Uz putnu lielceļa

by Ojārs Vācietis

206 pages, Paperback

First published January 1, 1998

About the author

Dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenes pagasta „Dumpjos”.
1942. - 1948. gadā mācās Trapenes pamatskolā.
1946. - 1952. gadā mācās Gaujienas vidusskolā.

Pirmās publikācijas:
1949. gada oktobrī žurnālā „Bērnība” publicēts dzejolis „Traktorists”.
1950. gada 28. maijā Apes rajona laikrakstā „Sarkanā Ausma” iespiests dzejolis „Pionieru druva”.
1956. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums "Tālu ceļu vējš".

1952. - 1957. gadā mācās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
1956. gadā apprecas ar Ludmilu Azarovu.
1956. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā.
1957. gadā iznāk vienīgā O.Vācieša prozas grāmata "Tās dienas acīm".
1958. - 1959. gadā strādā laikraksta „Literatūra un Māksla” redakcijā, Latvijas Valsts izdevniecībā un žurnālā „Liesma”.
1959. - 1962. gadā atbildīgais sekretārs žurnālā „Bērnība”.
1962. - 1963. gadā redaktors Rīgas kinostudijā.
1965. gada 19. janvārī uzņemts Komunistiskajā partijā.
1967. gada 10. decembrī par dzejoļu krājumu „Elpa” saņem LPSR Valsts prēmiju.
1968. - 1983. gadā strādā žurnālā „Draugs”.
1972. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.
1976. gadā piešķirta republikas Komjaunatnes prēmija.
1977. gadā piešķirts LPSR Tautas dzejnieka goda nosaukums.
1979. gadā O.Vācieša tulkojumā iznāk Mihaila Bulgakova romāns "Meistars un Margarita".
1982. gadā saņem PSRS Valsts prēmiju.
Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apglabāts Carnikavā.

Reviews

[ancebergmane]

"...smaids,
ņemts un neatdots,
ir paša
cietums."

[Arta · Rating 5 out of 5]

“tā pavisam,
tā drusciņ pat baigi -
cik ļoti pavisam.”

[Dagnija Lace-Ate · Rating 5 out of 5]

Nu skaidrs, ka Vācietis ir mans mīļākais dzejnieks. Viņš par cilvēku raksta kā par dabu un par dabu - kā par cilvēku, jo abi ir viens un nav nošķīruma starp to, ko redzi un jūti un kas esi.

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

Sentimentāls reālists, un paldies, ka tā! 💛

[Linda (bythebellbooks) · Rating 4 out of 5]

“Kā reizēm vajag,
lai iedurtos viena skuja
no milzīgā meža.

“..jo nevar gaidīt,
kad beigsies tā divkauja
starp vienu -
ticēt
un starp vienu -
neticēt.”


Laimīgā naktī
mēs laimīgi kopā
un nav - pirms tam
un pēc tam.


Usni lefkojā pāraudzēt VAR,
tikai nevajag.


Lai nepierastu,
ka ir kaut kas zināms,
es ticu tikai nepārtrauktai
izzināšanai.

[Baiba · Rating 4 out of 5]

"Kas ir tas, kāpēc stāvi?
Bailes, ka varu sasniegt.
Kas ir bailes ko sasniegt?
Bailes, ka nāksies iet."

[patricija · Rating 3 out of 5]

ļoti skaisti aprakstīti dzejoļi

[Sandis]

Reizumis itin smagejoši

[Liene Kainaize · Rating 4 out of 5]

Klasika, tik daudz jau dzirdētu dzejoļu. Augusta beigas, septembris, īstais laiks, lai lasītu, patīk dzejoļi par rudeni. Mīlestības arī daudz :) Īpaši iekrita sirdī šie: Krēslas dziesmiņa, Es tevi mīlēšu dzeltenās madarās, Dod rokas savas uz visu nakti.