What do you think?


Sidraba Šķidrauts
Gunai ir kāds īpašs šķidrauts, ar ko var ielūkoties cilēku sirdīs. Kaimiņvalsts gatavojas uzbrukt un Guna tiek uzaicināta pie karaļa iedvesmot karaspēku cīnīties. Viņa atsakās, bet tad iemīlas princī un dodas uz pili. Viņa nebaidās teikt karalim taisnību un rezultātā viņu sāk uzskatīt par raganu.
Kaut ari luga sacerēta vairākus gadus pirms revolūcijas, tā ir tuvo vētras nojautu pilna. Vēl vairāk — spēcīgais kara nosodījums
Kaut ari luga sacerēta vairākus gadus pirms revolūcijas, tā ir tuvo vētras nojautu pilna. Vēl vairāk — spēcīgais kara nosodījums
120 pages, Hardcover
First published January 1, 1905
About the author
Aspazija
36 books11 followersAspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga) dzimusi Zaļenieku pagasta saimnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884). Pēc neveiksmīgām laulībām, kam sekoja māju zaudēšana, kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu, vēlāk strādājusi par mājskolotāju.
1893.-1895. gadā Aspazija strādā Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam iesaistās jaunstrāvnieku darbībā.
1897. gadā apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus.
Pēc 1905. gada revolūcijas abi ar Raini devušies trimdā uz Šveici un apmetušies Kastanjolā. Latvijā atgriezušies 1920. gadā. Aspazija bijusi Satversmes sapulces locekle. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā.
Apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939).
1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.
1985. gadā nodibināta Aspazijas literārā prēmija.
1893.-1895. gadā Aspazija strādā Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam iesaistās jaunstrāvnieku darbībā.
1897. gadā apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus.
Pēc 1905. gada revolūcijas abi ar Raini devušies trimdā uz Šveici un apmetušies Kastanjolā. Latvijā atgriezušies 1920. gadā. Aspazija bijusi Satversmes sapulces locekle. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā.
Apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939).
1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.
1985. gadā nodibināta Aspazijas literārā prēmija.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!

