Par šo krājumu dzejnieks Jānis Rokpelnis saka: «Trioletos ir kaut kas radniecīgs mūsu tautasdziesmām: stingra struktūra, lakonisms, dzīvīgs spēlesprieks, spēja ietvert visraibāko saturu - no debesīm līdz zemes dzīlēm, no spīvas sadzīves līdz Dievam. Un te jau runa ir par Imanta Ziedoņa trioletiem. Pats dzejnieks pasen izteicies, ka šī forma (pretstatā, teiksim, sonetam) viņam ir tuva. Un šo asinsradniecību spoži apliecinājis darbos. Nu - veselā grāmatā.»
Dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru. Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000). Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti. Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas. Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.
“Cik cilvēki ir vientulīgi! Kā akmeņi pa ceļmalām.”
Man nekad nav bijis šaubu par to, ka Imants Ziedonis nav no Zemes. Es ticu, ka kaut kur Visuma plašajā pavēderē ir kāda planēta, uz kuras dzīvo tādi mazi “ziedonīši” un gaida savu kārtu. Ierasties.
“Varbūt bij jānāk tieši vilties Šais cilvēkos, šai pasaulē.”
Es saku paldies, saku paldies. Es pateicos! Es pateicos! Es saku: valdies. Saku: valdies. Es visu laiku saku paldies. Es saku sev: tu maldies, maldies, Tu nepazīsti tās, ne tos! Es visu laiku saku paldies. Es pateicos, es pateicos!