Līgavu mednieki

by Anšlavs Eglītis

Romānā aizraujoši un ironiski vēstīts par trim jauniem cilvēkiem, kas izmisīgi cenšas atrast sev sievas, protams, pēc iespējas bagātākas, jo īpaši jaunekļi pārstāv sabiedrības zemākos un vidējos slāņus.

Genres: Fiction, Classics, Historical Fiction

205 pages, Hardcover

First published January 1, 1940

About the author

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
Skolas gaitas sācis Rīgā.
Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē.
1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā.
1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.

Literārā darbība

1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".

Literārie darbi

Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.

Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.

Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”

Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.

Reviews

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Stāsts par Ulmaņlaiku Rīgas golddigeriem, kuri cenšas noprecēt bagātas jaunkundzes. Un, protams, viss neiet tik gludi...

Tas nav nekāds jaunums, ka patīk man tas Anšlavs! Man patīk gan viņa naivisms, gan bagātā valoda un izteiksmes līdzekļi. Tas kā viņš prot aprakstīt ne tikai vietas un cilvēkus, bet pat krogu ēdienkartes vai ziedu izvēlēšanos puķu veikalā, ir apbrīnojami.

Lai arī brīžiem likās drusku vienmuļš teksts, kopumā man patika - labs ieskats 30-to gadu zelta jaunatnes dzīvē un Rīgas ikdienā.

[Guna · Rating 3 out of 5]

Agrā rūsa no vīriešu skatpunkta aka Īsa pamācība (naudas) mīlēšanā.
Anšlavam Eglītim ļo-ati patīkuši tēlainie izteiksmes līdzekļi; man tas šeit šķita apgrūtinoši un nevajadzīgi, jo romāna iesākumā katram vārdam tika veltīts epitets, metafora vai salīdzinājums; vēlāk šī degsme pieklusa laimīgā kārtā.
Diezgan lēns sākums, straujāks vidus un meh beigas. Nevarētu sacīt, ka romāns bija garlaicīgs, taču man dažādi elementi likās lieki un nesaprotami, kā arī mīkstais Epalts paspēja, latviski sakot, izbesīt; Ķurzēns gan bija lielisks.
Tā kā tikko biju izlasījusi iepriekš minēto Agro rūsu, interesanti bija salīdzināt, piemēram, naudas meklētāju sieviešu un vīriešu atšķirīgās vēlmes - ja dāmas grib vien laiskoties par dīvāniem un saloniem, tad veči vairāk domā par smalkiem amatiem un ēšanu. Tāpat arī kontrasts, kā savaldzināt pretējo dzimumu - dāmas izmanto savu skaistumu, bet vīrieši spēlē uz emocijām.
Trīsdesmitajos gados, kā liekas, stingra robeža starp īstenības un pavēles izteiksmi īsti nepastāvēja; es nespēju atrast sakarību, kuros gadījumos lieto vienu vai otru, bet, ja es šādi būtu ņēmusies rakstīt sacerējumos, tad burtnīca tiktu izraibināta sarkaniem ķeburiem.

Jā, un latviešu autoriem, kas raksta par pirmo Latvijas laiku, patīk savos darbos iepīt bankrotu. Tāds kā standarta elements, daļa no kanona.

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Latvija, 30. tie gadi, jaunība, līdz ar to arī mīlestība un vēlēšanās dzīvot labāk. Tam visam pāri tā laika ideāli. Lai arī vietām šo elementu sakausējums vienotā tekstā aizpeld no uzmanības loka, jau pirmajās lapaspusēs ir sajūta, ka neviens vārds, kas gulst teikumā nav nejaušs, tas ir rūpīgs autora darbs, atbildība un cieņa pret lasītāju. Kad jau nodomāju, ka Anšlavs Eglītis vēl man par sarežģītu, es nokļuvu kopā ar vienu no medniekiem ziedu veikalā, lai izvēlētos medījumam puķes. Šī izvēle, izejot cauri teju visam botāniskajam piedāvājumam, turklāt - diezgan asprātīgi - tad arī apstiprināja, ka esmu grāmatas mazā varā. Stāsts brīžiem stāv uz vietas, brīžiem aizlec uz priekšu un tā ir patīkama veldze, jo jāatzīst, kurš gan ilgstoši spēj skriet pakaļ 'medījumam', ja tas visu laiku atraida. Tāpēc tādas nodaļas, kurā parādās vēstules no Ainažiem, atļauj laika ritējumu paātrināt.
Par ideāliem runājot, ir kāds teikums no teksta: Cilvēkam draud četri sabrukumi: no nabadzības, centības, dzeršanas un skuķiem. Piektais sabrukums tomēr arī esot - no ideāliem.

