Jāņa Rokpeļņa Virtuālais Fausts ir romāns par mīlestību, dziedināšanu, spēļu elli, seksu, svētlaimi un bez laimīgām beigām – kā erotiskās masāžas salonā.
Izmantojot daudzu gadu vērojumus un personiskos piedzīvojumus, autors pēta duālo mūsdienu latviešu pasauli: attiecības ar Dievu un sātanu, ar Baznīcu un reliģiju, masveidīgo tieksmi kļūt par kristiešiem un vienlaicīgo ekstrasensu pielūgsmi; un šī pasaule pastāv līdzās aizvien spēcīgākajai tieksmei aizstāt reālo pasauli ar virtuālo, ko piedāvā pasaules tīmeklis (tīkls kārdinātājs, vilinātājs) – internets. Rokpeļņa skatījums, atainojot 21. gadsimta internetatkarīgā cilvēka dzīvesveidu, meklējumus, jūtas un vilšanos ir ironisks un nesaudzīgi tiešs, detaļās un valodā apskaužami poētisks, precīzs un racionāls.
Šis bija... neparasti. Grūti aprakstāms, vēl grūtāk analizējams darbs. Bet tajā pat laikā magnētiski aizraujošs. Man šis bija mazliet pārāk intīms ieskats 21. gadsimta paša sākuma dzīvesveidā, kuru veiksmīgi palaidu garām. Jau zinu, ka lasīšu vēlreiz.
Piektītu Jānim Rokpelnim - šī grāmata netika pietiekami novērtēta.
Dzejnieks raksta prozu. Palaikam fantastiska gleznainība, bieži - metaforas, kurās var lauzt sprandu. Interesants ieskats mūsdienu kristiešu vidē (reliģija kā viena no atkarībām) un skats uz virtuālās komunikācijas psiholoģiju. Sajūta, ka autors šajā grāmatā ļoti atklājas - kā gandrīz biogrāfisks teksts tas noteikti ir interesants un vērtīgs. Kā romāns - patiešām asprātīgas visumā drūmas spēles, bet kopumā ar nosaukumā izmantoto zīmolu "Fausts" es sagaidīju kaut ko vērienīgāku, episkāku, iespaidīgāku un mītiskāku. Katarses iztrūkums organismā.