Romāniņš

by Dace Rukšāne

Daces Rukšānes debijas romāns “Romāniņš” (2002) bija viens no skaļākajiem notikumiem latviešu literatūrā 2000. gadu sākumā. Tas kļuva populārs tieši ar atklāto, juteklisko stāstījumu, kas centrā izvirzīja sievietes seksualitāti, – tolaik tas daudziem šķita kas jauns un provokatīvs. Grāmata izraisīja ažiotāžu ar varones tēlu – neatkarīgu, spēcīgu sievieti, kura pati kontrolē savu seksuālo dzīvi. Kritiķi pamanīja: lai arī varone ir seksuāli brīva, viņas zemapziņas mērķis bieži vien izrādās tradicionāls – vēlme pēc drošības un mājīguma, ko autore brīžiem apspēlē ar vieglu ironiju. “Romāniņš” bija ļoti ietekmīgs popkultūras fenomens latviešu sieviešu lasītāju vidū – kaut kas starp Bridžitu Džounsu, chick-lit un erotisko romantiku, tikai ar latvisku ikdienas fonu un tiešu valodu – viegli lasāms, seksuāli atklāts stāsts par attiecībām, nodevību, iekāri un sievietes iekšējo pasauli.

158 pages, Hardcover

First published January 1, 2002

Reviews

[Lauma Gurgone · Rating 3 out of 5]

Man tiešām žēl to rakstīt, bet mani līdz galam nepaķēra. Grāmatai bija labi brīži, bet man pietrūka dinamikas, loģiska sākuma un atrisinājuma. Bet varbūt nebiju pareizajā noskaņojumā. Jaunākās divas Daces grāmatas gan ir absolūti izcilas.

[monta cine · Rating 4 out of 5]

grāmatu lasīju otro reizi šogad un liekas, ka varētu ņemt un izlasīt vēl trešo un ceturto!
skaisti, tēlaini, asprātīgi teikumi – personīgais "citātu arhīvs" pamatīgi papildināts :)
es, 20 gados vēl nepiedzīvojot ne tuvu tai lielajai bildei, kas aprakstīta grāmatā, tomēr vietām saredzu sevi. un tā es iemīlu stāstu līdz pašam kaulam, pašam skrimslītim.
dažbrīd liekas, ka aprakstītas tik spontānas, šizofrēniskas domas...tās vietas atgādina miniatūras, pateicoties tēlainajai valodai; un tam, savijoties kopā ar asprātīgiem dialogiem, manuprāt, rada romāniņa nevaldāmi sievišķīgo noskaņu.
nu, man jau liekas (un romāns manas pārdomas vien paspilgtina), ka būt sievietei noteikti ir daudz sarežģītāk (un skaistāk :p) nekā būt vīrietim :D

+ lai arī Aleksim šķiet, ka daiļliteratūra ir "problēmu māktu cilvēku paštīksme par savām sāpēm" (16.) – tā veicina empātiju un daiļliteratūra IR jālasa ;)

[Kristīne Stiķe · Rating 4 out of 5]

Visticamāk, ka būt vīrietim ir vienkāršāk. Varbūt.

Trešo reizi (dzīvē) izlasīta 2026.gada jūnijā.
Vērtējums no 3⭐️ labots uz 4⭐️

Viena no laikmeta liecībām, ko mums atstāj jauna sieviete no 2000šajiem. Mazliet sasaucās kaut kas ar Annas Auziņas “Mājokli”, kas ir mūsdienu jaunas sievietes liecība.

“Esmu sevī divatā. Bet neesmu stāvoklī. Manī ir tieši divas sievietes. Ne mazāk un ne vairāk. Viena tiecas pēc miera, harmonijas, māju sajūtas un mīļuma. Otrai nemitīgi nez kur jāskrien, jātraucas, jālido, jākliedz… Pēc tam uz brīdi jāatkrīt gultā - un tad visu no sākuma. Viņas abas traucē viena otrai, jo ir pārāk atšķirīgas. Nemāk sadzīvot - gadu gaita atsvešinājušās, kļuvušas tālas. Kad notiek, ja izjūk laulība pašam ar sevi? Man ir bail.”

