What do you think?
Rate this book
Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties
Kārļa Skalbes (1879-1945) pasaka „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir viens no nozīmīgākajiem darbiem Skalbes daiļradē. Pasaka vēsta par jaunieti, kuram sirds ir pilna degsmes un siltuma, un viņš izlemj atstāt tēva mājas un doties pasaulē. Nejauši dzirdēta milža un saules meitas saruna atklāj jaunietim leģendu par Ziemeļmeitu, un viņš izlemj doties jūrā un meklēt šo stāstiem apvīto būtni.
Ceļojums neizvēršas kā plānots, un pasakas galvenais varonis nokļūst miglainā, mierpilnā pasaulē, kurā cilvēkiem svarīgākais ir ēdiens un labs miegs. Tomēr pretēji klusās paradīzes iedzīvotājiem, jaunieša skumjas un ilgas pēc kaut kā vairāk tikai pieaug...
Ceļojums neizvēršas kā plānots, un pasakas galvenais varonis nokļūst miglainā, mierpilnā pasaulē, kurā cilvēkiem svarīgākais ir ēdiens un labs miegs. Tomēr pretēji klusās paradīzes iedzīvotājiem, jaunieša skumjas un ilgas pēc kaut kā vairāk tikai pieaug...
37 pages, Hardcover
First published January 1, 1904
About the author
Kārlis Skalbe
47 books16 followersKārlis Skalbe was a Latvian writer, poet, and activist. He is best known for his 72 fairy tales which are really written for adults.
Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos kalēja ģimenē. Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Jau 16 gadu vecumā laikrakstā "Balss" publicējis savu pirmo dzejoli "Sapnis". Skalbe bijis laukstrādnieks, kolportieris, vēršu dzinējs, kas viņam netraucēja 1898. gadā izdot savu pirmo grāmatu - dzejojumu "Pie jūras". Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar Rūdolfu Blaumani, kas kļuva par tuvu draugu un literāro krusttēvu. Strādājot par skolotāju Ērgļos (1901‒1904), Skalbe iepazinās arī ar Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Poruku, bet galvenais ar Lizeti Erdmani, kas kļuva par dzejnieka sievu. Ērgļos K. Skalbe sarakstīja dzejoļus "Cietumnieka sapņi" (1902), "Kad ābeles zied" (1904), tur tapusi arī viena no viņa populārākajām pasakām "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties". Rakstnieks aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā, tāpēc kā politiski neuzticamu viņu 1904. gadā atlaida. 1905. gadā K. Skalbe piedalījās Skolotāju kongresā Rīgā, nodibināja un rediģēja žurnālu "Kāvi", kurā pats daudz publicējās. Par simpātijām revolūcijai žurnāls tiks slēgts un pret Skalbi ierosināta prāva. 1906. gadā kopā ar K. Jēkabsonu J. Akurateru, J. Jaunsudrabiņu, K. Štrālu u. c. K. Skalbe parakstīja žurnālā "Dzelme" publicēto manifestu "Mūsu mākslas motīvi", kurā aizstāvēti mākslas suverenitātes un modernisma principi.
Lai savu revolucionāro uzskatu dēļ netiktu arestēts, dzejnieks 1906. gadā caur Somiju emigrēja uz Šveici, bet tajā pašā gadā nelegāli atgriezās Latvijā. 1907. gadā viņš emigrēja otrreiz, šoreiz uz Norvēģiju, kur dzīvoja līdz 1909. gadam. Emigrācijas laikā K. Skalbe pētīja dažādu tautu folkloru, sarakstīja dzejoļu krājumus "Zemes dūmos" (1906), "Veļu laikā"(1907), "Emigranta dziesmas" (1909), pasaku un tēlojumu krājumu "Ezerieša meita" (1907).
1909. gadā K. Skalbe atgriezās Rīgā, kur viņu tomēr apcietināja kā bijušo žurnāla "Kāvi" redaktoru, un laiku no 1911. gada novembra līdz 1913. gada februārim viņš pavadīja cietumā.