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 3 out of 5]

Sliecos domāt, ka Anšlava Eglīša stils nav man. Otrais viņa darbs, ko lasu un atkal interesantas vietas mijas ar garlaicību. Viņš ir meistarīgs aprakstos (siekalu pilna mute lasot par ēdieniem) un portretējumos (precīzi, bet īpatnēji raksturoti cilvēki), bet, akdies, tās smalkās sarunas. Saprotu, ka tolaik runāja savādāk, bet citos klasikas darbos dialogi nešķiet tik mokoši. Neviena simpātiska varoņa, varbūt vienīgi Mārtiņš un viņa dzīve šķita interesantākā.

[Inese Okonova · Rating 5 out of 5]

Šoreiz patika labāk nekā pusaudžu gados. Manuprāt, par Eglīša rakstnieka ķērienu liecina tas, ka, iepazīstot škietami absolūti amorālos puisiešus mazliet tuvāk, autoram izdodas panākt, kas lasītājs, ja ne jūt līdzi, tad vismaz nedaudz sāk viņus saprast. Un vēl kas, kas "Līgavu medniekus" ļoti atšķir no Upīša "Zelta", kas būtībā ir tas pats stāsts, - Eglītim nav neviena apbsolūti ļauna vai absolūti laba tēla. Visi ir īsti cilvēki - no miesas un asīnīm, ar savām vājībām un arī ar savu lepnumu.

[Ance · Rating 4 out of 5]

...jeb jaunības slavinājums
Fantastiski ēverģēlīga grāmata, ko pacēlu tad, kad neatradās nekā cita, ko omei priekšā palasīt, un tad nespēju malā nolikt. Anšlavs Eglītis ir negantāks par dažu labu jūsmīgās fanu sāpēs aprunātu mūsdienu autoru -- es, piemēram, fanoju par Epalta un Grizli "play-fighting", un ja kādam visā šajā pasākumā būtu bijis jāsaprecās, tad šitiem diviem spītīgajiem āžiem. Bet kas tev dos! Un vēl tā starpkaru Latvijas sajūta, tēlu asprātība, posts, praktiskums un prātā jukums. Bija prieks.

[Vilis · Rating 3 out of 5]

Variācija par Vailda lugām drusku smagnējākā izpildījumā un 30. gadu Latvijas bagāto jumpravu medību noskaņās. Tīri foršs izklaidējošs gabals, bet Upīša "Zelts" ir principā tas pats stāsts labākā izpildījumā, tāpēc 4 zvaigznītes nožņaudzos ielikt.

[Janta Putniņa · Rating 4 out of 5]

pēc nosaukuma gaidīju, ka man riebsies, bet vispār bija diezgan jauka (izņemot dažas pilnīgi nevajadzīgas notis).

[Ilze Freiberga · Rating 4 out of 5]

Nepārspējamās tēlainības, epiteti un metaforas ir Eglīša specialitāte, piemēram, 4 lapās aprakstīt gastranomiskas izvirtības vai "mednieka" galvassāpes izvēloties puķes mīļotajai, un tas atspoguļojas arī izstāstot dažādos likteņus, taču romāna beigās prasījās vēlreiz izspēlēt kādu no pa ceļam gūtajām atziņām, citādi paliek piekusuma sajūta

[Elza]

"Mēs darām to, ko no mums sagaida, mēs esam tādi, par kādiem mūs tur."

[Viktorija Gribuste · Rating 4 out of 5]

A.Eglīts ir vārdu virknēšanas un valodas Meistars! Varbūt šajā grāmatā vietām nedaudz par daudz, bet tas nemazina talanta apbrīnu. Un visam klāt vēl lielisks laikmeta raksturojums.

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Patika senatnes šarms un kolorītie tēli. Raiti lasāms gabals. Nākotnē noteikti vēl ko no Anšlava izlasīšu.

[Agnese Osīte · Rating 3 out of 5]

Sižets bagātināts ar interesantiem sadzīviskiem momentiem. Grūti noprast laika telpu, sākotnējā sajūta, ka notikumi risinās vēl tālākā pagātnē. Valoda sarežģīta. Bet grāmatā esošie personāži lieliski atspoguļo cilvēku vienlīdzību, spēlējoties ar to materiālajiem stāvokļiem un to ekonomisko līmeņu negaidītiem krasiem pagriezieniem. Bet, lai arī grāmatā dominē dzīšanās pēc materiālajiem labumiem, mīlestība nav aizmirsta!

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 4 out of 5]

Patika dialogi un stāstījums par personāžiem. Loti negaidītas un mani neuzrunājošas beigas. Arī sākums uzreiz neaizrāva. Bet bija interesanti lasīt par Latvijas 30-gadu jaunatni.

