Piata loď

by Monika Kompaníková, Svätopluk Mikyta (Illustrator)

Román získal najprestížnejšiu literárnu cenu Anasoft litera 2011.

Podľa poroty tejto ceny (v zložení René Bilik, Ján Gavura, Mila Haugová, Juraj Kušnierik a Ján Štrasser) "... je to silný príbeh, ktorý ťaží z napätia a očakávania čitateľov. Monika Kompaníková mu dáva tvar svojimi vynikajúcimi pozorovacími schopnosťami s dôrazom na detail, čo je znakom skutočného prozaického talentu a nevyhnutnou podmienkou na to, aby vznikol skvelý román".
Porotcovia najviac na románe ocenili to, že "popri príbehu sa rozohráva psychologická experimentálna štúdia človeka, nie vzdialená takým dielam ako Goldingov Boh múch. Neprehliadnuteľná je línia vývoja či premeny ženy od detského a tínedžerského veku až po starobu. Kľúčovým a do očí bijúcim znakom tejto knihy je napätie medzi tínedžersky uvoľneným jazykom a príbehom, ktorý je v tomto jazyku vyrozprávaný".


Krehko o krutostiach

Monika Kompaníková, autorka poviedkovej zbierky Miesto pre samotu a novely Biele miesta, zaľudnila svoj nový román Piata loď smutnými, osamelými, predčasne vyspelými deťmi, ktoré, zraňované svojimi najbližšími, od nich utekajú a vytvárajú medzi sebou tiché spojenectvá. Detská bezbrannosť a krehkosť je tu konfrontovaná s bezohľadnosťou a ľahostajnosťou dospelých, ktorí sa svoje deti rôznym spôsobom snažia meniť na niečo, čo ich až tak veľmi v ich vyprázdnených životoch neobťažuje.

Dominujúcou témou knihy sa tak stáva vzťah detí a rodičov poznamenaný nedostatkom blízkosti, intimity a lásky. Modifikuje ho situácia, keď niekto, kto fakticky nie je pripravený niesť zodpovednosť sám za seba, musí prijať alebo dobrovoľne prijíma zodpovednosť za životy iných.

Matka hlavnej postavy a rozprávačky príbehu Jarky sa stáva rodičom nedobrovoľne, ako šestnásťročné dievča. Nedokáže prijať vlastné dieťa ako súčasť svojho života až dokonca rovnako, ako ju nedokázala prijať jej despotická a bigotná matka. Jej dvanásťročná dcéra v snahe vytvoriť harmonický a vľúdnejší svet, ako je ten, v ktorom žije, unesie bábätká dvojčatá a včlení do tohto sveta aj mladšieho kamaráta, ticho tyranizovaného perfekcionizmom svojich rodičov.

Priestorom tejto v podstate krutej detskej hry, neberúcej ohľad na následky, sa stáva malá račianska záhrada s domčekom - pôvodne patrila Jarkinmu starému otcovi, ktorý zmizol v emigrácii. Prebujnená vegetácia zanedbanej záhrady, kvety, kríky a stromy vyrastené z odrezkov a zvyškov, domček zariadený z roztratených vecí "normálnej" domácnosti predstavujú pre protagonistku &u

Genres: Fiction, Contemporary, Literary Fiction, Adult Fiction, Novels, Adult

288 pages, Kindle Edition

First published January 1, 2010

About the author

Monika Kompaníková vyštudovala na Vysokej škole výtvarných umení grafiku (1998 – 2002) a maľbu (2002 – 2004). Prvé poviedky publikovala v literárnych časopisoch a zborníkoch. Pracovala v kníhkupectve Artforum, založila a ako šéfredaktorka niekoľko rokov viedla noviny Čo čítať? a literárny portál medziknihami.sk. Venuje sa rôznym aktivitám spoločenského a sociálneho zamerania, externe spolupracuje s Centrom pre filantropiu, Komunitnou nadáciou Bratislava a Inštitútom pre verejné otázky. Jej poviedky boli publikované v Nemecku, Poľsku, Srbsku, Bulharsku, Rakúsku, Maďarsku, Česku a v Chorvátsku. V súčasnosti pracuje v knižnom vydavateľstve Denníka N. Žije v Pezinku.

