Gunai ir kāds īpašs šķidrauts, ar ko var ielūkoties cilēku sirdīs. Kaimiņvalsts gatavojas uzbrukt un Guna tiek uzaicināta pie karaļa iedvesmot karaspēku cīnīties. Viņa atsakās, bet tad iemīlas princī un dodas uz pili. Viņa nebaidās teikt karalim taisnību un rezultātā viņu sāk uzskatīt par raganu. Kaut ari luga sacerēta vairākus gadus pirms revolūcijas, tā ir tuvo vētras nojautu pilna. Vēl vairāk — spēcīgais kara nosodījums
Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga) dzimusi Zaļenieku pagasta saimnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884). Pēc neveiksmīgām laulībām, kam sekoja māju zaudēšana, kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu, vēlāk strādājusi par mājskolotāju. 1893.-1895. gadā Aspazija strādā Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam iesaistās jaunstrāvnieku darbībā. 1897. gadā apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus. Pēc 1905. gada revolūcijas abi ar Raini devušies trimdā uz Šveici un apmetušies Kastanjolā. Latvijā atgriezušies 1920. gadā. Aspazija bijusi Satversmes sapulces locekle. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā. Apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939). 1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs. 1985. gadā nodibināta Aspazijas literārā prēmija.
Nevaru atcerēties, vai skolā visu izlasīju vai nē, bet noteikti rakstīju domrakstu. Kaut ko par radošas sievietes izaicinājumiem un upuriem. Kā citiem nav lemts saprast šo īpaši dvēseles stāvokli. Par izvēli dzīvot vienkāršu, laicīgo dzīvi vai ziedoties mākslai.
Bija interesanti. Visas šīs idejas saskatīju, un vēl vairāk. Droši vien dziļākai izpratnei būtu jāpārlasa vēl pāris reižu.
nāku ar pieteikumu pretī Raiņa piemineklim uzbūvēt pieminekli Aspazijai, kas būtu divreiz lielāks un detalizētāks. Tā lai Rainis zina, kurš patiešām ir latviešu literatūras pamatlicējs.
Kāpēc gan ir vajadzīga loģika ja bez tās var iztikt? Vai tiešām būšu atradis otro grāmatu ar ko iekurināt krāsni!? Var jau būt, ja redzētu to izspēlētu uz skatuves manas domas mainītos.
Jā, nu nevajag sievietēm (it īpaši ar burvju šķidrautiem) stāties ceļā un mēģināt tās pārveidot. Jo pārveidot arī varbūt sanāks, taču no tā monstra, kas radīsies, cietīs visa pasaule.