[Agnese · Rating 4 out of 5]

Romāns ir par jauniešiem Rīgā 30. gados. Bija interesanti lasīt par viņu darbošanos un cīnīšanos, lai dzīve nespiestu papēžos.

[Kristaps · Rating 4 out of 5]

Interesants stāsts par tā laika dzīvi un sadzīvi. Ir lietas, kas mūsu laikos ir krietni mainījušies, ir lietas, kas nemaz nav mainījušās. Man patika.

[Pinta Kauce · Rating 5 out of 5]

"ap deviņdesmit servješu noplandījās gar abām galda malām un nolaidās deviņdesmit klēpjos. simt astoņdesmit roku sagrāba nažus un dakšiņas; tie noplaiksnījās un noliecās kā bajonetes, uzbrukumam sākoties. mirkli vēlāk galos atgādināja mežonīgu durkļu tuvcīņu. gurkstēdamas dakšas dūrās brūnganā gaļā un zivju gleznās miesās, naži, uz cīpslām džerkstēdami, atdalīja putniem locekli pēc locekļa, cirta dziļas rētas sivēnu un stirnu fragmentos un čūkstēdami iegrima pastētēs. karotes bagarēja rasolu terīnes, smēla majonēzes, grāba salātus, ķellēja krējumu, gūstīja mudīgās marinētās baraviciņas. metāla un porcelāna sasišanas, gaļas šķēļu klusā plakšķēšana, kartupeļu un zirnīšu grabēšana, salātu un kāpostu čaukstēšana, korķu paukšķēšana, kristāla zvanoņa, vīna guldzēšana, limonāžu un zelteru šķaudīšana, žokļu klabēšana, lūpu čapstināšana, strēbšana, nosēkšanās un elšana jautri tricināja ēdamistabas gaisu, sazāļotu ar mārrutku, sinepju, etiķa, krustnagliņu, lauru lapu, žāvētas gaļas un spirta sīvām smaržām."

[Annija Streikiša · Rating 4 out of 5]

Latvijas starpkaru gadu laika atainojums, studentu sadzīve, dažādu sabiedrības kārtu ikdiena. Visvairāk man patika tieši laikmeta raksturojums, interesanti bija lasīt arī par dažādiem likteņiem, kā veidojusies katra varoņa dzīve. Taču vietām šķita par daudz aprakstošu detaļu (lai gan man patīk reālisma, naturālisma darbi, piemēram, Zolā vai Upīša garie apraksti, šeit varoņu aprakstos šķita par daudz detaļu, kuras nevarēju savietot iztēlē vienuviet), kā arī dažu varoņu straujās izmaiņas šķita ne pārāk ticamas vai vismaz - pārāk straujas. Taču kopumā darbs patika, bija interese izlasīt līdz pašām beigām. Noslēgums mazliet pārsteidza, lasot biju iztēlojusies citādus risinājumus dažiem no varoņiem.

[Kristiāna Štrāle Dreika · Rating 3 out of 5]

Interesanti vai mūsdienu Epaltu par tādu sievietes izsekošanu un stalkošanu apcietinātu?
Sākumā bija grūti pierast pie valodas, iekšēji pretējos noticēt, ka cilvēki spēj runāt tikai aforismos, asprātībās utt. Bet ātri pieradu un izbudīju- ka tā tomēr ir Literatūra, nevis notikumu atstāstījums. Jā, varbūt nedaudz pārsātināti, bet tāds ir autora stils!
Sižetā, tēlos kaut kas likās sasteigts... Nebija skaidra Gizli motivācija, precot Dušeli, tā arī nepalika skaidrs viņu attiecību fināls. Ķurzēns gan likās ticamāks, un noteikti viens no maniem favorītiem.
Jā, un kurš uzrakstīs romānu par mūsdienu līgavu medniekiem? Nešaubos, ka tādi ir.

[Kārlis · Rating 5 out of 5]

It's a good enough story that has its twists and turns and takes you on a fun adventure, but that's not where this book shines. A. Eglītis manages to write with such vivid imagery that it captures every single one of your senses and makes you feel like you're there - hearing every clinking noise of cutleries, smelling every flower, seeing every facial expression - he is an artist in more ways than one. And the atmosphere that he creates feels like you're travelling in time to 1930s Rīga, full of vibrant locations, funny slang and lovingly, if a bit cynical, portrayed generations of people trying to get somewhere in life. Inspirational and extremely fun to read.