Reviews

[Sawsan · Rating 4 out of 5]

سرد يفتح أبواب الذاكرة ويستعيد أحداث الماضي
تحكي خلاله "ياركا" عن فترة بائسة من حياتها في الطفولة
فتاة مُهملة تعاني الوحدة والخوف وتفتقد للرعاية والاهتمام برغم وجود أمها
والأم في حالة من الضياع وكأنها مجرد سراب كلما اقتربت منه ابنتها تلاشى
بالاعتياد وشيء من الصلابة والتحدي تتعايش مع الفوضى في البيت والشارع
ومع المغامرات والحماقات تبحث عن سفينة أحلامها لتغيير عالمها الحزين
الكاتبة السلوفاكية مونيكا كومبانيكوفا تنتقل بين الأماكن والأزمان بسهولة
تهتم بالتفاصيل وتعرض أشكال مختلفة لعلاقات الأهل بأبنائهم

[Raya راية · Rating 4 out of 5]

"أنا ياركا التي تعرف جيداً معنى أن تكون وحدك"

بعد رواية راقصة الخيل لأورشولا كوفاليك، اقرأ هذه المرة رواية السفينة الخامسة للكاتبة السلوفاكية الشابة مونيكا كومبانيكوفا. يبدو أن أن أدب تلك البلاد يجذبني كثيراً، فهنا وجدت أفكاراً وقضايا مختلفة وتفاصيل مدن بعيدة.

رواية تحكي قصة إنسانية مُؤثرة وصادمة جداً، الأبطال فيها هم الأطفال، الطفلة ياركا التي تنشأ في أسرة غير سويّة بين جدّتها إرينيا وأمها لوتسيا لم تعترف أيّ منهما بأمومتها أو بنوّتها

"كنت أصاب بالاكتئاب وأنا أشاهد امرأتين لا يربطهما سوى بخل كل منهما على الأخرى، واعتماد إحداهن على الأخرى، وأعرف أني أنتمي إليهما، وتربطنا ببعضنا – كرهاً- علاقة قرابة لا تنفك. من لا يعرفنا لا يفهم سبب ارتباطنا ببعضنا، فكل منا تنادي الأخرى باسمها رغم أن دماً واحداً يسري في عروقنا."

تُسلّط الضوء كومبانيكوفا في عملها هذا على عالم الطفولة المتداعية لدى ياركا وظروف علاقة النساء الممتدّة على ثلاثة أجيال بسياق اضطرابات اجتماعية في سلوفاكيا، فلا وجود للآباء هنا وإنما الأمهات غير المُعترفات بأمومتهن.

يحاول أطفال كومبانيكوفا خلق عالم بديل يعيشون فيه خارج العالم المفروض عليهم، فقامت ياركا المرفوضة وغير المرغوب فيها والتي لم تعرف أي نوع من الحنان والاهتمام، بخلق عالم صغير في كوخ قديم صغير بعيداً عن منزل والدتها، بعيداً عن إهمالها وأنانيتها، واختارت أن تربي الطفلين هناك وأن تلعب دور الأم، التي لم تستشعره هي أبداً. وأوت في كوخها أيضاً كريستيان الصغير، الصورة المقابلة لياركا، كريستيان الذي كان سجين اهتمام والديه وحرصهم الشديد عليه.

السفينة الخامسة، هي سفينة النجاة والخلاص لياركا، وربما لكل الأطفال.

رواية مؤثرة، مليئة بالتفاصيل الدقيقة لحياة علاقات مشوّه وربما لمدينة مشوّه كذلك.

"مرّة سنوات حتى أدركت أن العلاقات الحميمة قد لا تحتاج إلى كلمات، بحسب مقدار الحُب فيها. ما كان بيني وبين لوتسيا لم يكن أي نوع من التواصل الصامت، أو الحميمية. بل كان غياباً تاماً للتفاهم، كان تجاهلاً واضطراباً. لم يكن الدم الواحد سوى مجرد سائل يتحرّك في عروقنا."

...

