Stāstu krājums "Dubultnieki un citi stāsti" ir Toma pirmā publikācija latviešu valodā.
“Mainīgās pasaules mainīgā uztvere – kur iespēja dalīties apziņā ar citu personu otrā pasaules malā noved pie atklāsmes, ka tavs alter ego ir terorists, kur mākslīgi radīta Īkstīte dzīvo tējkannā un cer gūt sava radītāja mīlestību, kur pūķis visu mūžu sapņo aizlidot uz Parīzi, kur mazs zēns uz pasauli raugās caur kvantu mehānikas likumu prizmu, kur cita zēna bērnības sapnis medīt zombijus saglabājas arī tad, kad zombiji vairs atrodami tikai zoodārzā... Kreicberga vīziju skaudrais reālisms mijas ar romantisku fantāziju bez sentimentāla salkanuma. Augstākās raudzes nacionālā fantastika pēdējās desmitgadēs gan žanra baudītājiem, gan jaunpienācējiem.” Imants Belogrīvs
Toms Kreicbergs ir izcils jaunais rakstnieks ar spēcīgu nākotnes vīziju. Es nopietni uzskatu, ka viņš kļūs par vienu šīs desmitgades ievērojamākajiem rakstniekiem. Deivids Fārlands, 1987. gada konkursa “ Writers of the Future” zelta medaļas ieguvējs, Hugo un Nebula balvu laureāts
Kreicbergs talantīgi ievij spēcīgas, patiesas cilvēciskās emocijas stāstos par sarežģītām tehnoloģijām un zinātnes brīnumiem. Un tas tiek paveikts ar tādu vieglumu! Šī ir klasiska zinātniskā fantastika ar dvēseli. N. K. Džeimisina, Hugo un Nebula balvu kandidāte
Tom Crosshill's fiction has been nominated for the Nebula Award (thrice) as well as the Latvian Annual Literature Award. His stories have appeared in venues such as Clarkesworld, Beneath Ceaseless Skies and Lightspeed. In 2009, he won the Writers of the Future contest. After some years spent in Oregon and New York, he currently lives in his native Latvia. In the past, he has operated a nuclear reactor, translated books and worked in a zinc mine, among other things.
Tom's young adult novel "The Cat King of Havana" is forthcoming from Katherine Tegen Books (HarperCollins) in 2016.
Ja lasītājs ir pilnībā sagatavojies fantastikas pasaulei un savas vizualizācijas spējas aktivizējis maksimālā jaudā, tad šī grāmata varētu būt īsta gardēža bauda! Jo stāstījuma lidojumam robežu nav. Katrs stāsts ir ar savu īstu odziņu. Tā, piemēram, "Mammu, te rakstām Žeņa" un "Andra Pakalniņa beidzamā glāzīte" perfekti ir attēloti kvantu fizikas likumi jeb šeit un tagad punkts, kur vienlaicīgi tu esi jebkurā laikā un telpā. "Gaidot piekto" tāda emocionāli skaista sacelšanās pret Sistēmu. Vairākos citos stāstos - par tehnoloģiju rezultātu: saslēgšanos ar citu cilvēku - viens no Zemes scenārijiem (protams, ka ne tas labākais) par cilvēkiem-biorobotiem, kuri darbojas ar (no šīs ilūzijas spēles-dzīves vadītāju) uzliktām programmām un var ielauzties otra prātā un ietekmēt rīcību; lieki teikt, ka biorobotos dvēseles nekad neiemiesojas. Noteikti iesaku!
Lai izrunātu kopā vārdus “fantāzija” un “literatūra”, nereti tas man liek saraukt pieri, jo parasti es tieku pie kārtīgas devas vilšanās. Bet šis nebija “parasti”. Mani aizrāva. Es sajutu saslēgumu.
Katram ieteicama grāmata! Mīnus viena zvaigzne par to, ka praktiski no katra stāsta var sanākt vesels romāns, sižeti - kā konfektes (ar labu pildījumu, hehe).
