Man tiešām žēl to rakstīt, bet mani līdz galam nepaķēra. Grāmatai bija labi brīži, bet man pietrūka dinamikas, loģiska sākuma un atrisinājuma. Bet varbūt nebiju pareizajā noskaņojumā. Jaunākās divas Daces grāmatas gan ir absolūti izcilas.
Nosaukums ir gana atbilstošs un šo varētu veikli, viegli, daudz nedomājot izlaist cauri, guļot pie kāda all inclusive viesnīcas baseina. Lasās labi, tomēr ne līdz galam visi fragmenti līmējās kopā un beigas šķita pārāk tēlainas. Seksualitātes tēma 2002. gadam Latvijas literatūrā gan, šķiet, bijusi gana revolucionāra. Vispār kaut kas šeit kopējā noskaņā līmējās kopā ar Neiburgas "stum stum".
Šī grāmata galīgi nebija manā gaumē. Teksta ziņā sajūta, ka autore centusies radīt "lielo mākslu", bet tā vietā sanākusi vien haotiska putra. Stāsta ziņā neviens tēls nebija patīkams, vai tāds, kuram vēlētos just līdzi.
Lasīju vairāk intereses pēc, jo pēc visām seksa dižpārdekļu reklāmām gribējās zināt, kā par tēmu raksta autore, kas vismaz rakstīt prot. Literārā ziņā viss bija kārtībā. Problēmas sākās ar varoņiem. Neviens no minētajiem, pat epizodiskajiem varoņiem nešķita pieaudzis, vesels cilvēks. Varoņu motivācijas šķita pilnīgi svešas un neizprotamas. Ja pa visu grāmatu būtu izpeldējis kaut viens saprātīgs cilvēks, es spētu pieņemt, ka vienkārši lasu par tādiem varoņiem, kuru dzīves uzskati stipri atšķiras no manējiem. Un tas būtu ok. Bet tā kā šādus varoņus neatradu, tad bija grūti atrast līdzsvaru, un brīžam vēru grāmatu ciet nevis tāpēc, ka miegs sāktu nākt, bet tāpēc, ka nespēju vairs uzņemt tāda veida viedokļus un vēl izbaudīt lasīšanas procesu. Es ļoti ceru, ka cilvēki, kas to lasīs, spēs saskatīt absurdus, jo savādāk ir visai skumji. Dodu divas zvaigznes ne par to, ka man patika, bet par drosmi un spēju pat tik nepatīkamu saturu uzrakstīt vismaz literāri baudāmāk.
No vienas puses patika, viegli lasījās un tīri interesanti aprakstītas dažādas izjūtas, bet no otras puses nepatika. Tā vien šķiet, ka grāmatas varone nezin, ko pati grib un tie garu garie sevis meklējumi... "Atvēlēts pārāk daudz laika un vietas, lai izlolotu abstraktas sāpes par eksistences bezjēdzību." Man nav tā talanta uz domāšanu, nav ne laika, ne vietas un nepavisam negribu tā izjust to, ko nu tur gudrie izjūt. Nešķiet patīkami.
Jāņem jau vērā, ka pirmie kucēni jāslīcina. Neskatoties uz samudžinātajiem tekstiem, man patika. Ik pa laikam kāds teikums iespiedās atmiņā, sanāca gan pasmaidīt, gan līdzi just. Un arī neviltots prieks cik labi viņa raksta tagad ja salīdzina ar šo 2002. gadā izdoto darbu.
Pārāk sadrumstaloti, ātri sižeti mainījās un tik dadz situāciju par seksu kā fizoloģisku - tagad vai rīt plus alkohols un nikotīns. Gaidīju vairāk par sievietes seksualitāti, attīstību, bet kaut kā neuzrunāja - par maz par procesu galvā, par ninansētu ķermeņa valodu - pietrūka un nekādu juteklisku līdzpārdzīvojumu, uzbudinājumu, sekojot varonei, arī neguvu. Patika sarkasms.
Novembris - mēnesis, kad lasīt latviešu radītu literatūru. Manā plauktā nelasīta no latviešiem atradās šī. Grūti vērtēt, jo jācenšas norobežoties no nosodījuma. Stāsts par Taņu, kura kaut ko meklē, tik nav skaidrs, ko. Mētājas no viena vīrieša pie nākamā, precas, šķiras, rada bērnus (šī secība nav hronoloģiska), toksiskas attiecības, ikdiena, mīlas trijstūri, darbs, sadzīve un uzdzīve mijas no lapas uz lapu. Pa vidu iespraucas kādi filozofiski un mistiski apcerējumi, kas man paliek netverami. No tiem atgriežoties pie Taņas stāsta atkal nav skaidrs, kā un kur viņa jau satikusi kārtējo (iespējams, precēto) vīrieti, par kuru sūdzas draudzenei, ar kuru abas spriedelē par savu it kā pašpietiekamo esību - ka viņas ir brīvas un ne no viena neatkarīgas. Nenoticēju. Pieņemu, ka beigas bija domātas laimīgas. Arī tam nenoticēju. Mazliet trūka dziļuma galvenās varones raksturam - tāda virspusēja laidelēšanās pār daudzajām attiecībām, seksa aprakstiem un sarunām ar draudzeni, kur apspriestā ideoloģija neiet kopā ar darbiem.
Šī grāmata noteikti jāvērtē, ņemot vērā tās uzrakstīšanas gadu, kas ir 2002., attiecīgi, tobrīd šis darbs pilnīgi noteikti bija "seksuāla revolūcija" un solis uz sievietes pašapzinību un sevis apzināšanos kā seksuālu subjektu, nevis objektu. Manuprāt, vērtīga lasāmviela, lai apdomātu savas seksuālās vēlmes, izjūtas. Brīžiem par daudz filozofisko iestarpinājumu, un daudzās lietās var arī neidentificēties ar varoni, bet tas netraucē izbaudīt tekstu un domāt, just līdzi. Īpaši piemērota lasāmviela papardes zieda meklēšanas laikā jeb Jāņos.
Nenormāli kaitinoša galvenā varone - neirotiskā Taņa, kura vislaik pinas ar precētiem vīriešiem un gaudo par to, ka neiet privātajā dzīvē. Varone neuzrunāja, sižets nekāds, bet jāatzīst, ka man ļoti patīk Rukšānes valoda. Lai arī grāmata neaizrāva, tomēr teksts garšīgs.
Grāmatas sākums bija daudzsološs, bet drīz vien sižets aizgāja kaut kādā jocīgā nebūtībā. Galvenās varones problēmas tā arī neizpratu, tās likās izdomātas. Beigas - banāli paredzamas. Vienīgais, kas priecēja, bija raitā, patīkamā valoda.
Not bad, a bit of sexy time, some weird philosophical, abstract chapters that I didn't enjoy. I didn't enjoy reading about her many sexual partners because casual sex, while it maybe some people's cus of tea, isn't mine, so that was off-putting. Only read it because I had to for school.
Man patīk Rukšānes izteikšanās veids. Izteikta grāmata sievietēm. Brīžiem gan nesaprotami fragmenti un apraksti mazliet netēmā. Bet katrā ziņā, grāmata lasās ļoti raiti un viegli.