Rokupācija

by Uldis Rudaks

"Rokupācija" ir liecība par redzēto, dzirdēto, izjusto, pārdzīvoto, pazaudēto un izsapņoto. Šī grāmata ir neparasta latviešu rokmūzikas vēsture - vēstījums caur tajā iesaistīta cilvēka pieredzi.

Autors Uldis Rudaks (1968) deviņdesmito gadu sākumā, apsīkstot kinoindustrijai Latvijā un tobrīd vēl nesaskatot iespējas turpināt kinooperatora karjeru, pievērsās žurnālistikai un nedaudz vēlāk mūzikas tēmai. Šī grāmata tapusi pateicoties tam, ka Uldis nekad nav aprobežojies vien ar intervētāja un apskatnieka darbu, bet meties iekšā rokenrolā ar visu savu miesu un garu, esot klāt populāro mūziķu aktivitātēs un uzmanību pievēršot underground skatuvei un tās aizkulisēm.

Genres: Nonfiction, Music

488 pages, Hardcover

First published January 1, 2008

Reviews

[Sintija · Rating 3 out of 5]

Jāņa Žildes grāmatas par Pienvedējiem iedvesmota, devos uz bibliotēku pēc šī rozā ķieģeļa, lai iepazītos ar Latvijas mūzikas vēsturi vēl vairāk. Bija prieks apjaust, ka ar teju visām grupām biju jau vairāk vai mazāk pazīstama, tātad neesmu zemē metams vietējās mūzikas fans.

Lasot šo grāmatu un tiekot arvien tālāk tajā, arvien vairāk palielinājās neizpratne: kāda bija domāta šī grāmata? Sākums ir vairāk vai mazāk stāsts par mūziku caur savu dzīvi. Pirmie stāsti par tornistiem ir ļoti detalizēti un aizraujoši. Tomēr grāmatas pirmajā trešdaļā tā muzikālās izpētes lupa, šķiet, tiek iegrūsta atvilktnē, grāmatas saturu aizpildot ar intervijām. Tiesa, nevar vairs saprast: tās ir izdomātas vai reālas. Arī katras grupas apskats no vairākiem atvērumiem pārtop par pusotras, divu lappušu ātriem skrējieniem.

Varbūt man sirdij tuvāks ir Žildes žurnālistikas un izpētnieciskais rakstības stils, kurā galvenā loma dota nevis personiskajām preferencēm un emocijām, bet gan stāstam, galvenajiem varoņiem un faktiem. Lasot "Rokupāciju", man tā arī netapa skaidrs, vai šis ir domāts memuārs, interviju apkopojuma vai vēsturisks apskats. Tāda sajūta, ka tika darītas visas trīs lietas vienlaicīgi, bet neviena no tām - vairāk par 50 procentiem.

Man laikam arī traucē ļoti jūtamās preferences šķietami apskatnieciskā grāmatā (no kuras tad sagaidītāku neitrālāku skatu). Tornisti ir super, Dambis ze best, un kāpēc atkal tiek heitoti Pienvedēji, kuri, manuprāt, ir viena no neitrālākajām latviešu grupām, kas jau dekādēm dara savu štelli, nevienu netraucējot?

Jebkurā gadījumā, katram mūzikas fanam noteikti būtu vismaz jāpāršķirsta Rudaka "Rokupācija". Tā tomēr dod ieskatu, kurā virzienā rakt dziļāk. Varbūt tāds bija grāmatas uzdevums: iedot mūzikas klausītājam un grāmatas lasītājam idejas par virzieniem, kuros rakt tālāk pašam.

[Dārta Grudule · Rating 3 out of 5]

Saistošais sākums brīžiem pārtapa par sausiem dokumentējošiem atstāstiem. Tā šajā grāmatā mijās personiskais skatījums ar faktiem, attiecīgi mijoties arī ievelkošai interesei un gaidām par grāmatas beigām. Vēstījums tiešām ir neskaidrs. Man vienmēr ir bijis saistošs Ulda rakstītais žurnālistikā, taču šeit nedaudz ir sajūta, ka grāmatas formātu uz 430+ lpp. stāsts "nedavelk" — vismaz ne tik, lai veidotu viengabalainu stāstu, vai vismaz stāstu, kas notur uzmanību pastāvīgi.