Vārda dienā uzdāvināja sieva, un vārda dienā to uzreiz arī iesāku lasīt. Grāmata sastāv no savstarpēji nesaistītiem īsiem stāstiem, kas katrs pabeidzas ar autora komentāru par to, kā viņš šo stāstu rakstījis, kas tajā bijis domāts vai šādām tādām citām piebildēm. Visai interesants piegājiens. Visi stāsti sarakstīti fantāzijas žanrā, reizumis stāsts sākumā šķiet ļoti īpatnējs, gribētos pat lietot vārdu `bezjēdzīgs`. Bet parasti beigās no tā tomēr kaut kas derīgs iznāk.
The writing is fluid and at times perfectly delivers on that fleeting sensation of post-soviet nostalgia. Having been born right at the collapse of the USSR I've grown up knowing of all its horrors, but there's also a lingering sense of some beauty being lost along the way. The tales seem to capture that feeling.
Unfortunately, most of the stories are ok, but not more. Mother, We are your son Zhenya is excellent, but the others tend to feel at times incomplete, too flat or just plain boring.
Overall a good read and merits re-reading, but I'd tell people only about several of the stories, not all.
It seems that Latvian is really not suited for science fiction. Times and times again things tend to sound awkward and silly when translated.
I did enjoy the author's commentary part - lets you enter the mind of the author, allows one to have more lines of interpretations. References to original stories will be helpful for me in the future as I plan to look them up in English. I did read "Zhenya..." in English first, so re-reading it in Latvian was interesting for me on professional level.
A translated work is a translated work. I do plan to find out how much exactly was lost in translation. :)
It was ok. Some of the stories were good, some were really boring. But generally for sci-fi quite unconvincing plus too much cyber-stuff for my liking (gimme unicorns and dragons instead!).
Dažādi zinātniskās fantastikas stāsti no latviešu autora, kurš dzīvo Amerikā. Tā kā lasīju tulkojumu, īsti skaidrs vietām nebbija vai nu tulkojums ir zemas kvalitātes vai vārdu izvēle ir netipiska un pat neloģiska vai haotiska. Daži no stāstiem no pārdabiskā mijās ar bezsakaru, bet daži bija ļoti labi, sevišķi atmiņās par Rīgu. Tā kā lielākā daļa stāstu ir ļoti īsi, varbūt pietrūka detalizētāka varoņu apraksta u.c., bet autora komentāri palīdzēja labāk izprast stāstus. Kopumā ļoti netraudicionāla grāmata savā žanrā.
Bez paskaidrojošās daļas aiz katra stāsta nebūtu bijis tik interesanti..... arī tāpēc, ka minēti tika zinātniski termini, kuru pamatā stāsti radušies.... jo ar prieku ar tiem iepazinos pati!!!!
Noteikti jau iepriekš pa ausu galiem biju dzirdējusi par šo autoru, bet kā pēdējais punkts uz i bija viņa piedalīšanās Tedxriga konferencē, vai precīzāk viņa vārds runātāju sarakstā. Zinātniskā žanra darbi reti nonāk manā lasāmvielu plauktā, jo bieži tajos trūks cilvēcības. To noteikti nevar teikt par šiem stāstiem, kas spēja radīt nelielu emocionālo saikni ar tēliem. Kopā grāmatā ir trīspadsmit stāsti, iespējams, daži šķita pārāk īsi, jo gribējās, ko vairāk uzzināt par apbrīnojamo pasauli. Kopumā, lasot grāmatu, man ne mirkli netraucēja zinātniskā