Šī grāmata spilgti apraksta dažas pazemojošas un citādi neērtas situācijas Padomju Latvijas laikā, kuru cēloņus autors, šķiet, meklē varas un cilvēku attiecībās, precīzāk, skaidrā visaptverošā cilvēka bezvērtības manifestācijā caur to, ka valdība sūta cilvēkus uz Afganistānu karā vai Černobiļu un nav atklāta pret sabiedrību, aizliedz brīvi pārvietoties uz rietumvalstīm, klausīties, piemēram, džezu un arī caur to ka pārtikas veikali tukši.
Lai gan man nav bijusi iespēja apzināti dzīvot astoņdesmitajos un deviņdesmito gadu sākumā un nevaru salīdzināt Bankovska interpretāciju ar saviem iespaidiem par to laiku, tomēr "Čeka, bumba & rokenrols"
stāsta patiešām ticamus dzīvesstāstus. Dažbrīd pat pārņem nepatīkama priekšnojauta, ka tie cilvēki vēl aizvien kaut kur tepat mīt, un "dižķibeļu", kukuļošanu un citu likstu risināšanā līdzēt varētu vien paaudžu maiņa.
Divi citāti no grāmatas:
"Mājās viņu neviens negaidīja.Kad Zmejs pavēra pusvirus atstātās durvis, degunā iecirtās skābi dzīvniecisks smārds. Istabā skanēja ķildīgas balsis. Uz galda un izlietnē stāvēja nemazgāti trauki. Sagumzītā burkas vākā dīga vairāki cigarešu gali." 182
"Tomēr dažkārt Ilonai uzmācās šaubas. Kāpēc mēs dzīvojam tā, kā mēs dzīvojam, galvā ņerkstēja uzstājīga balss. Kāpēc vieni cilvēki visu mūžu spiesti mitināties iztrunējušā koka graustā, bet citi savas dienas vada siltos un mājīgos dzīvokļos? Kurš ir tas, kas pasaulē nosaka kārtību? Ja vien to vispār var saukt par kārtību." 165