Vai sieviete ir sieviete, ja tā nepiedzīvo visas iespējamās attiecību galējības? Vai var (sa)dzīvot (ar sevi?), ja neizdodas sevi atrast? Un kā dzīvot, ja atrodi sevi, bet ne tādu, kādu biji iedomājusies un cerējusi? Cik ilgi var (iz)dzīvot ar tādu sevi, kura ir visu citu atrastais tevī?

Sievietei būt ir mežonīgi sarežģīti, bet vienlaikus arī ārkārtīgi skaisti.

[Dārta Grudule · Rating 3 out of 5]

Nosaukums ir gana atbilstošs un šo varētu veikli, viegli, daudz nedomājot izlaist cauri, guļot pie kāda all inclusive viesnīcas baseina. Lasās labi, tomēr ne līdz galam visi fragmenti līmējās kopā un beigas šķita pārāk tēlainas. Seksualitātes tēma 2002. gadam Latvijas literatūrā gan, šķiet, bijusi gana revolucionāra. Vispār kaut kas šeit kopējā noskaņā līmējās kopā ar Neiburgas "stum stum".

[Lauma Ose · Rating 2 out of 5]

Šī grāmata galīgi nebija manā gaumē. Teksta ziņā sajūta, ka autore centusies radīt "lielo mākslu", bet tā vietā sanākusi vien haotiska putra. Stāsta ziņā neviens tēls nebija patīkams, vai tāds, kuram vēlētos just līdzi.

[Inga Ievina · Rating 5 out of 5]

4,5⭐️ Tikko aizvēru un esmu drusku uz pauzes no tā, cik ļoti man patika. Šķiet, es to mēģināju lasīt pirms 20 gadiem, bet tālāk par pārdesmit lappusēm netiku un metu mieru. Šoreiz bija īstais laiks un laikam arī īstais briedums.

[Dace Znotiņa · Rating 2 out of 5]

Lasīju vairāk intereses pēc, jo pēc visām seksa dižpārdekļu reklāmām gribējās zināt, kā par tēmu raksta autore, kas vismaz rakstīt prot. Literārā ziņā viss bija kārtībā. Problēmas sākās ar varoņiem. Neviens no minētajiem, pat epizodiskajiem varoņiem nešķita pieaudzis, vesels cilvēks. Varoņu motivācijas šķita pilnīgi svešas un neizprotamas. Ja pa visu grāmatu būtu izpeldējis kaut viens saprātīgs cilvēks, es spētu pieņemt, ka vienkārši lasu par tādiem varoņiem, kuru dzīves uzskati stipri atšķiras no manējiem. Un tas būtu ok. Bet tā kā šādus varoņus neatradu, tad bija grūti atrast līdzsvaru, un brīžam vēru grāmatu ciet nevis tāpēc, ka miegs sāktu nākt, bet tāpēc, ka nespēju vairs uzņemt tāda veida viedokļus un vēl izbaudīt lasīšanas procesu. Es ļoti ceru, ka cilvēki, kas to lasīs, spēs saskatīt absurdus, jo savādāk ir visai skumji. Dodu divas zvaigznes ne par to, ka man patika, bet par drosmi un spēju pat tik nepatīkamu saturu uzrakstīt vismaz literāri baudāmāk.

[Anda Akmentiņa · Rating 3 out of 5]

No vienas puses patika, viegli lasījās un tīri interesanti aprakstītas dažādas izjūtas, bet no otras puses nepatika. Tā vien šķiet, ka grāmatas varone nezin, ko pati grib un tie garu garie sevis meklējumi... "Atvēlēts pārāk daudz laika un vietas, lai izlolotu abstraktas sāpes par eksistences bezjēdzību." Man nav tā talanta uz domāšanu, nav ne laika, ne vietas un nepavisam negribu tā izjust to, ko nu tur gudrie izjūt. Nešķiet patīkami.

[Elīza Bērziņa · Rating 4 out of 5]

"(..) – vientulība ir tāda pūkaina sajūta. Tu sēdi saritinājies kamolā, un jūties iegrimis baltā mākonī. Vēja nav, tu mīksti grozies un kūņojies pa biezo, caurspīdīgo pienu un kā caur miglas brillēm raugies uz pasauli, nevēloties nekur nonākt. Tu ļauj vējam sevi nest. Tu ļauj stundām lēni tecēt cauri ķermenim un nebrīnies ne par ko. Pilnīgi ne par ko."

pajokaina in the best way possible, katrai, kurai uzrunā sievietes pasaules apziņas plūsmu apcerējumi, iesaku!