[د.حنان فاروق · Rating 4 out of 5]

أن تعيش غير مرغوب فيك .. تصفعك كل دقيقة من عمرك بأنك زائد عليها.. لا أحد يشعر بك ولا يهتم لك.. بأسرة تضمك مضطرة وتضن عليك حتى بأن تمنحك ميزة أن تشعر أنك منها وهي منك فتلك مصيبة..نعم هي كذلك بكل المقاييس .. لأنها قد تدفعك للاستسلام تماما لليأس أو للتحدي الذي قد يودي بآخرين.. الرواية مليئة بتفاصيل التفاصيل.. تفاصيل الحياة الفارغة.. والإهمال .. والضياع.. والتيه.. والبحث عن الذات.. والاختباء منها... ومحاولة صنع سفينة للنجاة تحاكي سفينة نوح.. كل هذا بعقل مراهقة.. أو فلنقل طفلة على أعتاب المراهقة تعودت أن تضرب رأسها كل يوم في حائط الوحدة لتتأكد أنها موجودة.. الرواية أيضا تحاول أن تناقش فكرة أيهما أحسن أو أسوأ : الاهتمام المبالغ فيه بالأبناء والذي قد يمحو شخصياتهم ويصيبهم بالشلل التام عن القدرة عن اتخاذ قرار.. أي قرار.. أم الإهمال التام وتحميل هؤلاء الأبناء مسؤوليات فوق قدراتهم...؟.... في النهاية لا أملك إلا أن أحيي الكاتبة.. ربما هي اهتمت بشخصيتها الأساسية.. بطلتها ياركا أكثر من الآخرين.. ربما أيضا بعثرت علامات استفهام كثيرة في الرواية لم تخلف وراءها إجابات ربما أيضا لم تغص في قلب بعض الشخصيات ذات الأهمية... لكن لاخلاف على أنها أبدعت..

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 5 out of 5]

Man trūkst vārdu..
Man vajag šo sagremot.
Tā es teicu vakar..

Esmu satriekta un manī ir tik daudz jautājumu, gribas lasīt vēlreiz, ķerties pie jebkura vārda, it kā tie man spētu sniegt atbildes. Kāpēc? Kāpēc šis romāns ir dzīvāks par dzīvi, smejoties acīs netaisnībai un iespējamajiem glābšanas riņķiem. Kāpēc sagrautie sagrauj citus, it kā nesaprotot, cik neizdzēšamas brūces gadiem cirtīsies vaļā, velkot šo sabojātības ķēdi līdzi kā savas nespējas upuri. Dažkārt man gribētos, kaut daži spētu izlaist savu bērnību- ātrāk pieaugt un spēt izrauties no nebeidzamā tumsības loka, kur smird pēc alkohola un vardarbības, vientulības un brutalitātes. Viņi taču nav pelnījuši, ka to, kas viņiem jāpiedzīvo sauktu par "bērnību". It kā katra diena, kas kā izdzīvošana velkas mūžību, spētu attaisnot ilūzijas, ko nekad nenāksies piedzīvot.

"Piektā laiva" ir kārtīga purva grāmata, kuru lasot es smoku un krītu dziļāk pārtumšotā akacī, pretojoties bezcerības gūzmai, kas krīt virsū viena pakaļ otrai. Par mazajām Jarkām mēs lasām tikai no avīžu virsrakstiem, kā par Liepājas puisīti, kas blakus visām redzīgajām acīm eksistēja, nevienam nevajadzīgs, līdz visus satricināja viņa nāve, it kā viņa izdzīvošana pirms tam būtu pašsaprotama.
"Mēmo asaru jūra" - tieši tā un ne savādāk man gribas nosaukt šo romānu, kas dedzina un reizē saldē līdz gribas to izdzēst no prāta pavisam. Sadedzināt oglēs un izpūst pelnus okeāna putās, it kā tas nogludinātu visas pasaules ciešanas un netaisnību. Es nespēšu aizmirst šo romānu, jo kā lai dzīvo tālāk, tieši tāpat kā es nevienam to neieteiktu, jo katram pašam jāsaprot savs skumju un pārdzīvojuma slieksnis.
Purva grāmatas neiesaka, tās tevi atrod pašas, jautājums, ir cik dziļi tu esi gatavs nirt.