leksika, jo tā, manuprāt, saplūda ar pārējo stāstu, vienīgi vārdu savienojums- hegemoniskā simbioze, palika prātā, jo to biju nolasījusi skaļi brālim, pēc viņa jautājuma- kādu ķīniešu ābeci es atkal lasot. Protams, apgaismību par stāstu zinātnisko pusi 'nesa' autora komentāri, kas piešķīra lielāku autora klātbūtnes efektu, kas man vairāk palīdzēja nevis traucēja. Noteikti jāizsaka uzslava vāka dizainerim Arnim Kilblokam, divas dažādas pasaules vietas, kas savienotas ar pārdabisku saiti vai iespējams tieši saslēguma tehnoloģiju. Tieši stāsti, kuru centrā bija saslēguma tehnoloģija, mani ierāva sevī nu vēl ilgi pēc tam domāt, ko es vēlētos paveikt, piedzīvot, ja tā būtu īstenība. Bet manu vislielāko atzinību saņem divi citi stāsti. Vien no tiem ir grāmatas pirmais stāsts- Mammu,te rakstām Žeņa, tavs dēls, jo tas šķita viss emocionālākais, tāpēc ka par radīto pasauli stāsta astoņgadīgs zēns. Es jutu līdzi viņa pārdzīvojumiem un pārdomāju par tiem pagātnē esošajiem un noteikti nākotnē sekojošajiem eksperimentiem, kas tiek veikti ar bērniem un kā tie ietekmē viņu domāšanu. Un visdziļāk manas var teikt dvēseles stīgas aizskāra stāts- Ar sveicieniem no Virdžīnijas, jo tas, pirmkārt, tik ļoti atspoguļo mūsdienās vēl aizvien esošo sabiedrības kārtu struktūru, kur katram ir sava vieta, kas tieši vai netieši viņam piešķirta piedzimstot. Otrkārt, emocionālais strāvojums starp Virdžīniju un Deniju, dabiskiem ienaidniekiem, šķita patiesi sentimentāls manās acīs. Mani pārsteidza, ka stāstus latviski pārtulkoji kāds cits, ko es pamanīju tikai pēc izlasīšana; ļoti ceru, ka tulkojumā nekas nav pazudis. Iespējams dažus stāstus izlasīšu arī oriģinālvalodā- angliski. Visā visumā, stāstu krājums tiem lasītājiem, kuri nav rūdīti fantastikas žanra cienītāji, jo, manuprāt, viņiem pietrūks fantastikas elementu, kas liekas pat man nedaudz pietrūka.
Nesaprotu, kas ar tiem autora komentāriem pēc katra stāsta ???! Izlasu stāstu un pēc tam paskaidrojums, kas tur īsti noticis un kā man to interpretēt, un kur autors dzīvojis, kad šo stāstu sarakstījis (mazliet pārspīlējot, bet tuvu tam).
1) LU ēka padomju laikos nebija ar dzelteniem ķieģeļiem. Vēl 90tajos tā bija nokvēpusi melna. 2) Citāts no autora komentāriem: "Stāsta "Viņa jaunu dienu zombijs" sākotnējais nosaukums bija "Lai radītu prēriju, nepieciešams zombijs un bite" — atsauce uz ievērojamās amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones slaveno dzejoli "Lai radītāu prēriju, nepieciešams ābolinš un bite". Beigu beigās nosaukumu nomainīju, jo baidījos, ka lasītāji nepazīs šo atsauci". Tātad, lasītāji ir idioti. ..varētu domāt, ka gabals nokritīs, ja nosaukumā nesapratīs atsauci (tiek atņemts prieks tiem, kuri to uzreiz pazīs, vai arī vēlāk atklās). Varbūt arī tāpēc ir šie autora komentāri, citādi lasītāji neko nesaprot. (manuprāt, dažus no komentārjiem autoram vajadzēja integrēt pašā stāstā.. )
Valoda pati par sevi ir ļoti ok, ja vien neskaita, ka, ja pieminēta kāda ārstniecības iestādes, tad kā apzīmētājs parādīsies antiseptiķi (saskaitīju 3 reizes)
Kopumā es liktu 3*, bet tie autoru komentāri pēc katra stāsta mani beidza nost, labāk komentāŗus nelasīt.
