Dr. Gatis Līdums ir studējis inženierzinātnes, teoloģiju, psihoterapiju, sistēmisko supervīziju un organizāciju attīstību, docējis kursus par konsultēšanu, ģimenes sistēmu teoriju un reliģijas psiholoģiju. Gatis Līdums ir zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un grāmatu “Pāru (ne)būšanas: Psihoterapeita piezīmes par 10 baušļiem un pāru attiecībām” autors un "Tarakāni tavā galvā" līdzautors.
Grāmatā "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi" autors aicina domāt par to, kas notiek ar cilvēku un viņa dzīvi, sastopoties ar ciešanām.
Tas, ka centīsieties ignorēt ciešanas un par tām neinteresēties, nenozīmē, ka ciešanas ignorēs jūs. Kādā brīdī noteikti sastapsieties ar tām aci pret aci.
Šī grāmata piedāvā lielisku iespēju pārdomāt ciešanas un ar tām saistītos izaicinājumus, ar kuriem gandrīz neizbēgami agri vai vēlu jātiek galā katram cilvēkam.
Kad grāmatu kluba mēneša tēma ir 'Alkohols', tad grāmatu plauktā jāmeklē kaut kas aptuveni atbilstošs. Cerot, ka trīs vīri krogā ne tikai runās, bet arī dzers, padarīja šo grāmatu par loģisko izvēli (un grāmatas plānums arī bija izvēli veicinošs faktors). Tā, lai nebūtu pārpratumu - es šo nekad nebūtu pirkusi pati, bet grāmata pie manis nonāca pavisam nejauši kā 'drošinājums' pret vienu aizdotu grāmatu (es gan nekādu drošinājumu neprasīju).
Tātad... es pat nezinu, kur lai sāk un kā, lai skaidro manu ieberzienu ar literatūru, kas mani galīgi neinteresē. Tātad... grāmata tiek pozicionēta kā ciešanu breviāts (apstiprinu, ir īsa!) un ievadā mums tiek smalki izskaidrots, kādēļ tas ir nepieciešams latviešu valodā. Proti, latvietim patīkt ciest, bet latviešu valodā par šo tēmu nekas īsti nav sarakstīts. Jāatzīst, šajā pašā ievadā lasītāja ekspektācijas tiek nepamatoti sakāpinātas, jo nu tik būs! Autora pieeja temata izklāstam ir diezgan vienkārša, lai arī neparasta - savedam vienā krogā kopā trīs dižmaņus (Karlu Gustavu Jungu, Leriju Krebu un Haroldu Kušneru) un kaķīti. Bet nevis kaķīti parasto, bet gan to no K. Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas." Tā nu šie trīs vīri mēģināja kaķītim (kuram loģiski ka vēl joprojām ir škrobe par visu, kas ar viņu atgadījās) skaidrot ciešanu jēgu un Dieva nostādni attiecībā uz ciešanām. Skaidrības labad - viens dzēra alu, otrs - smalku latti, bet trešais - savu īpašo vīnu.
Lieki piebilst, ka ne es, ne arī kaķītis daudz gudrāki šajā jautājumā netikām. Turklāt vēl autors grāmatu beidza pašā interesantākajā momentā, bet tad laikam būtu jāmaina literārais žanrs, lai varētu turpināt. Manai gaumei stipri par daudz teoloģijas un stipri par maz psihoanalītikas. Tāda pafilozofēšana, kuru es viennozīmīgi nespēju novērtēt. Bet... bet es uzzināju, cik dīvainas grāmatas nejauši nonāk manā grāmatu plauktā.
Noklausoties Cilvēkjaudas interviju ar Gati Līdumu nolēmu arī izlasīt šo grāmatu. Grāmata ar ciešanām, par to kāpēc tās mūsu dzīvi piemeklē. Mēs gribam izbēgt ciešanas, bet tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Ja gribas atrast atbildes ko darīt ar ciešanām, tad šajā grāmatā to nav, bet toties ir izdomāta saruna/diskusija starp trīs ļoti zināmiem un gudriem vīriem un kaķi. Un īstenībā gribētos piemetināt vēl vienu varoni šajā grāmatā, jo bez tā nebūtu arī šīs grāmatas. Ļoti patika valoda kādā šī grāmata ir uzrakstīta un arī domu gājiens kaut gan man gribētos lasīt to visu no cita skatu punkta, kas grāmatā pat nebija iekļauts. Grāmata ir vērtīga, lai labāk izprastu ciešanu būtību, bet tā nebūt nav pilnīga un visaptveroša. Tikai mazs pieskāriens tēmai ļoti vieglā un es teiktu mazliet koķetā veidā. Man pietrūka dziļuma šai grāmatai, gribējās mazliet vairāk, bet iespējams tik daudz arī bija nepieciešams, lai nenogurtu no smagās tēmas un gribētos tajā iedziļināties vairāk un nopietnāk. Grāmatu ir vērts izlasīt, jo lasās ļoti labi un interesanti, bet tai pat laikā nevajag gaidīt, ka grāmata dos atbildes. Tā tikai ieskicēt virzienu, kur meklēt atbildes tālāk, ja gribas izprast ciešanu tēmu.