Ja šai grāmatai ir zvaigznes, tad tās visas mani uzsķērdušas pušu..

Ps. Noteikti noskatīšos 2017.gadā uzņemto filmu "Little Harbour" ("Piata lod"), kura saņēmusi 7 kino festivālu balvas.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata ir pieejama Preiļu bibliotēkas Bērnu nodaļā, bet teikšu, ka šī nav bērnu grāmata. Tā ir nopietna, dziļa, rūgta un raisa pārdomas par to, ka eksistē cilvēki, par kuriem visi ir aizmirsuši. Un skumjākais, ka tie bieži vien ir bērni.

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

šis ir stāsts par to, kā redzamības trūkums un nemīlestība tomēr rada spējas un iespēju mīlēt. un ne vienmēr ir tā, ka mēs esam savu vecāku kopijas. bieži vien - tieši noliegums.

[Zanda Melne · Rating 4 out of 5]

Izlasīju. Aizvēru. Un domāju.
Šī grāmata atstāj milziiiigu pēcgaršu — tādu, kas nelaiž vaļā.
Tā ir grāmata, kuru nevar tikai izlasīt un aizvērt. To vajag saprast(nezinu vai varu pilnībā to saprast🫣) un sagremot.

Šajā stāstā ir tik daudz visa kā. Tā ir par vientulību, tukšumu, ilgošanos.
Par bērniem — vienu, kurš nekad nav ticis pie mammas mīlestības, un otru, kuram tās ir daudz, varbūt pat pārāk daudz. Es negribu teikt,ka mīlestība varētu būt par daudz, bet tāpēc, ka mammas rūpes reizēm kļūst par būri, kas neļauj bērnam iziet plašajā pasaulē, neļauj viņam elpot pašam.

Un tad šīs divas pasaules satiekas.
Tas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem brīžiem visā grāmatā — brīdis, kad atklājas, ka cilvēks spēj mainīties, spēj rūpēties,spēj mīlēt un reizēm ir spiests pieaugt daudz ātrāk, nekā vajadzētu.

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Mēģināt izstāstīt Jarkas stāstu nav iespējams. Tikai viņa pati to var. Jarka = vientulība

Grāmata, kas, izlasot, paliek. Kaut kur krūškurvja rajonā ar spiedīgu un viļņojošu sajūtu, kas var uzkāpt vēl augstāk.
Bērnība un pusaudzība nekad nav bijis mans mīļākais dzīves posms. Ir brīži, kurus gribas pat neatcerēties. Savā pieaugšanas laikā tik bieži esmu domājusi, kāpēc pasaule ir tik pilna ar salauztām bērnībām, kāpēc pieaugušie, kuri paši nāk no savām bērnībām, turpina lauzt pārējās.

[Magdalith · Rating 4 out of 5]

"Dzieci są małe, żyją zbyt blisko przy ziemi i wiele dobrego w nich z tej ziemi zostaje. Wszystko wydaje im się olbrzymie i bardzo ważne. Nie słyszały jeszcze o kosmosie, nie mogą stanąć oko w oko z jego nieskończonością. Mają czyste dusze, łagodne i delikatne jak jedwabny papier. Noszą w sobie strach i wstyd, mnóstwo różnych lęków, o których nic a nic nie wiemy. Nie potrafimy wyobrazić sobie ich głębi, już zapomnieliśmy."

Jarka ma 12 lat i 16 lat starszą od siebie mamę, której tak naprawdę sama matkuje. Mama nie pozwala mówić do siebie "mamo", nie umie uruchomić pralki, jedzenie kupuje raz na jakiś czas i spędza życie na imprezach ze sprowadzanymi do domu znajomymi. Wtedy Jarka musi czekać na schodach. Jej matka, a babcia Jarki, nigdy jej nie chciała i nigdy nie kochała. Jarki też nikt nie kocha. Włóczy się po ulicach, zaniedbana i często głodna. Pewnego dnia Jarka porywa dwoje niemowląt, bliźniąt, i razem z również niekochanym i zaniedbanym w inny sposób chłopcem uciekają z domu.

