Dr. Ausmoņa klīnika

by Pēteris Pūrītis

Peles Latvijas PSR medicīnas iestādēs pārdzimst par cilvēkiem… Līvu republikāņu armija gatavo terora aktu pret īru republikāņu armijas spiegu… Latvijā. Kādā mazā omulīgā privātklīnikā, kuras veselīgākie pacienti neizskaidrojamā veidā visi kā viens dodas uz ārzemēm, jau gadiem darbojas kāds prasmīgs ārsts ar tālejošiem plāniem politikā un viņa blondais sargeņģelis…
Bet pa to laiku kāda ārkārtīgi slepena organizācija ķeras pie pēdējā salmiņa – pie veiksmes – un cenšas glābt valsti no posta, spēlējot azartspēles un piepildot metafiziskus pareģojumus.

Ikviens no mums ir gan priecājies par veiksmēm, gan dusmojies par krīzēm un uzdevis sev jautājumu: “Nu, kāpēc tā neveicas?” Pēteris Pūrītis romānā “Dr. Ausmoņa klīnika” risina šo pašu jautājumu, tikai visas mūsu valsts mērogā. Turklāt sniedz atbildi, kas izklausās pamatota, bet ir pilnīgi neticama.

Uzzināsiet arī atbildes uz neskaitāmiem citiem intriģējošiem jautājumiem, piemēram, kāpēc daudzstāvu autostāvvieta Citadeles ielā bija jāpārbūvē par banku un ar kādu nolūku patiesībā tika izveidots veikalu tīkls “Elvi”.

Ticēt tam, kas rakstīts, vai neticēt – paliek lasītāja ziņā. Parasti jau mēs neticam ne rakstniekiem, ne politiķiem, ne draugiem, ne paši sev. Neuzticamies. Varbūt tas ir pareizi, bet ja nu pie durvīm patiešām jau klauvē dr. Ausmonis?

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

208 pages, Hardcover

First published January 1, 2011

Reviews

[Lāsma · Rating 2 out of 5]

Man ļoti patika prologs, tādēļ no manis 2 zvaigznes. Ja jāvērtē grāmata kopumā - absolūta nulle. Stāstījums savārstīts, labi, ka vismaz daži vienojošie elementi atrasti. Tomēr jāsaka, ka sajutos kā legalizētā marihuānas lielvalstī - kā gan savādāk izsapņot šitik spokainu scenāriju. Epilogs radīja sajūtu, ka nav bijis vērts lasīt iepriekšējās 200 lappuses. Pie joda - sabojāja vien vakaru.

[Baiba Zvejniece · Rating 4 out of 5]

Sākums bija tik pat grūts, cik izkustināt leģendāro mopēdu Rīga no vietas. Jāminas, jāpārstartē, atkal jāminas..,bet,kad pielec, tad aiziet.
Ap 35 lapas pusi "pieleca". Pārējais vienā elpas vilcienā.

[Kristine Kornijanova · Rating 4 out of 5]

Viegla, jautra valoda kā ceha rakstu lasot. Forši bija iepazīt varoņu stāstus un vērot, kā tie sasaistās līdz grāmatas pēdējās lappusēs nonāk vienā telpā un ...