What do you think?
Rate this book
Vilkaču mantiniece
Romāns 1942. gadā publicēts "Latvju Mēnešrakstā" un 1943. gadā izdots atsevišķā grāmatā. Tas ir negaidīts un gandrīz sensacionāls pārsteigums lasītājiem un kritiķiem.
Romāns paliek nepārspēta virsotne trimdas rakstnieces I. Leimanes (1905-1989) daiļradē. Tajā pārsteidzoši bagāti rakstniece uzbūrusi 19. gadsimta etnogrāfisko vidi, kurā risinās vēstījums par divu jaunu cilvēku sarežģīto ceļu uz sapratni un mīlestību, pārvarot naidu divu dzimtu starpā.
Romāns paliek nepārspēta virsotne trimdas rakstnieces I. Leimanes (1905-1989) daiļradē. Tajā pārsteidzoši bagāti rakstniece uzbūrusi 19. gadsimta etnogrāfisko vidi, kurā risinās vēstījums par divu jaunu cilvēku sarežģīto ceļu uz sapratni un mīlestību, pārvarot naidu divu dzimtu starpā.
173 pages, Paperback
First published March 1, 1943
18 people are currently reading
290 people want to read
About the author
Ilona Leimane
8 books2 followersRakstniece Ilona Leimane dzimusi Rīgā 1905.gada 5.oktobrī namsaimnieku Jūlija un Lienes Hermīnes Leimaņu ģimenē. Jūlija Leimaņa māte Kristīne, dzimusi Endzelīna, bijusi valodnieka Jāņa Endzelīna māsa. Tas ietekmējis nākamās rakstnieces Ilonas Leimanes sevišķi lielo interesi par valodas bagātību.
Bērnībā Ilona vasaras pavadījusi pie vecmāmiņas un vectētiņa Ilzes un Indriķa Kļaviņiem Suntažu pagasta Eļmos. Apkārtējā daba uz meiteni atstājusi lielu iespaidu. Lielu ietekmi uz Ilonu atstāj vecaistēvs Indriķis, senu nostāstu zinātājs un labs stāstītājs, pagasta vecākais un izslavēts vārdotājs, kas jaunībā bijis arī skolotājs. Šķiet tieši vectēva ietekmē krāšņākā rakstnieces daiļrades daļa saistās ar senatni un no vectēva dzirdētie nostāsti atraduši vietu viņas grāmatās. Ilona ļoti agri iemācās lasīt. Jau 8 gadu vecumā vecvecāku mājās Ilona iepazīstas ar Aspazijas, Raiņa, A.Puškina, I.Turgeņeva, F.Dostojevska grāmatām un kļūst par gluži apmātu lasītāju. Ilonas vienīgās draudzenes tajā laikā ir pasaku bārenītes, princeses un laumas. Nostāstu ietekmē meitenei pat liekas, ka pārmērīgo lasīšanas kaislību viņai uzsūtījis nelabais. Rodas arī tieksme pašai kaut, ko sacerēt. 1913.gadā Ilonas tēvs nopērk īpašumu Pārdaugavā starp dzelzs un koka tiltu. Pa viņu mājas logiem ir redzama Daugava un Vecrīga. I.Leimane katru dienu gājusi pāri Daugavai uz 3.pilsētas ģimnāziju. 1928.gadā I.Leimane sāk studēt Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1932.gadā Ilona Leimane apprecas ar ārstu Indriķi Pārupu.
1944.gadā rakstniece dodas emigrācijā uz Vāciju. Vācijā - Flensburgā viņa pārdzīvo smagu uzlidojumu, un, kā pati raksta, tikai brīnums viņu izglābis. No 1950.gada līdz mūža beigām Ilona Leimane dzīvoja Parīzē. Novērtēdama Francijas galvaspilsētas bagāto kultūras dzīvi un brīvības garu, rakstniece atzina, ka tomēr tā arī nekad nav īsti tur iedzīvojusies. Ilona Leimane ir no tiem cilvēkiem, kurus trimdinieka liktenis samaļ sevišķi nežēlīgi - tas iedragā viņas psihi, un mūža nogali rakstniece pavada psihiski slimo dziedinātavā. Mirst 1989.gada 21.decembrī, apbedīta kādā Parīzes dienvidu kapsētā.
