Viņpus stikla

by Ilze Jansone

Daudzo identitāšu virknē, kādas ikviens akceptē vai arī noliedz kā sev bīstamas, seksuālā identitāte jāuzlūko par indivīda esamības būtisku daļu. Tās atzīšana izmaina ikviena dzīvi, īpaši, ja apzinies, ka esi gejs vai biseksuālis. Un cilvēki reiz tā ir iedīdīti, ka, atraduši sevi, spiesti meklēt savu otro pusi. To, kā pietrūkst gan garīgi, gan fiziski.

Genres: Queer, LGBT

229 pages, Hardcover

First published February 2, 2006

Reviews

[Linda Vismane · Rating 5 out of 5]

Sen nebiju raudājusi pēc grāmatas izlasīšanas. Man pat šķiet, ka tik smagi pēc grāmatas ir pirmo reizi. Ļoti daudz emociju. Trūkst vārdu.

[Marta · Rating 5 out of 5]

Skaista un sirdi plosoša no sākuma līdz beigām.
Uzskatu, ka nejauši biju izvēlējusies veiksmīgu laiku, kad sākt grāmatu lasīt. Naktīm kā tādām piemīt (manuprāt) diezgan izteikts sapņainums, vēlme pārdomāt savu būtību, varbūt sajusties un rīkoties mazliet brīvāk. Pusaudžu vide laikam bija viens no iemesliem, kas jau sākumā mani ierāva grāmatā tā, ka apstāties nebija iespējams. Līdzīgas intereses. Sapņi par nākotni jau pašā sākumā. Un ļoti daudz domāju par to, cik būtu skaisti, ja tiem pat pēc tik daudziem gadiem būs lemts piepildīties, vismaz savā ziņā.
Pirmā grāmatas puse man ritēja Nirvanas noskaņās (it sevišķi "In Utero"). Vispār parasti priecājos, kad grāmatās tiek pieminētas dziesmas, jo tās mēdz dot lielāku iespaidu par tēlu būtību nekā saturiski dotais. Kaifoju, klausoties visu albumu. Biju dziesmu vārdu atbilstības (vismaz man tā šķiet) galvenajiem varoņiem apburta. Ar smaidu uz lūpām, siltumu sirdī, patīkama, taču dažbrīd arī nepatīkama satraukuma pārņemta lasīju šo grāmatas daļu.
Tālākie notikumi raisīja tik daudz sāpīgu pārdomu, lauza sirdi. Ilgi domāju - kāpēc? Vajadzēja sevi ļoti daudz mierināt, daudz emociju bija radies. Un kaut ko tādu, šķiet, sen nebiju piedzīvojusi, ja vispār jebkad esmu.
Ceru nodzīvot līdz īstajam brīdim, kad "Viņpus stikla" pārlasīt.
Tik daudz ko domāt un vēl pateikt...

Pāršķīrusi pēdējo lappusi, skatījos griestos un pustumšā istabā klausījos "Dumb" un "All Apologies" vēl kādu brīdi.

[Kristīna Spēlmane IG meitene_ar_gramatu · Rating 3 out of 5]

Kopumā man patika grāmata. Arī sižets labs un dinamisks. Valoda, protams, aizrauj. Bet man līdz pat beigām nepameta sajūta, ka kaut kā tur ir par daudz. Tas, savukārt, mazināja manas kopējās emocijas un traucēja just līdzi varoņiem. Jāatzīst, ka te parādās autores redzējums, ka nāve jau nav nekas slikts. Tā tas vienkārši notiek. Tas izdevās, jo asaras man nebija, lai gan sižets bija skaudrs. Es gribētu ielikt 3,5 zvaigznes.

[Linda Vituma · Rating 3 out of 5]

Jo katram mums ir sava tēma, kas jāuzraksta. Kas laužas ārā, nerēķinoties ar autora varēšanu.

Šoreiz vēl palieku viņpus stikla. Bet tas nekas. Pirmā grāmata manā un IJ literārajā kopā būšanā. Dzīve ir gara. Vēl ir laiks lasīt un lasīt nākamās IJ grāmatas. Tik daudz laika.

[Ina · Rating 5 out of 5]

If only this book was translated in english. It was heartbreaking and right now i don't know how i will move on from this expierence.

[Elga · Rating 4 out of 5]

Lasot šo grāmatu, man radās iespaids, ka varēšu to pilnībā saprast tikai pēc pāris gadiem, kad varbūt spēšu analizēt, ko īsti autore darījusi dažos atslēgas brīžos un kāpēc. Kamēr nebiju tikusi līdz, šķiet, absolūti bezmērķīgajām beigām, likās, ka došu piecas zvaigznes. Varbūt ar visām tām nāvēm beigās autore gribēja pateikt, ka sabiedrībā, kāda tā ir tagad/tad, nevienam, kas mīl "citādi" vai to pieņem, nav vietas? Mīlestība, draudzība, rūpes šajā grāmatā ir skaisti, sildoši, gandrīz Danielas Stīlas saldumā attēlotas. Baudāmi un interesanti, pat ja mazliet plakani.

[Dita Virga · Rating 4 out of 5]

"[..]. vai vientulība ir slimība?"

Ir dienas, kad šķiet - briesmīga un neārstējama. Bet biežāk ir dienas, kad šķiet, vientulība ir vienīgās zāles.

[Lote Š. · Rating 3 out of 5]

Patika, bet nemācēšu teikt, kāpēc tieši. Jau no grāmatas sākuma klaigāju uz tēliem par neloģiskumu, lietas notika šķietami bez iemesla, un tā arī nesapratu, kāpēc galu galā visi ņēma un nomira. Noskaņa uzrunāja, tēli paši par sevi arī, bet brīdī, kad tēliem bija jāveido stāsts, viņi kustējās kā koka marionetes ar bieziem, labi saredzamiem diegiem.

[Dace Čau · Rating 4 out of 5]

Es domāju, ka atsauksmi nerakstīšu, jo, nenospoilojot sižetu, ir ļoti grūti par šo grāmatu runāt. Jo es gribu stāstīt, kas man būtu labāk paticis (t.i. kā panākt, lai beigas izsauc asaras), gribu diskutēt, nevis izteikties.
No Jansones es laikam biju gaidījusi ko vairāk.

[Andrejs · Rating 4 out of 5]

man tevi pārsolīja un es nedaudz pievīlos. piedod. bet bija jau skaisti. starp trim un četrām zvaigznēm.