Latvian can relate to.
March 9, 2020
Tasapisi hakkas meeldima, ilmselt loen ka teise osa läbi. Üldjoontes on mul jäänud mulje, et sellised varase lapsepõlve mälestused on kõik üsna sarnased, ükstapuha, mis keeles lugeda või millisest ajastust need räägivad. Ses mõttes on see raamat lihtsalt sügavalt inimlik, ja seda lugeda on hea ja armas ja naljakas ja sünge ja üksildane ja omane, ja kõik need muud omadussõnad, aga kõike seda on ka juba varem kuskilt loetud, korduvalt, ja ka endal läbi elatud. Mida enam raamatu lõpu poole, seda enam põimub mälestustesse ajastu ja ühiskonna märke ja siis muutub ka tekst üha uudsemaks ja köitvamaks. Seepärast meeldib raamatu tagumine pool mulle rohkem kui esimene ja võib oletada, et järgnevad osad on veelgi põnevamad.
June 4, 2016
Skaidrs, ka ikviena cilvēka skatījums uz notikumiem ir subjektīvs un var krasi atšķirties, līdz ar to grūti spriest, vai Billes bērnībā patiesi bija tik daudz dramatisma, bet, ak, cik man šī cilvēkbērna bija žēl! Protams, es kā lasītāja varu saredzēt arī Billes vecāku rūpes un to lielo dzīves nastu, kas uz viņu pleciem, bet šis sirdsšķīstais skuķēns, kas pastāvīgi dzīvo ar kamolu kaklā un mokās pašpārmetumos, šķita tik nepelnīti tramdīts un bakstīts. Bēdīgi, ka bērns, kas vēl skolā nemācās, jau sevi uzskata par nekam nederīgu (pieaugušo dzīvei tas vairāk piederas).
March 27, 2016
Manuprāt labākais latviešu liteatūras darbs. Mazās Billes pārdzīvojumi aprakstīti tā, ka atliek vien dzīvot un pārdzīvot līdzi Billei. Ainas no dažādiem BIlles bērnības un jaunības posmiem ir viegli asociēt pašam ar savu bērnību, lai cik atšķirīga tā bijusi, jo ideāli atspoguļots visiem bērniem līdzīgais pasaules redzējums.
November 14, 2016
Ehh, kā gribētos to mammuci sapurināt. Bērna acīm viss patiesāks, to arī Bille daudzkārt pierāda.
Read
February 28, 2015I read it.I think it is a great book.The fact that it is in Swedish makes it even better!
Am not a fan of books about this kind of stories,but it is great!
Am not a fan of books about this kind of stories,but it is great!
June 23, 2016
Grāmata atgādina, kā bērnībā sīkumi var šķist vislielākā pasaules traģēdija un lielas lietas - sīkums. Brīžiem gan Billes paliek žēl un gribas Billi samīļot.
Displaying 1 - 30 of 31 reviews