Pēc I.Leimanes atmiņām viņa pirmo dzejoli uzrakstījusi 12 gadu vecumā. Pirmais iespiestais dzejolis saucas „Nav ikdienas”,publicēts K.Skalbes vadītajā mēnešrakstā ,,Piesaule” Nedaudz vēlāk viņas dzejoļi parādās arī laikraksta ,,Brīvā zeme” literārajā pielikumā, ko vada E.Virza. Abi literārie krusttēvi kļūst par sirsnīgiem dzejnieces draugiem. No 1931.gada I.Leimane kļūst par laikraksta „Latvis” pastāvīgo līdzstrādnieci. Tur iepazīstas ar daudziem dzejniekiem. Īpaši sirsnīgas attiecības izveidojas ar Leonīdu Breikšu un Knutu Lesiņu.
Liels notikums rakstnieces dzīvē ir pirmā dzejoļu krājuma „Sirds”iznākšana (1935.), kas tiek labi novērtēts. E.Virza un J.Veselis, recenzējot I.Leimanes pirmo dzejoļu krājumu, atzīmē tā bagāto, daudzveidīgo tematiku un trauksmaino zemtekstu. I.Leimanes pirmā prozas grāmata ,,Sērmūkšu vīns” (1939) saturiski ir raiba. Stāstos risinās izšķiroši notikumi cilvēka dzīvē - apprecēšanās, šķiršanās, taču tam visam trūkst psiholoģiskas motivācijas. Ilona Leimane sarakstījusi arī divas bērnu grāmatas - ,,Knašais Pēterītis” (1939) un ,,Laimes zemē” (1942). Abās grāmatās izmantots populārais pasaku sižets par došanos pasaulē. 1942.gadā iznāk otrais dzejas krājums ,,Divas gaismas”.
1943.gadā iznāk romāns “Vilkaču mantiniece”, kas ir Ilonas Leimanes daiļredes spožākā virsotne. Tā ir viena no izcilākajām grāmatām latviešu 1940.gadu romānistikā, sava veida literārā sensācija. 1944.gadā I.Leimane par romānu saņ
Bērnībā Ilona vasaras pavadījusi pie vecmāmiņas un vectētiņa Ilzes un Indriķa Kļaviņiem Suntažu pagasta Eļmos. Apkārtējā daba uz meiteni atstājusi lielu iespaidu. Lielu ietekmi uz Ilonu atstāj vecaistēvs Indriķis, senu nostāstu zinātājs un labs stāstītājs, pagasta vecākais un izslavēts vārdotājs, kas jaunībā bijis arī skolotājs. Šķiet tieši vectēva ietekmē krāšņākā rakstnieces daiļrades daļa saistās ar senatni un no vectēva dzirdētie nostāsti atraduši vietu viņas grāmatās. Ilona ļoti agri iemācās lasīt. Jau 8 gadu vecumā vecvecāku mājās Ilona iepazīstas ar Aspazijas, Raiņa, A.Puškina, I.Turgeņeva, F.Dostojevska grāmatām un kļūst par gluži apmātu lasītāju. Ilonas vienīgās draudzenes tajā laikā ir pasaku bārenītes, princeses un laumas. Nostāstu ietekmē meitenei pat liekas, ka pārmērīgo lasīšanas kaislību viņai uzsūtījis nelabais. Rodas arī tieksme pašai kaut, ko sacerēt. 1913.gadā Ilonas tēvs nopērk īpašumu Pārdaugavā starp dzelzs un koka tiltu. Pa viņu mājas logiem ir redzama Daugava un Vecrīga. I.Leimane katru dienu gājusi pāri Daugavai uz 3.pilsētas ģimnāziju. 1928.gadā I.Leimane sāk studēt Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1932.gadā Ilona Leimane apprecas ar ārstu Indriķi Pārupu.
1944.gadā rakstniece dodas emigrācijā uz Vāciju. Vācijā - Flensburgā viņa pārdzīvo smagu uzlidojumu, un, kā pati raksta, tikai brīnums viņu izglābis. No 1950.gada līdz mūža beigām Ilona Leimane dzīvoja Parīzē. Novērtēdama Francijas galvaspilsētas bagāto kultūras dzīvi un brīvības garu, rakstniece atzina, ka tomēr tā arī nekad nav īsti tur iedzīvojusies. Ilona Leimane ir no tiem cilvēkiem, kurus trimdinieka liktenis samaļ sevišķi nežēlīgi - tas iedragā viņas psihi, un mūža nogali rakstniece pavada psihiski slimo dziedinātavā. Mirst 1989.gada 21.decembrī, apbedīta kādā Parīzes dienvidu kapsētā.