Toma Kreicberga stāstu krājumu ''Dubultnieki un citi stāsti'' izlasīju pavisam neplānoti - pārmaiņas pēc gribējās palasīt tieši stāstus un palūkoties man vēl svešajā zinātniskās fantastikas virzienā. Izlasot ''Dubultniekus'' biju patīkami pārsteigta, jo līdztekus sarežģītām tēmām (piemēram, varoņiem kas savienoti saslēgumos) šajos stāstos bija arī ļoti daudz cilvēcības.
''Dubultniekus'' paņēmu rokās tieši pēc Daniela Kīza romāna ''Puķes Aldžernonam'' izlasīšanas, un lasot stāstu krājuma pirmo darbu ''Mammu, te rakstām Žeņa, tavs dēls'', nevarēju nevilkt paralēles ar Kīza romānu. Liels bija mans pārsteigums, kad iepazīstoties ar autora komentāriem pie stāstiem, uzzināju, ka Kīza romāns patiešām bijis viens no iedvesmas avotiem arī Žeņas stāsta radīšanā. Ar to es gribēju sacīt, ka man bija liels prieks par autora komentāriem aiz katra stāsta - tos lasīt bija tiešām interesanti un tie palīdzēja izprast citādi nezināmo kontekstu.
No stāstiem visvairāk atmiņā palikuši īsais, bet kodolīgais ''Metro meiteņu dimensija'', kā arī stāsts ''Viņa jaunu dienu zombijs'', kas ar savu vieglo nostaļģiju un nelielo absurda piešprici ir mans absolūtais krājuma favorīts.
Šī grāmata bija manā "izlasīt" sarakstā jau krietnu laiku, bet tas nebija ļāvis paredzēt, ko tieši tajā sagaidīšu. Ne pilnībā tālu no realitātes, bet nebiju paredzējusi savu emocionālo ieguldījumu, kas nogremdēja manu klasisko vieglā skeptisma devu.
Skaists konflikta, tēlu un pasaules balanss, kur dažkārt vienu no otra pat kļūst grūti nošķirt, organiski sapinoties kopā. Tas darbotos kā laba atsauce uz saslēguma tehnoloģiju. Par to noteikti kaut kad gribētos lasīt arī tālāk, vērot, kā šķietami gabalos grieztais, tomēr vienotais universs paplašinās.
Parasti neesmu liela fantastikas cienītāja, bet ja ne tas, nebija grūti atrast citas lietas, kas paņēma stāstā līdzi tik un tā. Vismaz lielākajā daļā stāstu. Kā jau vienmēr, cilvēki meklēs savus favorītus.
Patika daudz labāk nekā biju gaidījusi, daudz interesantu ideju, tai skaitā par prāta saslēgumiem un atmiņu sakārtošanu aiz aizslietņiem. Personīgie favorīti: stāsti par to, kā leģendām apvītā Rīgas metro ieeja slēpjas Valmierā pie Andra rabarberkrūma, un par to, kā pūķis visu mūžu krāj degvielu savam sapnim - Parīzei. Par to pūķi, šķiet, būs jauka asociācija uz ilgu laiku, tagad atcerēšos katru reizi, lidojot.
Nezinu kāpēc, bet man neiet pie sirds latviešu rakstnieki. Stāsti likās pārāk sekli bez īpašās iedziļināšanās detaļās, bet varbūt ka tādiem arī šiem pārdesmit lpp gabaliem ir jābūt un es tik esmu pieradis pie garajiem gabaliem. Brīžiem lasīt autora komentāru bija daudz interesantāk, nekā pašu stāstu.
Iesākumā pretrunīgi, bet tas laikam tādēļ, ka nebiju ilgu laiku lasījusi zinātniskās fantastikas darbus. Tajā pašā laikā mani piesaisitīja saslēgšanās teorija, kas ir pamatā lielākajā daļā šī grāmatas stāstu. Aizraujoši.
Vārdu izvietojums darbos likās visai smagnējs, līdz ar to vairāki stāsti nelasījās raiti. Bet man patika pirmie divi darbi un autora komentāri (kas lika dziļāk izprast stāstos paustās, bet varbūt gar ausi palaistās idejas)