Prātā aizķērusies frāze, šķiet, no Svētajiem rakstiem:" Cilvēks pats rada sev ciešanas..." Bet var taču pavisam citādi un citādāk, kā saka viens no trim vīriem krogā, pastorālās konsultēšanas autoritāte Lerijs Krabs, "pēc pasaules radīšanas pasaulē palikušas daudzas nejaukas lietas, kaut kas līdzīgs būvgružiem pēc ievērojamiem celtniecības darbiem." Un tad ir izvēle, kā iet tālāk. Raudāt par apdauzitu kāju, lādēt Rādītāju, vai sadzīvot. Protams, grūti. Jo dzīve ir nežēlīga, ciešanas brīžiem kā dabas stihijas tik nenovēršami un ilgi. "Dievs nav jāzina, bet ir jāsaprot.". Paldies autoram!
Autors norāda, ka vēlējies sniegt latviešu valodā apskatu par ciešanu izpratnes diskursu. Nu ir. Un pat kaķam saprotamā valodā, kā arī gana asprātīgā un veiklā formā. Tikai ne lasītājam, ne kaķim no tā labāk nepaliek, jo felīnais tēls tā arī negūst filozofisku atbildi uz jautājumu, kādēļ tad nākas tā ciest. Bet lasītājs - netiek pie diskusijas secinājuma. Tā vietā autors tīri Bulgakova stilā piedāvā Ješua ierašanos tādā kā Bonda paskatā. Savukārt kaķīša reakcija uz šo tiek pilnībā izlaista. Diskriminējoši...
BRAVO! Lieliska lasāmviela. Tīrā izklaide teologam. Tā saku, jo šķiet, ka vismaz nelielai teoloģiskai izglītībai ir jābūt, lai saturu tiešām spētu izgaršot līdz mielēm. Bet var jau būt, ka te manas emocijas vēl nenorimušas muld. Pašas beigas lika skaļi iespurgties. Dievinu ( ā, re!) labu humoru.
Atbildi nemaz negaidīju, jo teodicejas( ļaunuma un ciešanu eamība) problēma teoloģijā ir neatrisināma tieši tāpat kā melnais caurums Visumā. Bet tas nenozīmē, ka runāt nevajag. Pie kam vēl ar labu humoru apveltītajiem.
Es arī esmu no tiem, kas grāmatu izlasīja pēc Cilvēkjaudas sarunas ar autoru. Brīnišķīga saruna, kas grāmatai nodrošināja lielu "labvēlības kredītu" un reizē ļāva arī labāk to uztvert, vairāk saskatīt lietas "aiz rindiņām". Grāmatas lielāko vērtību atrodu pašā idejā - saruna sadzīviskā situācijā starp personām, kas katra simbolizē ļoti atšķirīgu skatījumu uz lietām dzīvē un šis atšķirīgais skatījums kā reizi ir radies no viena avota - no saskares ar ciešanām. Grāmata radīja arī interesi ielūkoties avotos un darbos, uz kuriem ir atsauce šajā stāstā.
3.5 ⭐️ Novērtēju to, ka autors mani dziļāk ieveda šo domātāju pasaulēs. Oponēt par kādu no paustajām idejām nevaru, jo man nav tādu zināšanu.
Saprotu, ka dialogi bija sekundāri un domāti domu izvēršanai, tomēr, ja izvēlēts šāds formāts prasītos, lai tie būtu noslīpētāki un pārejas no vienas domas uz citu - dabiskākas. Citādāk, izklausās, ka autors tēlus kariķē un tie vairāk apgrūtina autoru izpaust savas domas, nekā nes pienesumu sižetam.