Pēc I.Leimanes atmiņām viņa pirmo dzejoli uzrakstījusi 12 gadu vecumā. Pirmais iespiestais dzejolis saucas „Nav ikdienas”,publicēts K.Skalbes vadītajā mēnešrakstā ,,Piesaule” Nedaudz vēlāk viņas dzejoļi parādās arī laikraksta ,,Brīvā zeme” literārajā pielikumā, ko vada E.Virza. Abi literārie krusttēvi kļūst par sirsnīgiem dzejnieces draugiem. No 1931.gada I.Leimane kļūst par laikraksta „Latvis” pastāvīgo līdzstrādnieci. Tur iepazīstas ar daudziem dzejniekiem. Īpaši sirsnīgas attiecības izveidojas ar Leonīdu Breikšu un Knutu Lesiņu.
Liels notikums rakstnieces dzīvē ir pirmā dzejoļu krājuma „Sirds”iznākšana (1935.), kas tiek labi novērtēts. E.Virza un J.Veselis, recenzējot I.Leimanes pirmo dzejoļu krājumu, atzīmē tā bagāto, daudzveidīgo tematiku un trauksmaino zemtekstu. I.Leimanes pirmā prozas grāmata ,,Sērmūkšu vīns” (1939) saturiski ir raiba. Stāstos risinās izšķiroši notikumi cilvēka dzīvē - apprecēšanās, šķiršanās, taču tam visam trūkst psiholoģiskas motivācijas. Ilona Leimane sarakstījusi arī divas bērnu grāmatas - ,,Knašais Pēterītis” (1939) un ,,Laimes zemē” (1942). Abās grāmatās izmantots populārais pasaku sižets par došanos pasaulē. 1942.gadā iznāk otrais dzejas krājums ,,Divas gaismas”.
1943.gadā iznāk romāns “Vilkaču mantiniece”, kas ir Ilonas Leimanes daiļredes spožākā virsotne. Tā ir viena no izcilākajām grāmatām latviešu 1940.gadu romānistikā, sava veida literārā sensācija. 1944.gadā I.Leimane par romānu saņ
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 29 of 29 reviews
December 4, 2012
Grāmata ir vienkārši fantastiska. Stāsts par ļaužu tumsonību, naidu, nenovīdību pret tiem, kam sokas labāk. Varētu jau teikt, ka stāsta par latviešiem, jo bieži vien šīs īpašības mums (vai arī mēs paši sev) šīs īpašības piedēvē. Tomēr nē, tas ir stāsts par visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības. Stāsts par naidu, kuru var uzveikt kaut viena saprātīga cilvēka labs vārds, tomēr tikai retajam ir drosme nostāties pretim visiem pārējiem. Un notrīcēja man sirds par latviešu tautas Monteki un Kapuleti dzimtu Alīnas un Andreja mīlestību. Brīdī, kad Andrejs aizstāv Alīni un atvaira tēva sitienu, "viņi sasveras viens pret otru" -naivi, bet tik aizkustinoši...(dziļa nopūta)... Un lai kā man pašai to nepatiktu atzīt (lai neciestu mana reputācija), nu esmu, esmu sirdī romantiķe. Tikai to nevienam nedrīkst teikt.
Valodai piemīt senatnes dvesma (tikai tajā labākajā nozīmē) un skanīgums. Pat lamuvārdi pastumdeklis skan kā mūzika, vainagu rāvējs skan kā pagodinājums arī nešļava skan skaisti
Valodai piemīt senatnes dvesma (tikai tajā labākajā nozīmē) un skanīgums. Pat lamuvārdi pastumdeklis skan kā mūzika, vainagu rāvējs skan kā pagodinājums arī nešļava skan skaisti
February 27, 2025
Kārtējā vecās klasikas grāmata. Tik bagāta valoda, tik daudz man nezināmu vecvārdu, tēzaurs tika bieži izmantots.
December 15, 2015
3,5
Ta nu sagadijas, ka pabeidzu lasit Vilkaču mantiniece tajaa pashaa dienaa, kad izlasiju Олеся. Abos romaanos galvenaas varones lauzu acis ir raganas, abas so slavu mantojusas no savaam gimeneem, Alinas visas dzimtas sievietes tika uzskatitas par vellataam un Olesjas omite, kura bija svesiniece tika uzskatiita par raganu un beigaas padzita no ciema uz mezu ar amazmeitu.