Tomēr ļoti vilinošs ir 90. gadu juku laikos notiekošais, kuru man, kā 90. dzimušai, ir lemts piedzīvot tikai caur stāstiem un šādām grāmatām. Paldies par ieskatu LV mūzikas andergraunda vēsturē!

[Sergejs · Rating 5 out of 5]

Grāmata ir absolūti aizraujoša lasāmviela par Latvijas rokenroļšiku dzīvi no tiem laikiem, kurus nu Uldis pats ir spējīgs saprātīgi aprakstīt. Mijoties ar dažādiem stāstiem par sadzīvi, izejam cauri teju četrdesmit gadu Latvijas mūzikas vēstures. Un, ja redaktore Gundega Blumberga nebūtu pārcentusies ar pārāk lielu grāmatas noīsināšanu, mūsu priekšā būtu patiesi iespaidīga lieluma stāstu, atmiņu, interviju un enciklopēdisku ierakstu sakopojums. Grāmatas beigās vēl ir tāda kā skaidrojošā vārdnīca ar svarīgāko cilvēku un vietu aprakstiem, lai jaunāks (vai arī vecāks) lasītājs, kuram ar šo visu nav bijusi cieša saistība, spētu atšķirt pirmā plāna darboņus.
http://mrserge.lv/2009/uldis-rudaks-%...

[Jolis · Rating 4 out of 5]

Īpaši man patīk tas, ka Uldis Rudaks jau pirms 12 gadiem nosauca Kiviču par rokmūziķa karikatūru.

I feel you bro, man arī viņš nekad nav paticis.

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

4,5*
Ahh nu šī tik tiešām ir Latvijas roka un undergrounda bībele! Man ļoti patika!
Es tikai nesaprotu, kāpēc izlasīju to 15 gadus pēc izdošanas...
Pirmkārt jau tāda nostaļğija, lasot par Pulkvedi, Slepeno eksperimentu, Casabalancu un Orange bar...
Otrkārt, reāli interesanti uzzināt daudz ko jaunu vai atgādināt sev labi aizmirstu veco par latviešu un pasaules mūziku.
Bija arī pārsteiguma momenti - to, ka te būs pieminēti, piemēram, Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs, Talantu fabrika vai Kivičs toč negaidīju. :)
Es gan nekad neesmu bijusi panku, elektroniskās vai superunderground mūzikas fane, bet reāli laba grāmata.
Vispār Rudaks varētu saņemties arī uzrakstīt 2.sējumu par 21.gs. sākumu.

[Jānis Feldmanis · Rating 4 out of 5]

Stāstu krājums ir tieši tik labs, cik visi tajā esošie stāsti kopā. Ar neviltotu interesi var palasīties par tām grupām, kuru mūziku pats esmu klausījies vai koncertos dziedājis līdzi. Milzīgs pluss, ka arī mūzikas gaume (vismaz daļēji) ar autoru sakrīt un daudzi stāsti tiešām raisa pozitīvas emocijas. Pāris citi, savukārt neizraisa pilnīgi neko un arī to varoņi ātri aizmirstās.

[Alvīne · Rating 4 out of 5]

Tādam nezinītim kā man, šis iedeva pamatīgu apskatu par Latvijas rokmūziku - jā, citiem notikumiem, manuprāt, bija pievērsta pārāk liela uzmanība (par Dambi un Inokentiju mārplu) un, jā, gribējās vairāk par citiem mūziķiem uzzināt, bet jebkurā gadījumā elpu aizraujoša grāmata.

Tagad gaidu “Rokupācija II” par tālāko dekādi!! ;)

[Valters Davids Ostrovskis · Rating 5 out of 5]

kruta