Pirmā pasaules kara laikā K. Skalbe bija laikraksta "Līdums" korespondents Varšavā, Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļas vadītājs Maskavā, 1919. gadā viņš iestājās latviešu strēlniekos, rediģēja laikrakstu "Laiks", bet vēlāk bija žurnāla "Jaunā Latvija" redaktors; izdeva arī vairākus dzejoļu krājumus, kur tēloja izpostīto dzimteni un Brīvības cīņas ‒ "Kara gleznas" (1914), "Daugavas viļņi" (1918). K. Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. Grāmatā "Mazās piezīmes" (1920), kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, izteicis savus apsvērumus par iespējamo valsts modeli.
1918. gadā K. Skalbe kļuva par latviešu pagaidu Nacionālās padomes locekli. Latvijas brīvvalsts laikā K. Skalbe bija aktīvs dažādu biedrību, kongresu, un laikrakstu vadītājs, Satversmes sapulces loceklis un divu Saeimu deputāts. Līdz 1941. gadam izdoti vairāki K. Skalbes pasaku krājumi: "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas" (1924), "Mātes leģenda" (1928), "Muļķa laime" (1932), kā arī dzejoļu krājumi "Vakara uguns" (1927), "Zāles dvaša" (1931), "Klusuma meldijas" (1941).
1944. gadā rakstnieks devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur ļoti skuma pēc dzimtenes, saslima un 1945. gada 15. aprīlī Stokholmā nomira. 1992. gada 20. jūnijā urnas ar K. Skalbes un Lizetes Skalbes pelniem tika pārapbedītas Vecpiebalgas pagasta Saulrietos, kur kopš 1984. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs.
Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos kalēja ģimenē. Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Jau 16 gadu vecumā laikrakstā "Balss" publicējis savu pirmo dzejoli "Sapnis". Skalbe bijis laukstrādnieks, kolportieris, vēršu dzinējs, kas viņam netraucēja 1898. gadā izdot savu pirmo grāmatu - dzejojumu "Pie jūras". Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar Rūdolfu Blaumani, kas kļuva par tuvu draugu un literāro krusttēvu. Strādājot par skolotāju Ērgļos (1901‒1904), Skalbe iepazinās arī ar Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Poruku, bet galvenais ar Lizeti Erdmani, kas kļuva par dzejnieka sievu. Ērgļos K. Skalbe sarakstīja dzejoļus "Cietumnieka sapņi" (1902), "Kad ābeles zied" (1904), tur tapusi arī viena no viņa populārākajām pasakām "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties". Rakstnieks aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā, tāpēc kā politiski neuzticamu viņu 1904. gadā atlaida. 1905. gadā K. Skalbe piedalījās Skolotāju kongresā Rīgā, nodibināja un rediģēja žurnālu "Kāvi", kurā pats daudz publicējās. Par simpātijām revolūcijai žurnāls tiks slēgts un pret Skalbi ierosināta prāva. 1906. gadā kopā ar K. Jēkabsonu J. Akurateru, J. Jaunsudrabiņu, K. Štrālu u. c. K. Skalbe parakstīja žurnālā "Dzelme" publicēto manifestu "Mūsu mākslas motīvi", kurā aizstāvēti mākslas suverenitātes un modernisma principi.
Lai savu revolucionāro uzskatu dēļ netiktu arestēts, dzejnieks 1906. gadā caur Somiju emigrēja uz Šveici, bet tajā pašā gadā nelegāli atgriezās Latvijā. 1907. gadā viņš emigrēja otrreiz, šoreiz uz Norvēģiju, kur dzīvoja līdz 1909. gadam. Emigrācijas laikā K. Skalbe pētīja dažādu tautu folkloru, sarakstīja dzejoļu krājumus "Zemes dūmos" (1906), "Veļu laikā"(1907), "Emigranta dziesmas" (1909), pasaku un tēlojumu krājumu "Ezerieša meita" (1907).
1909. gadā K. Skalbe atgriezās Rīgā, kur viņu tomēr apcietināja kā bijušo žurnāla "Kāvi" redaktoru, un laiku no 1911. gada novembra līdz 1913. gada februārim viņš pavadīja cietumā.