Lai gan Alinas un Olesjas likteni ir dazaadi tik pat cik jaunaas sievietes, abaam nacaas ciest no liidzcilveeku skaudibas, manticibas, baileem un launaam meeleem.
Vilkaču mantiniece, Alina Salna, ir jauna, neatkariga, stipra sieviete, kura mantojusi no krustteeva turiigu lauku seetu. Vina nezina, ka starp vinas namu un taa tuvaakajiem kaiminiem "Dievlodziniem" ir sens naids. Un redzeedami cik labi Vilkaciem klajaas salidzinajumaa ar citem arii pareejie laudis velaas un saskata, ka ne jou caklums bet burvestibas ir vainigas pie taa ka Vilkacu saime ir paartikusi.
Alina atrod sevi naidigu un nenovidiigu cilveeku viduu, vienigi Vilkacu kalpotaaji ir vinas draugi, kuri tapaat kaa saimniece ir atstumpti no parejaas sabiedribas.
Dievlodzini tiek uzskatiti par labiem un kartigiem cilveekie, tau mees redzam, ka naids pret Vilkaciem un pastaisniiba ir lielaakie, bet ne vienigie vinu truukumi.
Kaa visa jaunaa, neparastaa un taadel svesa, nesaprastaa un taadel baidaama un niistamaa, kaa visa ierastaa, vecaa un tadel uzskatamo par labo un pareizo satiksanas ir romaans starp Alini un Dievlodzinu Andreju.
Neticami un nesaprotami, kadel gan taadi jauniesi kaa Alina un Andrejs justu viens pret otru taadu pievilksanaas speeku un tomer!
Galu galaa Vilkaču mantiniece ir netikai staasts par Alinu Salnu, tas ir staasts par milestibu, naidu, pienaakumu un darbu un galvenokaart par progresu.
Nevelti tikai peec tam, kad abas maajas ir nodegusas, Dievlodzinu saimnieks miris ( arii seit vinu apsteidzis Vilkacu saimnieks :)) un Andrejs ir gimemes galva, tikai un vienigi tad vinam ir iespeejama naakotne ar Alini.
Ta nu sagadijas, ka pabeidzu lasit Vilkaču mantiniece tajaa pashaa dienaa, kad izlasiju Олеся. Abos romaanos galvenaas varones lauzu acis ir raganas, abas so slavu mantojusas no savaam gimeneem, Alinas visas dzimtas sievietes tika uzskatitas par vellataam un Olesjas omite, kura bija svesiniece tika uzskatiita par raganu un beigaas padzita no ciema uz mezu ar amazmeitu.
Lai gan Alinas un Olesjas likteni ir dazaadi tik pat cik jaunaas sievietes, abaam nacaas ciest no liidzcilveeku skaudibas, manticibas, baileem un launaam meeleem.
Vilkaču mantiniece, Alina Salna, ir jauna, neatkariga, stipra sieviete, kura mantojusi no krustteeva turiigu lauku seetu. Vina nezina, ka starp vinas namu un taa tuvaakajiem kaiminiem "Dievlodziniem" ir sens naids. Un redzeedami cik labi Vilkaciem klajaas salidzinajumaa ar citem arii pareejie laudis velaas un saskata, ka ne jou caklums bet burvestibas ir vainigas pie taa ka Vilkacu saime ir paartikusi.
Alina atrod sevi naidigu un nenovidiigu cilveeku viduu, vienigi Vilkacu kalpotaaji ir vinas draugi, kuri tapaat kaa saimniece ir atstumpti no parejaas sabiedribas.
Dievlodzini tiek uzskatiti par labiem un kartigiem cilveekie, tau mees redzam, ka naids pret Vilkaciem un pastaisniiba ir lielaakie, bet ne vienigie vinu truukumi.
Kaa visa jaunaa, neparastaa un taadel svesa, nesaprastaa un taadel baidaama un niistamaa, kaa visa ierastaa, vecaa un tadel uzskatamo par labo un pareizo satiksanas ir romaans starp Alini un Dievlodzinu Andreju.
Neticami un nesaprotami, kadel gan taadi jauniesi kaa Alina un Andrejs justu viens pret otru taadu pievilksanaas speeku un tomer!
Galu galaa Vilkaču mantiniece ir netikai staasts par Alinu Salnu, tas ir staasts par milestibu, naidu, pienaakumu un darbu un galvenokaart par progresu.
