"Униженные и Оскорблённые"- одна из самых мелодраматических книг русской литературы. Можно сказать, что с неё началась мелодрамма как литературный жанр. Трагическое несоответствие романтических представлений о жизни и реальной действительности - вот основная идея романа. В этот том вошли также романы "Игрок" - книга о страстях человеческих - и водевиль "Вечный Муж".
Works, such as the novels Crime and Punishment (1866), The Idiot (1869), and The Brothers Karamazov (1880), of Russian writer Feodor Mikhailovich Dostoyevsky or Dostoevski combine religious mysticism with profound psychological insight.
Fyodor Mikhailovich Dostoevsky composed short stories, essays, and journals. His literature explores humans in the troubled political, social, and spiritual atmospheres of 19th-century and engages with a variety of philosophies and themes. People most acclaimed his Demons(1872) .
Many literary critics rate him among the greatest authors of world literature and consider multiple books written by him to be highly influential masterpieces. They consider his Notes from Underground of the first existentialist literature. He is also well regarded as a philosopher and theologian.
Ф. Достоевский, как всегда умеет перевернуть все в душе моею и дать выйти к свету настоящим эмоциям, в глове которым и есть любовь. Но почему-то вместе с этою любовью ко всему, как всегда приходит какая-то непреодолимая тоска.
"Pazemotie un apvainotie” rakstīts pirmajā personā, tomēr stāstītājs ir tikai viens no galvenajiem varoņiem. Par spīti drūmajam nosaukumam, romāns pārsvarā ir par mīlestību un piedošanu. Ļoti svarīga tēma ir attiecības starp bērniem un vecākiem. Ja ar vecākiem ir kāds ieildzis konfilkts, tad romāns varētu šķist īpaši aktuāls. Ir arī vairāki mīlas trijstūri. Sižets interesants, mazliet atgādina detektīvu. Vērīgākam lasītājam būs iespējams vairākas lietas nojaust ātrāk, bet ne pilnīgi visu. “Pazemotie un apvainotie”, no kuriem neko lielu necerēju sagaidīt, man patika pat vairāk par lielajiem Dostojevska darbiem kā “Brāļi Karamazovi” vai “Noziegums un sods”. Ja nebūtu lasījis Dostojevski vispār un nebūtu jau labi ielāgoti dažādi autora “specefekti”, droši vien patiktu vēl vairāk.