Pirmā pasaules kara laikā K. Skalbe bija laikraksta "Līdums" korespondents Varšavā, Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļas vadītājs Maskavā, 1919. gadā viņš iestājās latviešu strēlniekos, rediģēja laikrakstu "Laiks", bet vēlāk bija žurnāla "Jaunā Latvija" redaktors; izdeva arī vairākus dzejoļu krājumus, kur tēloja izpostīto dzimteni un Brīvības cīņas ‒ "Kara gleznas" (1914), "Daugavas viļņi" (1918). K. Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. Grāmatā "Mazās piezīmes" (1920), kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, izteicis savus apsvērumus par iespējamo valsts modeli.
1918. gadā K. Skalbe kļuva par latviešu pagaidu Nacionālās padomes locekli. Latvijas brīvvalsts laikā K. Skalbe bija aktīvs dažādu biedrību, kongresu, un laikrakstu vadītājs, Satversmes sapulces loceklis un divu Saeimu deputāts. Līdz 1941. gadam izdoti vairāki K. Skalbes pasaku krājumi: "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas" (1924), "Mātes leģenda" (1928), "Muļķa laime" (1932), kā arī dzejoļu krājumi "Vakara uguns" (1927), "Zāles dvaša" (1931), "Klusuma meldijas" (1941).
1944. gadā rakstnieks devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur ļoti skuma pēc dzimtenes, saslima un 1945. gada 15. aprīlī Stokholmā nomira. 1992. gada 20. jūnijā urnas ar K. Skalbes un Lizetes Skalbes pelniem tika pārapbedītas Vecpiebalgas pagasta Saulrietos, kur kopš 1984. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 9 of 9 reviews
November 24, 2019
man bija jauna sirds, gluži jauna, neievainota un stipra (..) - kur piesit, tur skan...
varu pārdroši apgalvot, ka šī ir pašlaik mana mīļākā, dziļākā, patiesākā latviešu un Skalbes pasaka, kas slēpj apakšā daudzus esamības līmeņus un nozīmes par to, cik zemas, cik zemas bij viņu debesis!
stāsts, kas iet cauri laikam un gadsimtiem - par to, ka cilvēkam nevajag vairāk par kārtīgu pieēšanos un saldu miegu, par to, ka viņu debesis ir zemākas par zemu un saule, zvaigznes - tās tikai ilūzijas un šķietamas vien ir. . .
es arī pieķēru pats sevi, saprotot, ka es bieži vien arī tā dzīvoju - vēlmēs pēc kārtīgas pieēšanās un lai pēc tam nedēļas nogalē ir saldā miega aizmirstība, bet, sasodīts, cik tā var. . .
pasaka, kas dziļākā mērā liek domāt plašākā kontekstā, par to, ka ir jāatrod sava Ziemeļmeita, savs garīgums, sava patiesība un nedzīvot “šķietama miera” aizmirstībā, lai ēdiens un miegs nav kā legālais opijs ķermenim un prātam.
pasaulei nav gala un debesīm nav malas
. īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis...
varu pārdroši apgalvot, ka šī ir pašlaik mana mīļākā, dziļākā, patiesākā latviešu un Skalbes pasaka, kas slēpj apakšā daudzus esamības līmeņus un nozīmes par to, cik zemas, cik zemas bij viņu debesis!
stāsts, kas iet cauri laikam un gadsimtiem - par to, ka cilvēkam nevajag vairāk par kārtīgu pieēšanos un saldu miegu, par to, ka viņu debesis ir zemākas par zemu un saule, zvaigznes - tās tikai ilūzijas un šķietamas vien ir. . .
es arī pieķēru pats sevi, saprotot, ka es bieži vien arī tā dzīvoju - vēlmēs pēc kārtīgas pieēšanās un lai pēc tam nedēļas nogalē ir saldā miega aizmirstība, bet, sasodīts, cik tā var. . .
pasaka, kas dziļākā mērā liek domāt plašākā kontekstā, par to, ka ir jāatrod sava Ziemeļmeita, savs garīgums, sava patiesība un nedzīvot “šķietama miera” aizmirstībā, lai ēdiens un miegs nav kā legālais opijs ķermenim un prātam.
pasaulei nav gala un debesīm nav malas
. īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis...
