Omartija kundze

by Anšlavs Eglītis

304 pages, Paperback

First published January 1, 1956

About the author

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
Skolas gaitas sācis Rīgā.
Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē.
1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā.
1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.

Literārā darbība

1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".

Literārie darbi

Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.

Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.

Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”

Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.

Reviews

[Anna Kļaviņa · Rating 5 out of 5]

Stāsts par latviešu imigrantiem 50-to gadu Amerikā. Pie bagātās Omartijas kundzes ierodas viņas bijušā puiša dēls Olivers Vilks. Īsti nezinādama, kas par cilvēku Olivers ir Omartijai nav vienaldzīgs jaunieša liktenis pat ja dažkārt viņai rodas šaubas par Olivera raksturu.

Brīnišķīgs romāns. Aleksandra Omartija ir viena no patīkamākajiem sieviešu tēliem, ar ko esmu saskārusies grāmatās. Ambicioza, stipra rakstura karjeriste, kas tajā pašā laikā var būt ļoti dāsna. Ta patās patika Klaids Omartijs (īstajā vārdā Klāvs Saliņš) un Olivers.

[Ieva Ozolniece · Rating 4 out of 5]

Šo grāmata nonāca manās rokās, jo gribējās vilcienā kaut ko palasīt un paņēmu, kaut ko kas bija pa rokai vecāku bibliotēkā. Bet izrādījās diezgan labs atradums.
Man laikam vispār A. Eglītis patīk, tāpēc arī paņēmu šo, bet sākums kaut kā nepārliecināja. Bet kaut kādā brīdī riktīgi gribējās pabeigt un saprast kā tas beigsies. Un jāatzīst man patiešām patika, kā viss atrisinājās. Man regulāri ir bail tuvoties grāmatu nobeigumiem, ja pati grāmata šķiet diezgan laba - nobeigumu ir tik viegli sačakarēt. Bet šeit visu cieņu autoram.
Man šķiet, ka balstītu uz šī romāna varētu uztaisīt labu un šai dienai populāru filmu - visas vecās mašīnas un 50-60to mode. Es domāju, ka visiem patiktu. Nu tas gan strādātu uz latviešu auditoriju, jo ilgas pēc bērziem un svaigi ceptas rupjmaizes vēdersāpes (tajā pašā laikā vajadzību ēst tieši svaigu) daudz kur pasaulē nesaprastu. Man vienmēr patīk grāmatas, kas mani aizved citā pasaulē un citā laikā. Lasot šo darbu, man viss smuki galvā zīmējās, tāpēc arī šķita, ka sanāktu smuka filma. Vai arī seriāls?
Šis darbs, kā lielākā daļa ir rakstīts trimdā esot, tad nu man šķita dažās vietās jocīga rakstība vai vārdu izvēle. Piemēram, nekad nebūtu domājusi, ka kāds varētu gribēt rakstīts vienalga divos vārdos - "viena alga". Kā arī likās absolūti jocīgi, kad puika ķērās pie "karstajiem suņiem". Iespējams tas bija mēģinājums latviskot, bet kaut kā manām ausīm šķita pagalam neveikls.

[AKMENTINA · Rating 4 out of 5]

Kāda brīnišķīga, dzīves realitātēm pilna grāmata.