Sākotnēji lasīju ar aizdomām - vai tik' nebūs blēņas un pļāpāšana vien, kā autors pats to apzīmē - "ķiķināmais materiāls un vieglā literatūra", bet apmēram pusē pārliecinājos - nebūt ne. Ar angļu humoru no latviešu iz "potato joke" skatījuma. Viscaur jūtamas autora pamatīgās zināšanas gan par angļu u.c. literatūru, angļu paradumu vēsturi, kā arī ļoti interesanta un izzinoša informācija tiek sniegta par Oksfordas universitāti, tās tradīcijām.
Un neticamā kārtā šajā it kā tik vieglajā romāniņā autors vēl paspēj paspriedelēt par dzīves jēgu - nonākot līdz diezgan pozitīvam, uzmundrinošam prātojumam.
Personāži asprātīgi - izdarības un izteikumi gar acīm slīd kā filma un brīžiem sasmīdina ne pa jokam.
"pareizo loterijas biļeti izvilkt visiem vilcējiem ir vienādas iespējas, un vienīgā lieta, ko var garantēt, ir - kas nevelk, tas arī nekad neizvilks."
"Situācijā, kur mēs visi palīdzam cits citam justies laimīgi, pasaulē varētu iestāties bezgalīga, orgasmiska eksaltācija. Tikai cilvēki ir pārāk aizņemti. [..] Viņiem nav laika būt laimīgiem, ja'dara viss kaut kas cits. "
"Dzīves jēga ir tas, ko tu no tās uztaisi. Katrs cietējs ir citāds, bet lielākajai daļai var tikai atgādināt, ka zaudējumu nav. tikai jauna veida iespējas."
"Kulinārijai ir zināmas paralēles ar mūziku - abas ir temporālas mākslas. Vai tad ne? Dziesmas prieks pastāv tikai tik ilgi, kamēr to spēlē; ēdien prieks pastāv tikai tik ilgi, kamēr ir ko košļāt. abos gadījumos runa ir par kaut ko laicīgu un pārejošu."