"Iznegribēts" būs mans 2020. gada vārds. Vai varbūt tas būs "nograuznis".
"Haelja" ir pirmā autora grāmata, un to var just. Šur tur prasās pieslīpēties, šur tur izspārdīt atskaņas (dēls tēls vēls), bet kopumā man patika. Rakstu šos vārdus, pirms ielikt grāmatu aploksnē un sūtīt kādam citam grāmatu mīlim. Bet vienā mirklī jau palika tā kā žēl - pārāk daudz atkājumu šajās gaumīgajās lappusēs, kur saule mīklaini svīst, kur mežs ir samtains, bet mijkrēslis - spalvains. Īpaši uzrunā autora spēle ar vārdšķirām un dzimtēm, varēja būt vairāk. Jau iemetu acis viņa nākamajā krājumā elementi / 分身, diemžēl nemanīju. Bet visam savs laiks.
w. nav atkarīgs iznākums rīta
Tu esi tik īsta
cik sāpes vispār var būt
***
un vēl es ticu palagiem baltiem dzīslās apkaklēs pirkstu kauliem baltiem kad tu sevi dzēs baltiem īsiem dzejoļiem putekļainās atvilknēs
Laižu grāmatu tautās un štukoju, ka vēl jāpasūta no "Neputna", lai pirkumam pievienotu vēl vienu, nepieklājīgi lētu "Healju".