[Kaspars · Rating 4 out of 5]

Samērā interesanta grāmata, kura zināmā mērā līdzinās E. Zālītes grāmatai "Agrā rūsa", tikai šajā grāmatā rakstīts no vīriešu (līgavaiņu) skatupunkta nevis līgavas.
Par vērtējumu. Novērtējot grāmatu, šaubījos/svārstījos starp 4 un 5 zvaigznēm, tomēr nosvēros par labu 4 zvaigznēm grāmatas noslēguma/beigu daļas dēļ (vērtējumu neietekmēja pats saturs, bet gan noslēgum, proti, nezinu, bet man personiski tās likās sasteigtas (salīdzinot ar pārējo grāmatu, kurā nebija nedz šīs steigas, nedz arī pārlieku izvilkšana garumā)). Patika samērā labie izteiksmes līdzekļi un dialogi.

[Laila Masa · Rating 5 out of 5]

Varbūt kļūdos, bet autors šo romānu ir rakstījis kā tādu sarkastisku karikatūru, par ko liecina pārspīlējumi tēlu aprakstos. Viņš it kā iesmej par nabago jauniešu centieniem iekļūt augstākā sabiedrībā caur veiksmīgām precībām, tāpāt viņš smej par augstāko sabiedrību, izlutinātiem un pārlieku pašpārliecinātiem jauniešiem, kas galu galā dabū pēc nopelniem. Manuprāt, lai gan pārspīlēti, bet lielisks 30. gadu Rīgas jauniešu dzīves un uzdzīves attēlojums, kad sāk brukt vecie uzskati un pamazām ienāk jaunie. Un protams lieliskā latviešu valoda.

[Agute Klints · Rating 4 out of 5]

Īpaši spilgtas, es pat atļautos teikt – ģeniālas - redzes, dzirdes, ožas gleznas, trāpīgi epiteti, smalki un detalizēti raksturojumi, neierastas metaforas, oriģināli salīdzinājumi. Autors nodevies jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumiem, un tas izdevies ļoti gaumīgi un prasmīgi. Varbūt valodas lietojums pat spilgtāks par pašu romāna sižetu.

[Paula · Rating 2 out of 5]

Godīgi sakot, vienmuļš gabals. Gausa notikumu attīstība, blāvi notikumi, kuru vērtīgums stāsta attīstībā ir vienlīdzīgs. Tāpat liekas, ka autors vēl nebija izkopis savu rokrakstu, jo dažbrīd šķita, ka kopā lipināti vairāki dažādu stāstu motīvi.
Par labo - apraksti uzteicami dzīvi, veido prātā skaidras ainiņas un Ķurzēns bija brīnišķīgs varonis.

[Dace Petersone · Rating 4 out of 5]

Ēvergēlīgs cilvēku pazinēja Anšlava Eglīša stāsts par nabadzīgo studentu turīgo līgavu meklējumiem 30-to gadu Rīgā. Sākums pārāk izpuškots un detalizēts (bet tā jau Eglīša valoda), mazliet apnicīgs. bet kopumā atraktīvi par tā laika jaunatni. Raisīja vēlmi uzzināt ko vairāk par autoru, kur vińš tik dzēlīgs cilvēku dabas zinātājs radies.

[Dana S · Rating 3 out of 5]

Lai kā man patiktu Anšlavs, šis stāsts neaizrāva. Lirisko un bezrūpīgo grāmatas sākumu negaidīti pāršķeļ tās beigas, un tā arī nav skaidrs, ko autors gribējis ar šo visu vēstīt. Vērtējumu manās acīs izvelk pāris sulīgi tēlu un situāciju tēlojumi - lasi un brīnies, kā var tik koši un garšīgi savārdot teikumus.

[Liene · Rating 4 out of 5]

Kad padsmitnieces vecumā šo grāmatu lasīju pirmo reizi tad netiku tālāk par pirmajām pāris lapām - likās garlaicīgi un gaidīju arī kaut ko pavisam citu. Šobrīd grāmata likās kā labs piedzīvojums, kas apveltīts ar brīnišķīgu valodas spēli. Ļoti patika kā autors rotaļājās ar izteiksmes līdzekļiem.

[Dace · Rating 3 out of 5]

Man patika to laiku Latvijas apraksts, sākumā traucēja ļoti daudzie varoņi, kam grūti bija izsekot. Beigas gan bija drusku neloģiski samocitas

[Katrīna Krīgere · Rating 5 out of 5]

Apbrīnojami, ka teju gadsimtu veca grāmata var būt tik interesanta un mūsdienīga. Spilgti un aizraujoši. Lasot to, šķita, ka autors burtiski glezno ar vārdiem.

[Reader · Rating 3 out of 5]

Latviešu klasika, sākums diezgan garlaicīgs, kad tiek pāri pusei, tad jau sāk ievilkt.
Drošvien sava daļa taisnības romāna uzbūvē, ļauj mazliet ieskatīties tā laika rīdzinieka sociālajā dzīvē.

Varbūt nedaudz norauti personāži, trūkst detalizētāks personāžu darbību izklāsts uz grāmatas beigām.