Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti

by Atis Klimovičs

Grāmata Personiskā Latvija ir savā veidā unikāla Latvijas 20. gadsimta vēsture — izstāstīta caur cilvēku likteņiem, dzīvesgājumu. Šis darbs pilnā mērā apliecina, ka īstā vēsture ir tā, ko cilvēki paši piedzīvo. Turklāt šī 608 lappušu biezā grāmata ir ne tikai aizraujoša lasāmviela, — to papildina arī dažādu laiku fotoattēli un skrupulozi izstrādāti vietu, personu un notikumu informatīvie alfabētiskie rādītāji.

“Katra cilvēka priekšstatos par vēsturi ir ļoti daudz brīvas vietas, ko var piepildīt tikai otrs cilvēks. Visi grāmatas varoņi ir brīvās Latvijas paaudze, un mans lūgums bija — pastāstīt Latvijas vēsturi kā savu personisko. Stāsts vienmēr ir stāsts kādam — klausītājam, konkrētam sarunas biedram. Tādā nozīmē esmu šo sarunu autors — ar savu interesi, izpratni un nezināšanu, ar savu izvēli. Grāmatā ir 38 stāsti — sarunas ar plašākai sabiedrībai pazīstamiem vai tikai savā nomaļajā lauku pagastā zināmiem atšķirīgu likteņu un uzskatu cilvēkiem. Esmu pateicīgs viņiem par atsaucību un katru tikšanās brīdi.”
Atis Klimovičs

Šeit izlasāms tas, kā pietrūkst mācību grāmatās par vēsturi, — stāstījums no pirmās personas viedokļa. Šeit nav vispārinājumu, kopsavilkumu, ir tikai personiska vēsture, kas pierakstīta ļoti smalkjūtīgā veidā. Un vēl šī grāmata ir piemineklis cilvēka izturībai.
Vilis Daudziņš

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Genres: Nonfiction, History

608 pages, Hardcover

First published January 1, 2011

Reviews

[anetiitiitetete · Rating 5 out of 5]

"Vecāki bija gājuši tā saucamajā trīsklasīgajā cara laika skolā, māte vēstules rakstīja labi, kādreiz pie galda piestājās, veselu pusstundu lasīja grāmatu, kājās stāvēdama. Prasīju - kāpēc tu neapsēdies? - Man, dēls, nav vaļas apsēsties."

[Inga · Rating 5 out of 5]

Ļoti vērts izlasīt vai vismaz palasīt - kā dažādi cilvēki piedzīvoja laiku līdz neatkarības atgūšanai Latvijā. Kā dzīvoja, kā mācījās, ko domāja, kā izturēja un kā pēcāk vienkārši dzīvoja, jo jādzīvo bija tā, kā iespējams.

[Laura Tabūna · Rating 5 out of 5]

Vienīgais, ko nožēloju - ka neizlasīju "Personisko Latviju" agrāk (tā diezgan ilgi neizpakota stāvēja manā grāmatplauktā un gaidīja, līdz es saņemšu dūšu). Jo grāmata ir sasodīti, neticami fascinējoša un aizraujoša. Malacis autors, malači viņa varoņi. Atsevišķs plusiņš fantastiskajam redaktoru darbam - ko vien vērtas ir ļoti izsmeļošās zemsvītras piezīmes!
PS - Nekādā gadījumā nepiekrītu, ka šī ir grāmata par II pasaules karu. Varoņu - un man tiešām gribas saukt šos cilvēkus par "varoņiem", bez ironijas - dzīvesstāsti aptver gan pirsmkara, gan kara, gan pēckara Latviju - no jaunsaimniekiem un Ulmaņlaikiem līdz kolhoziem, no rūnītiem gaiļiem 15. gadsimtā līdz šodienai...

[Rasa Brūna · Rating 4 out of 5]

Lasīju divos piegājienos - puse un puse.
Grāmata ļoti patika. Vēsture ar klātesošo acīm. Attiecīgajai paaudzei nozīmīgākais notikums protams, ir pasaules karš, tāpēc bez tā neiztikt nevienā no stāstiem.
Uzzināju daudz interesantu lietu tieši par Ulmaņa laikiem un sapratu, ka ne visiem tie bija labākie laiki. Laiki bija dažādi dažādiem cilvēkiem ar dažādiem likteņiem dažādās Latvijas vietās.
Paldies par šādas grāmatas esamību. Man pašai žēl, ka šo visu vairs nevaru pajautāt saviem vecvecākiem, kas arī bija šī paaudze. Caur grāmatu kopā ar dažiem man zināmiem faktiem, es varu iztēloties viņu dzīvi jaunībā.

[Aija · Rating 3 out of 5]

Precīzāks nosaukums būtu "Mans personiskais 2. pasaules karš". Nebija tas, ko gaidīju (lai gan no kara žurnālista to arī vajadzēja gaidīt), bet varbūt 2. pasaules karš arī ir tas "interesantākais", kas cilvēkiem dzīvē noticis.
Tiesa, grāmata palīdzēja gūt reālistiskāku priekšstatu par karu kā tādu un atšķirīgiem gājumiem tā laikā. Arī dažiem stāstiem dzīves gājums turpinājās pēc kara beigām un bija interesanti to lasīt.
Dažas intervijas ir bijušas publicētas iepriekš Rīgas Laikā.