January 17, 2026
man negaidīti iepatikās šis darbs, pat ja tas bija jālasa skolai… tik skaists un poētisks, ar vārdiem veidotā noskaņa mani gluži vai apbūra <3 kaut kā nereāli forši bija lasīt kamēr klausījos “treefingers” no radiohead, iesaku…
romantisma darbi laikam manu sirdi iekarojuši
romantisma darbi laikam manu sirdi iekarojuši
February 17, 2021
"Kāds jūrnieks man pastāstīja šādu pasaku..."
Pārticība, miers, nemainība, vientulība - vai tas ir tā vērts, lai upurētu mīlestību, izaicinājumu, degsmi, grūtības, laimi. "Leiputrijas utopijā" Miera un pieticības malā ir viss, kas vajadzīgs, bet tajā pašā laikā cilvēka degsmi, uguntiņu acīs ieraudzīt nespēsi. Domājams, ne tikai jūrnieks nojauta šīs zemes vienmulību, arī Labinieks, vismaz, zemapziņā apzinājās, ka ir iespēja dzīvot ar sauli, laimi un likstām, tāpēc arī aizstāvēja jūrnieku. Tā pat to apzinājās arī jaunie Miera malas iedzīvotāji, kas centās doties jūrniekam līdzi. Meklējot, ko neskaidru un pašam nezināmu, var viegli atrast, šķietami, perfekto, bet īstenībā viss īstais un reālais ir piederējis tev jau iepriekš.
Pārticība, miers, nemainība, vientulība - vai tas ir tā vērts, lai upurētu mīlestību, izaicinājumu, degsmi, grūtības, laimi. "Leiputrijas utopijā" Miera un pieticības malā ir viss, kas vajadzīgs, bet tajā pašā laikā cilvēka degsmi, uguntiņu acīs ieraudzīt nespēsi. Domājams, ne tikai jūrnieks nojauta šīs zemes vienmulību, arī Labinieks, vismaz, zemapziņā apzinājās, ka ir iespēja dzīvot ar sauli, laimi un likstām, tāpēc arī aizstāvēja jūrnieku. Tā pat to apzinājās arī jaunie Miera malas iedzīvotāji, kas centās doties jūrniekam līdzi. Meklējot, ko neskaidru un pašam nezināmu, var viegli atrast, šķietami, perfekto, bet īstenībā viss īstais un reālais ir piederējis tev jau iepriekš.
This entire review has been hidden because of spoilers.
January 3, 2025
Kārļa Skalbes Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties ir maģisks un poētisks darbs, kas ievelk lasītāju latviešu tautas pasaku un mitoloģijas pasaulē. Skalbe savā īpašajā valodā rada stāstu, kas vienlaikus ir gan ceļojums, gan dzīves alegorija, apcerot cilvēka ilgas, sapņus un piedzīvojumus nezināmajā.
Grāmata izceļas ar savu lirisko valodu un tēlainību, kas aizrauj un liek apstāties pie katra vārda. Lai gan dažiem sižets var šķist vairāk filozofisks nekā darbīgs, tas ir piemērots tiem, kas meklē dziļāku un pārdomām bagātu lasāmvielu.
Šis darbs ir īsts latviešu literatūras dārgums, kas aizkustina un iedvesmo.
Grāmata izceļas ar savu lirisko valodu un tēlainību, kas aizrauj un liek apstāties pie katra vārda. Lai gan dažiem sižets var šķist vairāk filozofisks nekā darbīgs, tas ir piemērots tiem, kas meklē dziļāku un pārdomām bagātu lasāmvielu.
Šis darbs ir īsts latviešu literatūras dārgums, kas aizkustina un iedvesmo.
February 10, 2022
daudz jaukāka kā gaidīju:)
May 13, 2023
burvīgi
January 7, 2025
Viens no latviešu literatūras lielākajiem sasniegumiem. Ļoti skaists un ar izteiksmi sātīgs darbs, kas vienlaikus neliekas "par daudz".
February 5, 2025
Viena no visskaistākajām latviešu pasakām. Kārlis Skalbe patiesi ir pasaku meistars!
Displaying 1 - 9 of 9 reviews