Tātad Lielās lasīšanas TOP 100 iekļuva trīs Jāņa Ūdra grāmatas, tā kā es apņēmos izlasīt visas 100, tastad esmu izlasījusi trīs Jāņa Ūdra grāmas un esmu pārliecināta, ka šo skaitu es šajā dzīvē nepalielināšu.
Lasot šo, beidzot sapratu, kas par žanru īsti šis ir, filmās to vieglāk atpazīt - ziniet tās pa pusei dokumentālās, pa pusei aktieru tēlotās? Man tādas nekad nav patikušas, un īs ir tas pats teksta formā.
Personīgi es, ja gribu lasīt populārzinātniksu darbu, tad tādu arī lasu. Ja es gribu lasīt romānu, tad negribu tajā pārpublicētus senāku rakstu, dokumentu un runu frgamnetus vairāku lapušu garumā. Un romānā es gribnu reālus cilvēkus - vīrietis, kurš sastrīdās ar ar sievu un tāpēc nespēj atcerēties, ka šoferis ir atprasījies vesleas 2 reizes, bet visu ceļu mašinā domā tikai par savā darbā paveikto, man neliekas reāls. Un ja darbs ir par cilvēka karjeru, kāds saklars tam visma ar Londonas prostitūtas vienreizēju noliegšanu?
Nu nepatīk man šitas ne cepts, ne vērīts žanrs. Tāda pilnīga mana un Ūdra daiļrades nesavienojība (2 zvaigznes ir par iekļūšanu topā, automātsiki, jo viena no manis un 1 par iekļūšanu tur)