Znacie takie historie, prawda? Widziałam wiele filmów i czytałam niejedną książkę z takim motywem. Zawsze poruszają mnie tak samo. Być może ta proza nie zasługuje na aż tak wysoką ocenę (chwilami obniża poziom, zwłaszcza przy opisach perypetii z bliźniakami), ale za wnikanie w psychikę dzieci, za świetny opis łańcucha nieszczęść jakim jest życie w dysfunkcyjnej rodzinie oraz tego jak działa dziedziczenie nie-miłości - całość oceniam na 4.

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Šī vientulības sajūta, kas gāžas pāri mazajam cilvēkam kā okeāna vilnis ir ārkārtīgi skumja...

Grāmata par nemīlestību un izmisīgu vēlēšanos būt mīlētam. Bija smagi to lasīt, bet arī nolikt malā to nevarēja, spraigi un tumši notikumi, kas balansē uz bīstamas robežas...
Būtu vēlējusies skaidrāku un precīzāku stāsta finālu, tas man palika nojausmām un miglas apvīts, bet visādi citādi psiholoģiski spēcīgs, lasīšanas vērts darbs.

[Aija · Rating 5 out of 5]

Nezināju, ka vientulību iespējams uzrakstīt tik precīzi.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..romāna pirmā puse bija haotiski labs dzīvesstāsts, bet otrā – stāsts par svešiem bērniem. vietām stāsts atgādināja latviešu filmu "Māsas" un dārza mājiņa lika domāt par kādu dārza mājiņu Limbažu pusē, kur esmu pāris reizes nakšņojis. un vēl šī grāmata manī raisīja domas un iedvesmu. tā kā romāns pēc sajūtām man bija gana tuvs.

[Eva Pormeistere IG lapaspusempapedam · Rating 4 out of 5]

Vai ir iespējams vienlaikus grimt vientulības akacī,bet tomēr līdz pēdējiem roku pirkstu galiem,kas vēl nav paspējuši aplipt ar akača netīro zampu,bezspēkā tiekties pēc mīlestības ik mirkli? Ir,un kā vēl ir iespējams.

Šī mazā formāta grāmata sevī paslēpusi smeldzīgu stāstu par 12 gadus jauno meiteni Jarku,ar kuru Tu saaugusi kā viens veselums jau no pirmajām lapaspusēm un izdzīvosi viņas stāstu kopā sākot ar pirmajiem zosādas mirkļiem uz tavas ādas un kārtējām asaras lāsēm,kas birs ik pa laikam visas grāmatas garumā.

12 gādīgās Jarkas ikdiena ir saistīta ar savu mammu Lūciju un vecmāmiņu Irēnu.Izklausās pēc klasiskas ģimenes idilles-mīloša mamma un vecmāmiņa,bet nekā.Jarkas mamma Lūcija kļuva par māti 16 gadu vecumā,kas bija pārsteigums gan pašai,gan viņas mātei Irēnai-cienījamai skolas direktorei.Padomju gadu stereotipu iespaidota,Irēna pieņem lēmumu ar šādu kaunu traipu nesadzīvot un Lūciju ar pavisam mazo Jarku izliek no mājas.Tā sākas Lūcijas "patstāvīgais" dzīves ceļš mētājoties no viena apšaubāma dzīvokļa uz otru,neskaitāmās alkohola glāzītes kopā ar saviem pudeļu brāļiem,pazūdot dienām nezināmā virzienā un tam visam pa vidu aug mazā Jarka,neviena nepieskatīta un reizēm tikai dažu pudeļu brāļu pamanīta.Jarka ir mantojusi mazu dārza mājiņu no sava neiepazītā vectēva-vieta, kur atvilkt elpu.Kādu dienu,kārtējo reizi klaiņojot pa pilsētu,dzelzceļa stacijā viņa impulsīvi nolaupa dvīņu mazuļus un aizved tos uz mazo dārza mājiņu.

Kā iemācīties mīlestību no tiem,kuri paši to nekad nav jutuši? Vai sākt visu no baltas lapas un to pierādīt uz divu mazu zīdaiņu dzīvēm ir iespējams?Kādi pārdzīvojumi Jarkai bija jāpiedzīvo savā dzīvē? Un vai viss beidzās labi? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā.