Nevelti tikai peec tam, kad abas maajas ir nodegusas, Dievlodzinu saimnieks miris ( arii seit vinu apsteidzis Vilkacu saimnieks :)) un Andrejs ir gimemes galva, tikai un vienigi tad vinam ir iespeejama naakotne ar Alini.
November 16, 2015
Šī tad, lai kļūst par manu novembrī izlasīto latviešu autora grāmatu (tiesa, var gadīties, ka būs vēl). Ar savu viedokli šoreiz neplānoju izplūst, jo par Vilkaču mantinieci rakstīšu kursa darbu, līdz ar to mūsu attiecības būs pietiekami izvērstas.
October 24, 2015
Lai arī gadu desmiti un pat gadsimti mainās, ļaudis savā būtībā nemainās - joprojām meklē vainu citos, neredzot savā acī baļķi, baidās no visā svešāda un aizstāvas ar uzbrukumu.
December 2, 2021
Varbūt nav ļoti godīgs vērtējums, jo man latviešu autoru grāmatas ļoti nepatīk, bet man nepatika.🙄
Latviešu Romeo un Julieta.
Stāsts bija ļoti paredzams, jā brīžiem bija vietas, kur nedaudz iegrimu, bet tās bija ļoti īsas un notika ļoti reti. Lielākoties, es vispār nesapratu ko lasu, plus vēl tik daudz vietas kur iegrimst detaļās un notikumos, kas neko galvenajam stāstam nepievieno.🥱
Šīs bija visbriesmīgākās 2 nedēļas no manas dzīves, ko iztērēju šitajā grāmatā.
Latviešu Romeo un Julieta.
Stāsts bija ļoti paredzams, jā brīžiem bija vietas, kur nedaudz iegrimu, bet tās bija ļoti īsas un notika ļoti reti. Lielākoties, es vispār nesapratu ko lasu, plus vēl tik daudz vietas kur iegrimst detaļās un notikumos, kas neko galvenajam stāstam nepievieno.🥱
Šīs bija visbriesmīgākās 2 nedēļas no manas dzīves, ko iztērēju šitajā grāmatā.
November 14, 2023
"(..) kamēr cilvēku neesi redzējis un viņa darbu vērtējis, nevari slavēt, nevari pelt." (37)
August 21, 2018
brīnišķīgi bagāta valoda un oriģinālā veidā pasniegts sensenais stāsts par divu dzimtu naidu. lasot atkal un atkal nāca prātā "latviski" pieticīgā un vienlaikus pamatīgā atziņa: darbi ir svarīgāki par vārdiem.
February 2, 2015
Pirmo reizi Vilkaču mantinieci lasīju vidusskolas laikā – lai gan man tā nekad nav bijusi obligātās literatūras sarakstā. Toreiz pētot mājas grāmatu plauktu noteikti ievilināja nosaukums – un tā kā tad vēl pasauli nebija pārskalojis cunami ar YA romantisko literatūru par vampīriem un vilkačiem, laikam gaidīju šausmu stāstu. Nu ko – to nu šī grāmata nedod gan.
Taču par pašu grāmatu – ļoti labi uzrakstīts jau 1001 reizi pārstāstīts sižets par dzimtu naidu un aizliegtu mīlestību (laikam romantiskā YA mani būtu sagatavojusi daudz tuvāk, vai ne?). Tas gan nav nekas slikts – cilvēkiem patīk labi izstāstītas lietas, pat ja viņi sižetu jau it kā zina. Tā laikam mums no seniem laikiem iegājies, kad ap ugunskuru sēžot cilts stāstnieks atkārtoja vienus un tos pašus stāstus.
Ko lai saka? Valoda laba. Stāsts meistarīgi savīts. Un grāmata aizķeras atmiņā pietiekami, lai pēc pāris gadiem pārlasot tu nebrīnītos, vai tiešām es to būtu pirms tam lasījusi. Ir labi pie tādām ik pa laikam atgriezties.
Taču par pašu grāmatu – ļoti labi uzrakstīts jau 1001 reizi pārstāstīts sižets par dzimtu naidu un aizliegtu mīlestību (laikam romantiskā YA mani būtu sagatavojusi daudz tuvāk, vai ne?). Tas gan nav nekas slikts – cilvēkiem patīk labi izstāstītas lietas, pat ja viņi sižetu jau it kā zina. Tā laikam mums no seniem laikiem iegājies, kad ap ugunskuru sēžot cilts stāstnieks atkārtoja vienus un tos pašus stāstus.
