Viegli

by Imants Ziedonis

Dzejoļu krājums pirmo reizi izdots 1993. gadā. Tajā viņš turpina latviešu klasiskajā dzejā aktuālu mirkļa poētiskās un filozofiskās vērtības tradīciju, raksta par Dievu kā augstāko mūžīgi radošo principu, kas pielīdzināms dzīvībai.

Genres: Poetry, Read For School

104 pages, Paperback

First published January 1, 1993

About the author

Dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.
Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).

2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.

Reviews

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Viegli..?
Nekas nav viegli.
._.

[Rebeka · Rating 2 out of 5]

Rebeka cenšas saprast dzeju projekts laikam ir izgāzies.

Pēc memuāriem likās, ka I. Ziedonis ir ļoti inteliģents, ekscentrisks cilvēks, tad nu gaidīju, ka viņa daiļrade attiecīgi būs kaut kas lielisks.

Šo krājumu nebija grūti izprast - galvenās tēmas bija mīlestība pret sievietēm, zemi un reliģiju, un reizumis pa kādam sadzīviskam pantiņam, nebija nekā trakoti samudžināta nozīmē. Tā vietā man grūti ir izprast, kamdēļ viņš ir tik dievināts. Viņa četrrindes un atskaņas man ļoti bieži likās neveiklas un uzspiestas, viņa doma - pārāk rudimentāra un neko jaunu neizsakoša. Varbūt tik tiešām man vienkārši nesapas ar Ziedoņa tipa vīriešiem.

Daži citāti:

Vienīgais Ziedoņa dzejas spēks, manuprāt, ir tajā, cik dzīvi viņš spēj izsaukt dabas attēlus iztēlē.

Mazi melni gliemezīši,
drīz būs lietus, zāļu smakas.
Mazi skaisti gliemezīši
lien uz betonētās takas.

Jau memuāros bija jūtams, ka Ziedonis bija populārs starp dāmām, un šis krājums to apstiprina, kur viņš pats to godīgi atzīst, ka viņš katrā sievietē atrod ko interesantu un jauku, blondīnes, brunetes, garas, īsas, resnas, tievas, - katrai ir savs šarms. Bet viņš ātri pabauda to šarmu un lido pie nākamās. Ko gan padarīsi, rūgtā vecene, bet man tas kaut ko pasaka par visu viņa būtību.

Es esmu iemīlējies atkal visās -
nav iespējams nevienu krāpt, ne vilt.
Mēs satiekamies tik, cik nesamisas,
un tātad - nav nevienai jāatbild.

[..]

Ak, jaunība! Ak, septītā un trešā!
Es roku glāstam ceļu, saku: jā.
Neviena pati sieviete nav svešā,
bet nav neviena arī savējā.

Viena lieta, ko Ziedonis īpaši uzsver savā daiļradē un, liekas, dzīvē, ir laika netveramība - uzsverot momentus, kuri ilgst vien sekundi, bet kurus bija vērts gaidīt visu dzīvi. Man gan liekas, ka viņš šo labāk pasniedza savos memuāros.

Baltas smiltis un viena smilga,
tālāk - klajums liess.
Šī dzīve jau nav ilga -
tik vien kā satikties.

[..]

Ilgst diena - vienu sprīdi,
un naktī - zvaigzne krīt.
Nav iespējams šai brīdī
te kaut ko iepazīt!

[katrīna:) · Rating 5 out of 5]

Paldies, Ziedoni! Vismaz maza daļiņa no mirušās sirsniņas spēja tomēr vēl uzziedēt.

[Katherine · Rating 3 out of 5]

Ziedonis nav un nekad nav bijis mans mīļākais dzejnieks, bet, tā kā man pirms gada izlaidumā vācu valodas skolotāja uzaicināja šo grāmatiņu, vajadzēja beidzot izlasīt, un pat gadījās dzejoļi, kas man tīri labi patika.

[Alise Bogdanova]

“Dievs nav mazais bērns,” jā.
Ar zvaigznēm nevērtēšu, bet viegla lasāmviela 2os naktī par godu skolai, lai gan dzejoļi apziņā nosēžas pagrūti, un man nepatīk tos lasīt klusumā.
Interesanti, ka Ziedonis, protams, nav banāls, visvairāk tādēļ, ka pirmais par to visu runāja. Es vairs nelasu dzejoļus ar atskaņām, manuprāt, tās atšķaida nopietnību, bet ir tur tādi, kas ir vienreizēji.
Noslēdzu šo krājumu ar Raimonda Paula “Svētvakars”, ou jē

[Evija · Rating 5 out of 5]

One of my favourite authors.

Love his poems and epiphanies.

[Kristīne Līcis · Rating 3 out of 5]

Es droši vien degšu elles ugunīs, bet "Viegli" man šķiet neveiksmīgs krājums, kaut kāds čīkstulīgs un moceklīgs. Nepamet sajūta, ka 1989.-1992.gadā tapušie dzejoļi ir tikpat apjukuši un apdulluši no brīvības kā tālaika Latvijas vēsture. "Kas mani dzīs? Es arī esmu šite / tāda kā nomaldījusies / bite." Līdzšinējā vērtību sistēma sabrūk, neviens vairs nediktē, kas uzskatāms par labu un pareizu, nākas formulēt savus morālos orientierus. "Zāle aug priecīga, priecīgs aug zieds, / bet manī ir aptuvens viss. / Tik sagrozīts, tik samocīts - / un tik neprecīzs." Varbūt tādēļ tik uzkrītoši bieži tiek piesaukts Dievs - atskaites punkts un kontrastam ar iepriekšējo bezdievīguma laikmetu. "Mēs ejam tautasdziesmu debesīs. / Tu esi enģelis, un viņš ir svētais. / Es - vientiesis un Dieva piemeklētais. / Mēs ejam tautasdziesmu debesīs."

Taču cauri visiem apjukumiem un apdullumiem ir skaidrs, ka Ziedonis prot valodu. Tādēļ vien vērts lasīt.

"dzejoļi nerodās rindām
dzejoļi saķepst pikām
dzejoļi piedzimst kā bērni
pakaļām apaļām plikām

saiet kā krējums sviestā
sakuļas ķepis ķepī
dzejolis saiet pēkšņi
kā sviests klēpī"

[Linda · Rating 3 out of 5]

Katram plauktā savu "Viegli"!

Lieliska iedvesma arī man beidzot izveidot kladi ar burvīgākajiem dzejoļiem.

Dievs tur pošas, Dievs tur āvās.
Galotnes uz augšu rāvās.
Koku kuplie kroņi kāpa,
Un es jutu, ka man trāpa
Klusums liels kā liela elpa.
Un es neesmu, ir - telpa.
Telpa esmu: mājas - manī,
Govis - manī, govju gani,
Augsti kalni dziļām lejām:
Redzu sevi mazu ejam.
Pats sev sirdī - mazu sevi...
Dievs, tu savu telpu devi,
Nu man jāpiepilda laiks!
Nu man jāpiepilda laiks!

[dana · Rating 4 out of 5]

"Pasaulei patīk,
ka viegli iet."

[estee.books · Rating 5 out of 5]

Dzeja ar ietvertiem mirkļiem.

[Ieva]

Ziedonis - great Latvian poet.