Grāmata man patika.Šī grāmata neviļus lika man domāt,ka šis stāsts vai kāda daļa no tā ir tepat mums līdzās kāda bērna ikdiena un,lai cik toleranti,iejūtīgi mēs par to runātu un mums sāpētu sirds,mēs zinām,ka ļoti daudziem šāda ikdiena arī nemainīsies sabiedrības, valsts vienaldzības apklāta.Grāmata,kas salauž sirdi un liek izkāpt no sava ikdienas burbuļa un uz pasauli paskatīties reālāk.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Stāsts, kas aiz sevis atstāj vairāk jautājumu nekā atbilžu. Klusēt, kad gribas kliegt, stāvēt uz vietas, kad visi apkārt skrien, cik ātri vien spēj. Dzīvot pasaulē, kur mīlestības nav vai arī tā ir jānopelna.

Man gribējās vienkārši iekāpt grāmatas lappusēs un samīļot mazo Jarku. Iekrāsot viņas pasauli ar rūpēm un mīlestību. Un liela bezspēcība, apzinoties, ka tāda ir realitāte tik daudziem bērniem arī šobrīd.

[سيد السيد · Rating 4 out of 5]

السفينة الخامسة لمونيكا كومبانيكوفا
كتب د.سيد محمد السيد

اقتنصت مونيكا كومبانيكوفا موضوعا جادا هو المسئولية الإنسانية عن العالم ، في تجربة فتاة مراهقة تجد نفسها راعية لرضيعين في المهد وطفل في الثامنة ، إنها ياركا التي تروي القصة ، ياركا التي اختارت أن تعيش دور أم ، أن تمارس ما لم تجده من أمها معها بالإهمال ، وما لم يجده الصبي كريستيان عند أمه التي سجنته في قمقم الحرص البرجوازي الذي جعله هشا وساذجا ، السفينة الخامسة هي الحياة خارج الجدران الأربعة سواء أكانت تلك الجدران بيتا اجتماعيا أم سياجا من التقاليد والأفكار أم الرؤى المغلقة التي تستسلم لها الإرادة الإنسانية المنساقة للحياة البليدة ، تجربة خروج من الطفولة التي ترمز لها الرواية بموت القط إلى عالم رحب هو البستان الصغير للجد ، تجربة متكررة تراها في نماذج قادمة لأطفال جدد يحملون قطهم الميت إلى مقره الأخير لتبدأ رحلتهم في عالم التشكّل ، رواية تعلّم تسمح للذات بإطلاق طاقتها واختبار قواها ووضع قواعد حياتها ، وفي رحلة التعلّم تظهر المرآة الكاشفة لمن حولنا ، نعرف هوية الآخرين الذين أخذنا أدوارهم ، نعرف قيمة المغامرة من أجل التحقق ، نعرف أننا نشارك في صياغة مساحة صغيرة من الجمال حينما نعلن للآخرين عن صورتهم في مرايا من صنعنا رأينا فيها أنفسنا وأنفسهم
ترجمة الصديق خالد البلتاجي تميزت بالسلاسة ومراعاة مستويات السرد في العرض والتصوير والتداخل الزمني بالإضافة إلى براعته في صياغة حوار حيوي حينما استخدم الأسلوب المباشر ، تمسك بمعرفة الراوية وموقفها وخبراتها ، لم يفسر أو يسبق الأحداث أويربط بين الحلم والواقع والمتخيل الشعوري واللحظة التسجيلية

[Knižný (Valéria Scholtzová) · Rating 5 out of 5]

UAU. Úžasne napísaná kniha slovenskej autorky. Až ma pri niektorých scénach mrazilo. Trochu mi chýbalo nejaké konečné Jarkino vyjadrenie k celému deju, aj k vzťahu s Petrom, no je to len malá chybička. Text je napísaný úžasne, číta sa ľahko a má v sebe veľa silných myšlienok. A krásne (a nie nejako prehnane drahé) vydanie od Artfóra aj s CD je len bonusom. Teším sa aj na film.