Ko lai saka? Valoda laba. Stāsts meistarīgi savīts. Un grāmata aizķeras atmiņā pietiekami, lai pēc pāris gadiem pārlasot tu nebrīnītos, vai tiešām es to būtu pirms tam lasījusi. Ir labi pie tādām ik pa laikam atgriezties.
July 21, 2015
Kārtējais starp latviešiem tik iecienītais stāsts par naidu starp divām blakus dzīvojošām ğimenēm, kas sakņojies jau tālā pagātnē un kuru spēj lauzt tikai jaunas un no aizspriedumiem brīvas sirdis. Ilona Leimane šo darbu padara it sevišķi saistošu un interesantu, izmantodama daudzus latviešu valodas senvārdus, kuru nozīmi mūsdienās vairs reti kurš zina, taču kuri rada nepieciešamo 20. gadsimta auru un lasītājam nerosina jautājumus par stāsta patiesumu.
January 29, 2020
Divas saimes. Dievlodziņi un Vilkači. Tāpat Kā Kapuleti un Monteki. Naids viņu starpā. Kāpēc gan, šis naids no vienas saimes uz otru ir paaudzēm ilgi?
Lai, gan, vilkaču saime Dievlodziņu saimei neko ļaunu nav nodarījuši, nains no dievlodziņu puses ir neizmērojams.
Lasot, nonācu pie secinājuma, ka īstais naids no Dievlodziņiem uz strādīgo Vilkaču saimi, ir nekas cits, kā tikai pašu Dievlodziņu slinkums.
Ja lejā, ielejā, Vilkaču saime strādā melnām miesām, tad Dievlodziņi, to vien dara, kā izplata valodas, ka Vilkaču saimi vadot ragana un ļauni spēki palīdzot.
Dievlodziņu naids, iznīcina gan pašus, gan vilkaču saimi.
Vecais Dievlodziņš, uz mūža nogali, paliek vājprātīgs, jo kā gan cilvēks, pie veselā saprāta, būtu pielaidis uguni pašu sētai, ja viņš nebūtu bijis ļaunuma apsēsts?
Lai, gan, vilkaču saime Dievlodziņu saimei neko ļaunu nav nodarījuši, nains no dievlodziņu puses ir neizmērojams.
Lasot, nonācu pie secinājuma, ka īstais naids no Dievlodziņiem uz strādīgo Vilkaču saimi, ir nekas cits, kā tikai pašu Dievlodziņu slinkums.
Ja lejā, ielejā, Vilkaču saime strādā melnām miesām, tad Dievlodziņi, to vien dara, kā izplata valodas, ka Vilkaču saimi vadot ragana un ļauni spēki palīdzot.
Dievlodziņu naids, iznīcina gan pašus, gan vilkaču saimi.
Vecais Dievlodziņš, uz mūža nogali, paliek vājprātīgs, jo kā gan cilvēks, pie veselā saprāta, būtu pielaidis uguni pašu sētai, ja viņš nebūtu bijis ļaunuma apsēsts?
This entire review has been hidden because of spoilers.
April 14, 2025
Pēc darba iznākšanas drīz Vācijas bēgļu nometnē top Bruno Skultes opera "Vilkaču mantiniece". Pirmizrāde tikai ap 2009.gadu, kad Ņujorkā rezidējošais Andrejs Jansons pabeidz instrumentāciju un Ināra Slucka režisē izrādi LNO.
Gluži vai sasmaržojami dabas apraksti. Pirms lasīšanas es, tuvāk neko nemeklējot, domās darbu salīdzināju ar "Saldo indes garšu", un labi, ka tagad vairs tādu priekšstatu pat iedomāties nevaru!
No divu brāļu sāncensības (Kaina un Ābela motīviem) līdz dzimtu naidam ilgās paaudzēs - viens neliels solis, viena izvēle, varbūt arī izšķirošais - ir vai nav darba prieks.
Gluži vai sasmaržojami dabas apraksti. Pirms lasīšanas es, tuvāk neko nemeklējot, domās darbu salīdzināju ar "Saldo indes garšu", un labi, ka tagad vairs tādu priekšstatu pat iedomāties nevaru!
No divu brāļu sāncensības (Kaina un Ābela motīviem) līdz dzimtu naidam ilgās paaudzēs - viens neliels solis, viena izvēle, varbūt arī izšķirošais - ir vai nav darba prieks.
February 29, 2024
Definitely a must-read for those who call themselves Latvians but don't really know Latvian history. The story has been considered worthy enough to be made into a film based on the book.
This version of the book is, of course, in Latvian.
