Eņģelis Amo, kurš valda pār labsajūtas un mīlestības pilnības laukiem, reiz nolemj palūkot, kā tad laimīgie zemes ļaudis jūtas, viņa dāvātos augļus baudījuši, - un sev par pārsteigumu atklāj, cik aplami, cik akli tie vieglprātīgi izšķiež un pašrocīgi iznīcina viņa veltes. Vai viņi galīgi nesaprašas?! Amo dodas uz zemi izlūkos un sastop tur Adu un Īvu – divus mīlestībai izredzētos, bet tagad naidam nolemtos.
Nora Ikstena (1969-2026) was a prose writer and essayist. Ikstena is considered one of the most visible and influential prose writers in Latvia, known for elaborate style and detailed approach to language. After obtaining a degree in Philology from the University of Latvia in 1992, she went on to study English literature at Columbia University. In her prose, Nora Ikstena often reflected on life, love, death and faith. Soviet Milk (2015, shortlisted for the Annual Literature Award for best prose), Besa (2012), Celebration of Life (1998), The Virgin's Lesson (2001) are some of her most widely appreciated novels.
The novel Amour Fou has been staged for theatre, and published in Russian (2010); other works have been translated into Lithuanian, Estonian, Georgian, Swedish, Danish, etc. Ikstena is also a prolific author of biographical fiction, non-fiction, scripts, essays, and collections of short prose. Her collection Life Stories (2004) was published in English in 2013, and Hindi in 2015. Her story Elza Kuga’s Old Age Dementia was included in the "Best European Fiction 2011" anthology. Ikstena was an active participant in Latvia's cultural and political life, and a co-founder of the International Writers and Translators’ House in Ventspils. In 2006, she received the Baltic Assembly Prize in literature.
“Mīlestība ir salds nektārs un rūgtas vērmeles, mīlestība ir apgaismota un tumša dvēsele, mīlestība ir atdot par otru savu dzīvi un vēlēties viņu nogalināt, mīlestība ir paradīze zemes virsū un elles septiņi loki, mīlestība ir izkust otrā un mēģināt otru izkausēt sevī, mīlestība ir miers, kas baro, un nemiers, kas posta, mīlestība ir dzīvības ūdens un nāves ogas, mīlestība ir radības un bēres, mīlestība ir raža un neraža, mīlestība ir pasaules sākums un pasaules gals, mīlestība ir..”
Mīlestība varētu būt tas, kas atklāts šīs grāmatas 69 pantos, taču ārpus citētajām rindām man neizdevās to saskatīt neskaitāmo tēlainību virpuļos.
Ēdu. Garšīgi. Ļoti. Pa brītiņam domāju, cik pieļaujams un atļauts "programmēšanā" (rakstniecībā) izmantot sabiedrībā (šoreiz īpaši latviešu sabiedrībā) labi zināmus kodus vai to šķietamas modifikācijas. Tā, ka tālu nav jāmeklē. Amo = Amors, mīla, .. Fou = fuj, ārprāts Ada un Īvs = Ādams un Ieva Orgaisma = orgasms Alko = alkohols aka, vārpstiņa, vecītis, pazeme = "Maija un Paija" Te nu mans vainadziņš, mīļais. Te nu es pati. = Še tev mans vainadziņš, Še es pati! (Rainis "Pūt, vējiņi") Būt par Baibiņām, kuras noslīcinās aiz mīlas pret žūpu = Rainis "Pūt, vējiņi" Pats par savu naudu dzēru, pats precēju līgaviņu = Pūt vējiņi (L.tdz.) Tev nebūs zagt = Bībele 2.Mozus 20:15 Atzīšanas koks; gans ved aitu; aizliegtais auglis; kakli, kas groza galvas; iesākumā nebija vārds; izdzītais; mūžīgi mūžos āmen; būt par krustā piesistu pestītāju; daudz ir aicināto, maz izredzēto; trīsvienība = Bībele Vīrietim dotais neatņemams = Dodot gūtais neatņemams /Rainis/ Purva bridējs; būt par Kristīnēm, kuras noliek savas vieglās dienas, lai aizietu pie riktīga metēja = R.Blaumanis "Purva bridējs". Jo balti ziedi, jo melnas ogas = L.t.dz. Ielec piestā un apjāj tumšo debess jumu = Rainis "Uguns un nakts". No karietes es pārvēršos ķirbī = brāļi Grimmi "Pelnrušķīte". Būt vai nebūt = H.Ibsens "Hamlets" un droši vien vēl....
This entire review has been hidden because of spoilers.
Kaut kā apzināti un neapzināti novembris izvērties erotisks, ja pēc Račko likās, ka latviešu autores neko nejēdz no erotikas, tad pēkšņi uzietā Noras Ikstenas grāmata, kas iznākusi, jau pasen, lika viegli noelsties... Nu cerība erotiskajam žanram uz ko kvalitatīvu, vēl ir.... Bet varbūt tās ir atkal tikai ilūzijas...
Es neticu, ka kāds uz šīs zemes var noformulēt, kas ir mīlestība. Bet Ikstenai šajā grāmatā ir izdevies gana labi, un par visiem mums, jo katram mums tā ir sava. Savādāka.
Pirmkārt, es negribu nest to grāmatu atpakaļ uz bibliotēku. Gribu paturēt. Otrkārt, mani nodarbina doma, vai vīriešcilvēks būtu visu izstāstījis citādāk?
«(…)Mīlestība ir jāzaudē, lai saprastu, cik dārga tā bijusi. Atkal tikai vārdi. Mīlēt ir ziedoties. Patētiski. Mīlēt ir atsacīties no sevis. Diskutabli. Mīlestība ir slimība. Pārspīlēti.»