[شيماء هشام سعد · Rating 4 out of 5]

قصة بنت عانت من فقدان اهتمام أمها فعوضت ذلك بمحاولة الاهتمام بأبناء الآخرين.

مؤثرة وحزينة.

[لميس محمد · Rating 4 out of 5]

"أنا ياركا التي تعرف جيدًا معنى أن تكون وحدك"

مُدهشة هذهِ الرواية و قراءتها سلسة خفيفة و ممتعة
بطلة الحكاية هي طفلة تروي تفاصيل حياتها البائسة في منزل كانت تشعر فيه أن لا أحد يراها
ياركا الطفلة التي وجدت نفسها تحيا في الضياع والوحدة والظلام بين والدتها و جدتها
والدتها التي لا تحبها ولا تقبل أن تُناديها سوا بأسمها عوضًا عن ماما والتي تشعر بأن وجودها عبئًا عليها
و جدتها التي لا تُحب أحدًا بما في ذلك إبنتها وحفيدتها
هذهِ الحكاية تحكي عن الأطفال و ذويهم
وتأثير تربية الأهل للأبناء
بين الإفراط والإسراف في التدليل والخوف المرضي
والحرص الدائم على أن يكونوا دائمًا بالقرب من أبنائهم
وأعينهم تراقبهم في كل وقت
وتمنعهم قبل أن يُقدموا على فعل أي شيء
مما يجعلهم عديمي القيمة والفائدة
ولايصلحون لشيء
وبين الإهمال والإفراط في التجاهل و جعل الأبناء من غير رقيب عليهم والإعنتاء بشؤونهم و مراقبتهم
ومنحهم بعض الحنان و الرعاية والإهتمام
وهذا ما كانت تُعاني منه بطلة الرواية.

عمل رائع أحببته بإفراط شديد وتعلّقت به
اسلوب السرد والوصف جميل جدًا
والعمل يحتوي على الكثير من الإقتباسات الجميلة و الواقعية و مليء بالمشاعر التي جعلتني أتوقف عندها كثيرًا.
عمل جميل يستحق القراءة بلا شك على الرغم من عدم إنتشاره و شهرته
أنصح به جدًا.

ملاحظة/ مشكلة العمل الوحيدة كثرة الأخطاء الإملائية
والترجمة لم تكُن الأفضل إلا أنها جيدة على كل حال.

[Tomáš Ulej · Rating 5 out of 5]

Piata loď je aj na druhé čítanie jedna z mojich najobľúbenejších slovenských kníh posledných rokov.

PEKNÉ VETY
„Zjavila sa uňho (…) bezočivá túžba bývalého šaša – robiť si šašov z iných“

„Iné ženy v jej veku spokojne chodili robiť publikum do televízie, križovali drobnými krôčikmi mesto a hľadali lacné mäso. V električke si vyhŕňali blúzky a celej Bratislave ukazovali zle zrastené jazvy na previsnutých bruchách. Irena sa zavrela v byte, celá celučičká sa uložila do krívd ako do perín.“


„Myslela som na to, či aj oni niekedy zo seba oprašovali samotu ako prach z dlhej cesty.“

„Hľadám piatu loď, ktorá by bola naozaj prázdna, loďku pripravenú pre mňa, s kabínou opatrenou pevnými dverami a petlicou, do ktorej pasuje kľúč od záhradnej bránky. Piata loď sa však v tomto sne neplaví.“

[Zane B. · Rating 3 out of 5]

"Piektā laiva" ir viskumjākais stāsts, ko līdz šim esmu lasījusi. Grāmatas stāsts ir par 12 gadīgu meiteni, kuras māte ir atstājusi viņu novārtā. Meitene aug patstāvīgi, meklē mīlestību sev apkārt, mazās lietās, līdz kādu dienu izdara prātam neaptveramu noziegumu, to pašai neapzinoties, un tad meģina ar to, tikt galā kā nu pati prot, atbilstoši savam vecumum.
Lai gan grāmata nebija bieza, man emocināli bija grūti viņu lasīt. Par vecāku kļūdām maksā bērni, šis stāsts noteikti agādina, ka vislabākais, ko mēs varam dot saviem bērniem ir mīlestība.