Darba pirmā puse mani intriģēja, bet kaut kur vidū interese zuda. Gribējās grāmatu vienkārši ātrāk nobeigt, lai nestāv puspavērta.
Ciešanas, netaisnība man šobrīd ir ļoti aktuāli temati, taču no grāmatas es ne vella nesapratu. Laikam jau no manis nekāds teologs neiznāks, nespējot 100% izprast tekstu, kas rakstīts tā, lai pat kaķis saprastu. Taču man patika ideja - pie viena galda nosēdināt trīs domātājus (ar dažādu uztveri, pieredzi, viedokļiem) un mūsu nabaga kaķīti. Tas gan nemaina faktu, ka es tā arī nesapratu, kāpēc ciešam, tik vien to, ka ciešanas var būt sākumpunkts arī kam labam. Lai nu paliek..
Grāmatu izlasīju pēc "Cilvēkjaudas" raidieraksta noklausīšanās. Ja godīgi, grūti izlemt, cik zvaigžņu tā ir vērta, jo domāju, ka ne visiem tā būs viegli uztverama. Valoda neparasta un no lasītāja prasa diezgan labu sagatavotību, lai to pilnvērtīgi uztvertu. Autoram paldies par rosināšanu domāt par šo tēmu un avotiem, kurus papētīt kādā citā reizē. Man patika, bet apzinos, ka ne visus "paķers". Šī grāmata nedod gatavu atbildi, bet parāda dažādus skatu punktus uz ciešanu tēmu.
Pārdomas rosinoša grāmata, kas atklāj dažādus skatījumus par tēmu ciešanas, Dievs, cilvēks. Ja runā par valodu - ļoti aizraujoša, viegli uztverama, ar humoru. Ja par saturu - pirmo reizi izraujot ātrumā cauri noteikti būs vēlēšanās pāršķirstīt domu graudus, viedokļus, citātus, lai apdomātu dziļāk. Iesaku, ja aktuāla tēma ciešanas, dzīves netaisnības, garīguma ceļš.
Cilvēkjaudas saruna manī vairāk norezonēja. Gribas teikt, ka bija grūti lasīt, bet nebija- izlasīju pāris stundās. Drīzāk bija grūti sākt lasīt, kopš jūnija beigām marinēju plauktā. Izlasīju, vai palika grūtāk?! Nē. Vai vieglāk?! Nē. Vienīgi negribas būt latviešu kaķītim :)
Ļoti savāda grāmata. Ir arī pēcgarša. Galvā mulsums lielāks, nekā izpratne. Tomēr interesanti bija lasīt, kā uz ciešanām lūkojas četras tik dažādas personības! Autoram ļoti laba valoda, kurā laba sastāvdaļa ir humors, varbūt vietām ironija. Varbūt, lai tā vienkārši “nosēžas”, un varbūt tad.
Mamma ieteica izlasit. Man ne loti patika godigi sakot. Parak gari visu laiku skaidro vienu un to pasu. Kreativitate varonu izvele no vienas puses patik no otras ne loti. Loti velos atbalstit etniskos latviesus, bet velreiz nezinu vai lasisu. Peace and Love tho, jo manai mammai loti patika 💚
Izcila grāmata Lieldienu gavēņa pārdomu laikam. Autora saruna ar lasītāju, ļoti interesantā, radošā un sirsnīgā veidā izstāstot trīs dižgaru skatījumu uz tik sarežģītu jautājumu kā ciešanas. Kurš no mums nav kaut reizi dzīvē aizdomājies - kāpēc pastāv ciešanas... Grāmata ļauj sarunas veidā sekot līdzi pārdomām, kuras balstītas uz it kā krogā satikušos trīs autoru atziņām, vietumis dialogos ir citēti šo autoru darbi (ar precīzām atsaucēm uz avotiem, kas mudina lasītāju turpināt izzināt vairāk, lasot šo autoru darbus). Vēl īpašāku un sirsnīgāku šo sarunu padara mūsu pašu iemīļotais dzirnavu kaķītis, kura ciešanām mēs visi esam līdzpārdzīvojuši. Šis latviešu lasītājam tik zināmais bēdu stāsts, kuru šeit analizē trīs gudrie - rabīns, kristīgais psihologs un analītiskās psholoģijas tēvs - ļauj iejusties stāstītjā gluži personīgi. Un, protams - "žetons" par grāmatas nosaukumu :)