As far as I know, the novel has been translated into German and Estonian.
This version of the book is, of course, in Latvian.
As far as I know, the novel has been translated into German and Estonian.
October 24, 2024
Esmu iemīlējusies. Kaut kas šajā grāmatā mani pārliecināja par latviešu izcilību literatūrā. Izvēlēties šo grāmatu bija risks, kas atmaksājās. Tās apburošais teksts pārvērta tradicionālo stāstu par divām naidīgām ģimenēm mākslā un spēja savaldzināt manu kritisko prātu. Naids un mīlestība - mūžīgais strīds katrā izcilā romānā.
January 7, 2021
Jā vēlas ko mierīgu palasīt un pafilozofēt par latviešu māņticību un skaudību par kaimiņa izdarību un veiksmēm. Šo palasu ik pa laikam. Dod tādu kā mieru, ka nekas nav mainījies un ar mums joprojām viss ir kārtībā!
July 24, 2022
Klasisks tautiskā romantisma stila romāns. Ar 21.gs. domāšanu pagrūti lasāms. Bet tā kā skolas laikā nebiju lasījusi, tad šis robs latviešu literatūras lauciņā tagad aizpildīts.
Būs jānoskatās arī filma.
Būs jānoskatās arī filma.
January 30, 2018
Viena no manām mīļākajām grāmatām, ko sarakstījuši latviešu autori. Lai arī stāsts norisinās 19.gs., vērtības un intrigas latviešiem mainījušās nav. Iesaku!
February 16, 2020
Leimanes valoda, protams, fantastiska, bet 21.gs. cilvēkam kādā brīdī apnīk un paliek grūti lasīt tālāk.
Satura ziņā izcila grāmata.
Satura ziņā izcila grāmata.
June 21, 2021
Latviešu Romeo un Džuljeta. Mazāk romantikas, vairāk latviešu lauku darbu un ļaužu sūruma. Stāsts par aizspriedumiem, cilšu naidu un ļaužu aprobežoto neiecietību pret citādajiem.
May 3, 2024
Lieliska grāmata, fantastiska valoda! Īstens naids, mīlestība, raganošana, kaisle un traģēdija latviešu literatūras labāko tradīciju mērcē.
March 7, 2022
Kaut kā notikumi norisinājās ne pārāk ticami. Tā arī nesapratu, kurā brīdī Andrejs paspēja iemīlēties. Vai tiešām pietika ar sarkanu jaku tālumā? Nu un ne tikai tas. Patika stāsts, bet nepatika īsti izpilde, laikam tā tas saucas. Liekas, ka tēmai varēja pievērsties plašāk. Bet nu tas tik mans privātais viedoklis. Iespējams citiem liksies citādāk.
July 2, 2014
Maldījos pa mammas grāmatu plauktiem un uzgāju šo plāno un pēc paskata necilo grāmatu. Bet kas par brīnišķīgi izstāstītu romānu! Biju dzirdējusi par šo grāmatu jau iepriekš, bet tā īsti nemaz nezināju, par ko tajā aprakstīts. Aizdomas pirms lasīšanas šā vai tā māca, ka man varētu arī nepatikt un gan jau atkal latviešiem tradicionālās nelaimīgās beigas un kāda aiziešana postā.
Jau no paša sākuma kaut kur sirdī aizķērās stāsts par Dievlodziņiem un Vilkačiem, bet kāpēc gan vajadzētu skaust otram laimi un pārticību, kas iegūta sūra un grūta darba ceļā, to gan es neizpratu. Mūsdienās principā šī tēma arī ir diezgan aktuāla. Visiem jau nevar klāties vienādi. Naids, kas pārmantots no paaudzes paaudzē, noteikti arī ne pie kādām labām beigām nevar novest. Un atšķiršanās no pūļa arī tiek asi kritizēta. Lasot šo romānu, es spēju saprast Dievlodziņu Andreja dusmas par savu vājo gribu, kas vilktin vilka pie Alīnes.
Skaisti aprakstīta daba un abu lauku sētu iemītnieku dzīves.
Jau no paša sākuma kaut kur sirdī aizķērās stāsts par Dievlodziņiem un Vilkačiem, bet kāpēc gan vajadzētu skaust otram laimi un pārticību, kas iegūta sūra un grūta darba ceļā, to gan es neizpratu. Mūsdienās principā šī tēma arī ir diezgan aktuāla. Visiem jau nevar klāties vienādi. Naids, kas pārmantots no paaudzes paaudzē, noteikti arī ne pie kādām labām beigām nevar novest. Un atšķiršanās no pūļa arī tiek asi kritizēta. Lasot šo romānu, es spēju saprast Dievlodziņu Andreja dusmas par savu vājo gribu, kas vilktin vilka pie Alīnes.
