Kā kultūras studentei, uzskatīju par savu pienākumu (ai, nesmuks vārds) izlasīt N.N. desmit gadu laikā tapušās esejas laikrakstā ''Diena''. Kultūra, kura ir, kā tā niezošā mugura, kuru tu nevari pakasīt, bet ļoti vēlies, lai kāds tev pakasa... Jo citādi nevari. Naumanis runā par svarīgākiem un ne tik svarīgiem jautājumiem, bet viņš runā un tas ir svarīgi. Lai vieglas smiltis.
Naumanis raksta ļoti labi un eleganti, ļoti iedziļinās mākslas notikumos un operē ar vienkārši fenomenāli plašu kultūras atsauču un zināšanu apjomu.
Grāmata ir viņa 1997. - 2007. gada "Dienas" sleju apkopojums par dažādām tēmām un kultūras notikumiem, tādēļ to ir ļoti grūti lasīt vienā piegājienā. Lasīšanas pieredze ir saraustīta, un procesu ir grūti izbaudīt. Taču vairums sleju pašas par sevi ir patīkamas un lieliski organizētas - domāju, ka šī būtu laba kafijas galda grāmata.
NN diezgan bieži arī mēģina komentēt politiskus un sociālus procesus, kur viņa spējas un zināšanas ir krietni vājākas. Tas gan netraucē izbaudīt viņa rakstīto par kultūru.