Grāmata “Estere” ir savu atspulgu ieraudzīšana. Sevis iepazīšana ne caur konfekšu papīriņiem veikalā, bet caur kliedzieniem psihiatrijas nodaļā. Estere satiek tos, kas ir katrā cilvēkā, – gan Eņģeli ar ielauztu spārnu, gan Augstprātību un Lepnību, gan Dievu un Velnu, gan Nāvi un Bailes. Maldi mēdz būt gan fiziskajā, gan garīgajā pasaulē. Tikai retais ieskatās savā dvēselē. Estere runā caur sirdi, vēloties dzīvot. Patiesība nav nopērkama. Tā smeldz sirdī vai nu kā sāpes, vai kā prieks. Tā spēj būt vārdos netverama, bet sirdī pazīstama. Zane Blumberga-Butkeviča
Aiziet līdz tai līnijai, aiz kuras, iespējams, nav nekā. Nostāties aci pret aci ar savām bailēm. Izcīnīt uzvaru pār saviem iekšējiem dēmoniem. Pazaudēt, lai iegūtu. Atdot, lai saņemtu. Neapmaldīties spožo ilūziju vilinājumos, bet saglabāt savu patiesību. Kurš pateiks, kā ir pareizi dzīvot un kā nav... Cik vērta ir cilvēka dzīvība? Kamdēļ mēs dzīvojam? Vai tā ir izvēle vai vislielākā dāvana? Katrai dzīvei ir savs scenārijs. Kad sāpju lietus lāses pārāk asi sitas sejā un auksts bezcerības vējš triec izmisumā – atrast sevī spēku ticēt un uzticēties sev un savam Sargeņģelim. Iveta Reinsone
Lasot šo grāmatu, visvairāk, man kļuva žēl pašas Esteres . Jo viņai vajadzēja sastapties , ar pašas ... Bailēm , Nāvi un eņģeli ..kam salauzts spārns . Grāmatas sižets iedalās divās daļās ...sāpīgajā realitātē ; psihiatrijas palātā un slimnīcā. Tā ir apziņa un Esteres pašreizējā dzīve. Nereālā pasaule ; kur nonāk, aci pret aci , ar savām bailēm un Augstprātību , Cietsirdību utt . Salīdzinoši smagas tēmas paceltas sižetā, bet lasīt bija ļoti, ļoti viegli . Lai ko tādu uzrakstītu...ir jāuzdrošinās . Bet vienu gan gribēju zināt...kas notiks tālāk ar Esteri ? Vai viņai izdosies ... Tomēr es palieku pie ⭐⭐⭐⭐⭐
1.8⭐ Piesaistīja tēma, tomēr būtu gribējies vairāk no Esteres reālās pieredzes, jo iztēles stāsti, kas mijās ar reālo, šķita pārlieku daudz, izstiepti un samudžināti - īpaši Pils un balles daļa, kas šķita, ka nekad nebeigsies. Laikam darbs ne gluži manai gaumei, jo kaut kā biju gaidījusi vairāk tādu "inside" atskatu uz piedzīvoto psihiatriskajā slimnīcā, nevis dieva tematiku un ārkārtīji izvērstus iztēles stāstus.
Autore lasītājiem novēl: “Turpiniet savu dzīvi un nepārstājiet ticēt brīnumiem”(175.lpp.) un patiesi, izlasot šo grāmatu- pievienojos vēlējumam…. Cik patiesi, sāpīgi un smeldzoši līdz sirds dziļumiem…
Ļoti ātri izlasāma grāmata. Mazliet atgādina Hieronīma Bosha gleznas. Alegorijas, groteskas, simboli, sirreāli tēli... Autorei ir labs potenciāls uzrakstīt kādu spēcīgu darbu.