[Jelena Susak · Rating 4 out of 5]

Jako lijepo pisana knjiga .. kao i sve uostalom iz edicije Europom u 30 knjiga ... sjajno dočarana atmosfera, tugaljivost, kiša, mala vrtna kućica ... petica nije jer sam nakon nje pretužna. Iako je Jarka pobijedila vlastite demone, osjet koji ostaje je tuga ...

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Ļoti sāpīga grāmata, cik nežēlīgi vecāki var sāpināt savus bērnus....kā man sāpēja sirds.....
Bet arī par to, ka ir vēlme izlauzties no šī.... jā, kļūdoties, bet mēģinot lauzt šos paternus
Grāmata, kas jāizlasa un pēc kuras nav viegli paņemt nākamo grāmatu

[Laura laura_lasa · Rating 5 out of 5]

4.8⭐ Tiku aplieta ar ledaini aukstu ūdeni.

[Anita Gāga · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kurā gribējās izcelt un pasvītrot tik daudzas rindkopas, jo vēstījums likās tik būtisks! Ne viegla lasāmviela, bet reizēm nepieciešama, lai izprastu notikumu cēloņus. Uzskatāmi parādīts, kā vienas paaudzes mantojums, neatrisinātie uzdevumi tiek pārmantoti nākamajās paaudzēs. Jāatzīst, ka vislabāk to varēja izprast tieši vidusposma cilvēkam - Lūcijai, analizējot to, no kā viņa cēlusies (Irēna) un to, kas no viņas cēlies (Jarka). Neatbildēts gan jautājums paliek par pašas Jarkas dzīvi, ļaujot lasītājam tikai nojaust likteņa līkločus.
***
"Mazi bērni dzīvo tuvu pie zemes, un no zemes viņos ieaug labestība. Bērniem katrs sīkumiņš ir svarīgs. Viņi vēl nav dzirdējuši par visumu, bet viņi paši ir visums, viņi neko nevar salīdzināt ar tā bezgalību. Viņu dvēseles ir tīras un trauslas kā zīdpapīrs." (103.lpp.)

[Liene Baika · Rating 5 out of 5]

Gribētos teikt, ka stāsts ir par neērtajiem bērniem, bet tas tomēr ir par neērtajiem pieaugušajiem, kuriem bērni nekad nav pietiekami ērti.

Es vēlētos kaut ikkatram no pasaules bērniem būtu kāds sakarīgs pieaugušais, kurš bērnu var saredzēt, sadzirdēt, dot drošību un mīlēt beznosacījumā!

"Man viņš bija vajadzīgs bērnībā, un man viņu vajadzēja tagad."

"..., atmiņas par drošības un uzticības sajūtu, kaut kas tik vienkāršs, ko neviens cits man nespēja dot."

[Ahmad Elsawy · Rating 5 out of 5]

هذه الرواية أجمل مما انتظرت .. سلسة وعميقة وحزينة في آن .. أحببت اسلوب الكاتبة الشبيه الى حد كبير باسلوب ماجدا سابو في رواية الباب .. شعرت فيه برائحة حزن كافكا ..
لي صديقة قديمة سوف تقع في غرام هذا الكتاب .. ربما يوماً ما

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Skaļi raudāt ir viegli, ir grūti neraudāt. Ir grūti norīt un neizrādīt skumjas un bailes, un vientulību, un nedrošību klusējot tāpēc, ka tā ir pieņemts, ka tas traucē citus, tāpēc, ka citiem nav īstais brīdis, laiks vai noskaņojums.

[Laura · Rating 4 out of 5]

“Bērns slēpj savu dabiskumu, kad pārāk agri saprot, cik svarīgs ir ārejais iespaids.” Smeldzīgi, vientuļi, bailīgi, netaisnīgi, galu galā - skumji.

[LoubnaS.Ahmed · Rating 3 out of 5]

مُرهقة و أخرها مُمل"👀..

[Evitina · Rating 4 out of 5]

Mazliet vairāk gribējās par dvīņiem,kas notika pēctam. Grāmata pierāda to,ka bērnus pieskata pieaugušie ne bērni! Skaudrs stāsts,kas varētu risināties blakus mājā!