Skaisti aprakstīta daba un abu lauku sētu iemītnieku dzīves.
January 19, 2014
Jāteic, diezgan interesanta grāmata. Mani, piemēram, ieintriģēja katra nākamā lapaspuse. Kaut kādā ziņā es saskatīju līdzību starp sevi un Alīni. Tīri, pēc rakstura. Tāpēc varbūt arī tik ļoti patika.
Es esmu viens no tiem jauniešiem, kas novērtē labu literatūru un pilnīgi labprāt izlasa kādu grāmatu. Šoreiz pat varu teikt, ka nenožēloju savu grāmatas izvēli. Šī grāmata lika man pat padomāt par visu mazliet dziļāk. Ar godu varu likt visas 5 zvaigznes. Tiešām iesaku visiem, kuri prot novērtēt labu lasāmvielu!
Noskatījos intereses pēc arī filmu. Tā arī bija burvīga. Pat beigas man likās laimīgas. :)
Es esmu viens no tiem jauniešiem, kas novērtē labu literatūru un pilnīgi labprāt izlasa kādu grāmatu. Šoreiz pat varu teikt, ka nenožēloju savu grāmatas izvēli. Šī grāmata lika man pat padomāt par visu mazliet dziļāk. Ar godu varu likt visas 5 zvaigznes. Tiešām iesaku visiem, kuri prot novērtēt labu lasāmvielu!
Noskatījos intereses pēc arī filmu. Tā arī bija burvīga. Pat beigas man likās laimīgas. :)
March 23, 2016
Viens no labākajiem darbiem latviešu literatūrā.
Lieliski atspoguļo tālaika cilvēku uzskatus, mietpilsonību, tumsonību un paražas, tradīcijas. Bet ja salīdzina ar mūsdienām- nekas daudz nav mainījies- mūs joprojām biedē viss savādākais un citādais, joprojām ļoti daudzi dzīvo "slēgtu" prātu.
Parodoksāli tas, ka vislielākie pesteļotāji ir tieši tie, kuri visaktīvāk nonicina, nomelno viedus, gudrus cilvēkus, kuri nebaidās darba un zin kā pielietot savu gudrību praksē.
Lieliski atspoguļo tālaika cilvēku uzskatus, mietpilsonību, tumsonību un paražas, tradīcijas. Bet ja salīdzina ar mūsdienām- nekas daudz nav mainījies- mūs joprojām biedē viss savādākais un citādais, joprojām ļoti daudzi dzīvo "slēgtu" prātu.
Parodoksāli tas, ka vislielākie pesteļotāji ir tieši tie, kuri visaktīvāk nonicina, nomelno viedus, gudrus cilvēkus, kuri nebaidās darba un zin kā pielietot savu gudrību praksē.
March 22, 2014
grāmata stāsta pat divu ciemu naidu jau paaudžu paaudzē, ļoti daudz latvisku ieražu, brīžiem pazuda doma un nesapratu par ko vispār lasu, brīžiem atkal bija interesanti. grāmata māca, ka mēs bieži vien vadāmies pēc ļaužu runām un tenkām par cilvēkiem un noticam tiem, neiepazīstot pašu cilvēku. arī šī grāmata kā jau daudzas citas beidzās laimīgi.
June 21, 2016
Man ļoti patika šī grāmata tās rakstīšanas stila dēļ. To bija ļoti viegli lasīt. Lai gan stāsts nebija ļoti oriģināls un beigas bija diezgan paredzamas, es izbaudīju šo grāmatu nedaudz neparastā risinājuma dēļ un arī tāpēc, ka grāmatas ar šādu sižetu nevar pārāk bieži atrast latviešu daiļliteratūras plauktā.
Read
April 23, 2013.
January 30, 2015
Viena no manām mīļākajām grāmatām :) Pirmo reizi lasīju vidusskolā un tad viņa tā iepatikās, ka varētu lasīt vēl un vēl. Pat filmu pēc tam noskatījos. Super darbiņš un uzslava I.Leimanei.
September 6, 2024
Nedaudz likās, ka tas stāsts velkās, bet kopumā interesanti.
Displaying 1 - 29 of 29 reviews