"Pievagrybių Testamentas" - talentingai aprašyta tėvynėje "nereikalingų" žmonių golgota svetur. Einant į platųjį pasaulį laimės ieškoti susipina latvių, lietuvių, slavų ir kitų bėdžių likimai. Romano veiksmas vyksta romantiškoje senojoje Airijoje, kur svetimšaliai pasitinkami kaip darbo jėga. Varginamas darbas pievagrybių angaruose, nežmoniškos gyvenimo sąlygos, patyčios, ne iš gero gyvenimo ryškėjančios pačios blogiausios žmonių savybės, rodos, turėtų slėgti skaitytoją ir skatinti mesti knygą šalin, tačiau skvarbus, nepagražintas autorės, pačios visa tai patyrusios, gyvenimo regėjimas, pavydėtinai stipri, optimistiška dvasios jėga neleidžia atitraukti akių nuo knygos. Apie žiaurią ir prieštaringą realybę Laima Muktupavela geba kalbėti vaizdingai, linksmai ir su viltimi.
Jestri pastāstiņi par sūriem piedzīvojumiem ir tieši manā gaumē, un arī šis labi gāja pa zobam, kaut arī brīžiem drusku piegriezās valodas spēles un stāsts ar vienīgo attīstību "un tad notika kaut kas cits".
Muktupāvelas Mīla. Benjamiņa ļoti patika. Šī grāmata gan tāda nekāda. Izlasīju, jo lasījās raiti, bet pēcgaršas nekādas.. Nesapratu jēgu arī receptēm. Kopumā - it kā stāstījums raits, humors neslikts, tēma interesanta, bet laikam vienkārši nav mans.. Autorei došu vēl vienu iespēju, jo wishlistā ir arī romāns Istaba.
Šis nav man. Ideja par recepšu iekļaušanu ir ļoti kreatīva, tomēr tikai retais lasītās saņemsies kādu no tām pagatavot. Nākamā grāmata, kuru plānoju sākt lasīt, bija šīs grāmatas izlasīšanas balva.
viens no pusaugu gadu gaitā reiz izlasītajiem latv. romāniem, kas atstāja nezūdošu iespaidu par to, ka latviešu literatūrā ir spēks. manuprātm varens romāns. viens no all time favourites.