[Elīna · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kas fragmentiem sadedzina līdz kaulam.

[Laura Kaļāne · Rating 3 out of 5]

Jāņem jau vērā, ka pirmie kucēni jāslīcina. Neskatoties uz samudžinātajiem tekstiem, man patika. Ik pa laikam kāds teikums iespiedās atmiņā, sanāca gan pasmaidīt, gan līdzi just. Un arī neviltots prieks cik labi viņa raksta tagad ja salīdzina ar šo 2002. gadā izdoto darbu.

[Vita Beinerte · Rating 2 out of 5]

Pārāk sadrumstaloti, ātri sižeti mainījās un tik dadz situāciju par seksu kā fizoloģisku - tagad vai rīt plus alkohols un nikotīns. Gaidīju vairāk par sievietes seksualitāti, attīstību, bet kaut kā neuzrunāja - par maz par procesu galvā, par ninansētu ķermeņa valodu - pietrūka un nekādu juteklisku līdzpārdzīvojumu, uzbudinājumu, sekojot varonei, arī neguvu.
Patika sarkasms.

[Ilze Laura (birone.lasa) · Rating 3 out of 5]

📚 Romāniņš

Sieviete? Mīlestība? Bauda? Sieviete un mīlestību un bauda? Varbūt vēl vīrieši, bērni un draudzība – nevaru precīzi izlemt: “kā jau sieviete.”

🔸 Romāna pirmreizējā izdošanas gadā man bija niecīgi maz gadiņu un par sabiedrības sensācijām varu tikai nojaust, kas bija plosījies, jo tajā laikā sabiedrība noteikti nebija pieņemoša šādām sievietes dabas atklāsmēm.
Vai pēc 24 gadiem ir sabiedrība mainījusies?
Vēlos teikt, ka jā, bet vai pilnībā – nē! Ticu, ka joprojām ir kāds, kas lasīs un atradīs vārdus, kur “piesieties”, jo sievietei ar trīs bērniem nepieklājas laiskoties pa dzīvi, vien apgalvos, ka bija jau laiks tomēr piezemēties, atrast stabilu darbu, dzīvi un turēt pavardu iekurtu.

🔸Bet parādiet, kur un kad ir rakstīta ideālās dzīves recepte? Pagasta avīzē? Kaimiņienes rokasgrāmatā? Sasodīts, nekur! Un tur ir tā bauda – dzīvot, piedzīvot, izjust, vienkāršī būt tādai, kā tajā mirklī vēlās un jūtās labi.
Pat ja tas ir bez vīra, pat ja tas ir jaunā darbā, pat ja tas ir vakarā un meklējot jaunu romāniņu, lai notiek, kas notikdams, aiziet!

🔸Arī pēc 24 gadiem, sievietes dabu var aprakstīt tik pat juceklīgu, noslēpumainu un brīžiem neizdibināmu, tāpēc vīrieši var turpināt teikt – ka grāmata par mums nekad nebūs pabeigta, un vai vajag?
“Vīrieši – manas dzīves krāsainie putni. Pilns dārzs košuma un balsu.” (78*.)

Ļauties seksualitātei, ļauties pārbaudījumiem, būt piedzīvojumā – tas padara mūs dzīvas.
“Mums neveicas. Lai veiktos kārtīs, esot jāaizmirst par mīlēšanos. Mēs mīlējamies pat uz kāršu galda. Lai rastu jaunas emocijas. Lai atkailinātos. Sev.” (98.)

🔸Kā vienmēr baudīju Daces raito valodu, plūstoša ar savu odziņu, neizzūdošiem atziņu zemtekstiem un pārdomu pērlēm.

Šajā romānā sev atstāju virknēm atzīmētas vārdu rindas un pat pārdomu pilnas lappuses, lai mirklī, kad pašai trūkst spēka būt par sievieti – atvērtu vaļā un atcerētos, ka drīkst visu un vajag!

*Grāmatu lasīju elektroniski, citāti atzīmēti no 2002. gada grāmatas eksemplāra.
Paldies Skujenes pagasta bibliotēkai par šī eksemplāra rūpīgu glabāšanu.

[Linda Beldava · Rating 2 out of 5]

Novembris - mēnesis, kad lasīt latviešu radītu literatūru. Manā plauktā nelasīta no latviešiem atradās šī.
Grūti vērtēt, jo jācenšas norobežoties no nosodījuma.
Stāsts par Taņu, kura kaut ko meklē, tik nav skaidrs, ko. Mētājas no viena vīrieša pie nākamā, precas, šķiras, rada bērnus (šī secība nav hronoloģiska), toksiskas attiecības, ikdiena, mīlas trijstūri, darbs, sadzīve un uzdzīve mijas no lapas uz lapu. Pa vidu iespraucas kādi filozofiski un mistiski apcerējumi, kas man paliek netverami. No tiem atgriežoties pie Taņas stāsta atkal nav skaidrs, kā un kur viņa jau satikusi kārtējo (iespējams, precēto) vīrieti, par kuru sūdzas draudzenei, ar kuru abas spriedelē par savu it kā pašpietiekamo esību - ka viņas ir brīvas un ne no viena neatkarīgas. Nenoticēju.
Pieņemu, ka beigas bija domātas laimīgas. Arī tam nenoticēju. Mazliet trūka dziļuma galvenās varones raksturam - tāda virspusēja laidelēšanās pār daudzajām attiecībām, seksa aprakstiem un sarunām ar draudzeni, kur apspriestā ideoloģija neiet kopā ar darbiem.

[Inga Pizāne · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata noteikti jāvērtē, ņemot vērā tās uzrakstīšanas gadu, kas ir 2002., attiecīgi, tobrīd šis darbs pilnīgi noteikti bija "seksuāla revolūcija" un solis uz sievietes pašapzinību un sevis apzināšanos kā seksuālu subjektu, nevis objektu. Manuprāt, vērtīga lasāmviela, lai apdomātu savas seksuālās vēlmes, izjūtas. Brīžiem par daudz filozofisko iestarpinājumu, un daudzās lietās var arī neidentificēties ar varoni, bet tas netraucē izbaudīt tekstu un domāt, just līdzi. Īpaši piemērota lasāmviela papardes zieda meklēšanas laikā jeb Jāņos.

[Sintija Meijere · Rating 2 out of 5]

Nenormāli kaitinoša galvenā varone - neirotiskā Taņa, kura vislaik pinas ar precētiem vīriešiem un gaudo par to, ka neiet privātajā dzīvē. Varone neuzrunāja, sižets nekāds, bet jāatzīst, ka man ļoti patīk Rukšānes valoda. Lai arī grāmata neaizrāva, tomēr teksts garšīgs.

[Karīna · Rating 2 out of 5]

Grāmatas sākums bija daudzsološs, bet drīz vien sižets aizgāja kaut kādā jocīgā nebūtībā. Galvenās varones problēmas tā arī neizpratu, tās likās izdomātas. Beigas - banāli paredzamas. Vienīgais, kas priecēja, bija raitā, patīkamā valoda.

[Incukss · Rating 4 out of 5]

Īsa pamācība mīlēšanā

[Renāte Sakārne · Rating 2 out of 5]

Viegla valoda, dažas vērtīgas atziņas par sievieti, bet kopumā tā arī nesapratu, kas tiek mēģināts pateikt ar šo romānu.

[Rita · Rating 3 out of 5]

Diezgan haotisks un grūti uztverams lasāmgabals.

[Eliza · Rating 2 out of 5]

Not bad, a bit of sexy time, some weird philosophical, abstract chapters that I didn't enjoy. I didn't enjoy reading about her many sexual partners because casual sex, while it maybe some people's cus of tea, isn't mine, so that was off-putting. Only read it because I had to for school.

[Eva · Rating 1 out of 5]

Sekss everywhere.

[Zane · Rating 4 out of 5]

Man patīk Rukšānes izteikšanās veids. Izteikta grāmata sievietēm. Brīžiem gan nesaprotami fragmenti un apraksti mazliet netēmā. Bet katrā ziņā, grāmata lasās ļoti raiti un viegli.