What do you think?
Rate this book
Laimes monitorings
Zinātniskās fantastikas romāns “Laimes monitorings” ir saistoša vīzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā.
Nežēlīga politiskā režīma pārvaldītā pilsētā nelegāli mitinās dumpīgi jaunieši. Viņus aizrauj savdabīga sacensība, mēģinot notvert noslēpumainu autobusiņu, kurš spēj kliedēt cilvēku negatīvās emocijas. Taču sacensība ir tikai iegansts, kas ceļ gaismā gan pastāvošās iekārtas netaisnību, gan jauniešu sarežģītās attiecības – konkurenci, brāļu naidu, pirmo mīlestību...
Sākas aizraujoši piedzīvojumi, kurus vada neapslāpējama cerība izmainīt pastāvošo...
-------------------------------------------------------------------------
Year 2101. After the devastating economic crisis of 2009, countries throughout the world have merged sprawling metropolises to avoid bankruptcy. Amidst them is Liberty, also known as Dust City. For almost 50 years it has been governed by a multi-corporation Genom X, which protects its citizens and exterminates the illegal inhabitants.
For as long as everyone can remember, a blue-green van has been patrolling the streets of Dust City. Its purpose, destination and the identity of the driver are unknown. Wherever it appears, people feel happier. Some of the illegals have formed car racing teams to see who can get the closest to the van.
Avery Cross is part of such a team. She thinks nothing of it. Because of the van's powers, nobody intends to harm it. The race is just a way to kill time... Or at least it was, until Avery's brother Brandon decides to catch the van – this time for real. Furious, Avery leaves her friends and joins the losing team with the purpose to help them win and make Brandon listen to reason. But what started as a harmless car race reveals a completely new and ugly face of the metropolis, and Avery may have a more significant role to play than she could ever imagine.
Nežēlīga politiskā režīma pārvaldītā pilsētā nelegāli mitinās dumpīgi jaunieši. Viņus aizrauj savdabīga sacensība, mēģinot notvert noslēpumainu autobusiņu, kurš spēj kliedēt cilvēku negatīvās emocijas. Taču sacensība ir tikai iegansts, kas ceļ gaismā gan pastāvošās iekārtas netaisnību, gan jauniešu sarežģītās attiecības – konkurenci, brāļu naidu, pirmo mīlestību...
Sākas aizraujoši piedzīvojumi, kurus vada neapslāpējama cerība izmainīt pastāvošo...
-------------------------------------------------------------------------
Year 2101. After the devastating economic crisis of 2009, countries throughout the world have merged sprawling metropolises to avoid bankruptcy. Amidst them is Liberty, also known as Dust City. For almost 50 years it has been governed by a multi-corporation Genom X, which protects its citizens and exterminates the illegal inhabitants.
For as long as everyone can remember, a blue-green van has been patrolling the streets of Dust City. Its purpose, destination and the identity of the driver are unknown. Wherever it appears, people feel happier. Some of the illegals have formed car racing teams to see who can get the closest to the van.
Avery Cross is part of such a team. She thinks nothing of it. Because of the van's powers, nobody intends to harm it. The race is just a way to kill time... Or at least it was, until Avery's brother Brandon decides to catch the van – this time for real. Furious, Avery leaves her friends and joins the losing team with the purpose to help them win and make Brandon listen to reason. But what started as a harmless car race reveals a completely new and ugly face of the metropolis, and Avery may have a more significant role to play than she could ever imagine.
480 pages, Hardcover
First published January 1, 2011
1 person is currently reading
66 people want to read
About the author
Laura Dreiže
41 books120 followersLaura Dreiže (1990) is a Latvian writer, translator, editor, author of acclaimed fantasy and science fiction novels. Her first stories were crafted during her school days, ignited by a fascination for myths, legends, history, and folklore from various cultures, which still remains her primary source of inspiration. She's a three-time winner of the Zvaigzne ABC award, and several of her books have been included in the reading promotion program Children, Youth and Parents' Jury. She also created the Latvian branch of the National Novel Writing Month challenge.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
When not writing, Laura is either busy traveling and exploring the world, or curled up with a book and knitting needles.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 26 of 26 reviews
August 18, 2014
Jau krietnu laciņu iepriekš biju apņēmusies izlasīt kādu no Lauras Dreižes grāmatām, jo a) fantastikas un fantāzijas žanri nav tā pati populārākā lieta Latvijas oriģinālliteratūrā (šķiet, vēl svaigā atmiņā saglabājies aizspriedums, ka žanru literatūra ir inteliģentu cilvēku tabu); un b) esmu dzimusi tajā pašā gadā, kad Laura Dreiže, un mani vienmēr interesē cilvēki, kas manā vecumā pamanījušies izdarīt salīdzinoši lielus darbus (jā, jā, zinu. Skauž). Šajā gadījumā – izdot nu jau 4 grāmatas.
“Laimes monitorings” ir Dreižes 3.grāmata, kas pievēršas pēdējā laikā, ak, cik populārajam sci-fi žanra novirzienam – distopijai (vai arī varbūt tie ir atsevišķi žanri. Varbū arī nē. What do I know, es bakalaura darbu rakstīju par Dikensu). Pret žanru kā tādu man iebildumu tik tiešām nav, bet pret šo grāmatu sevišķu mīlestību nejūtu, bet par visu pēc kārtas.
Valoda, kurā raksta Dreiže, mani brīžiem visnotaļ mulsināja. Īsti latviski izteicini (“dritvaikociņ” un tā radinieki) mijās ar tiešiem tulkojumiem no angļu valodas, tāpēc šad tad pieķēru sevi pie domas, ka vajadzētu šo grāmatu izlasīt oriģinālvalodā. Neliels akmentiņš arī redaktores dārziņā, jo grāmatā leca acīs frāzes, kuras atkārtojās ne vienu reizi vien (my personal favourite – “apšaubāmas tīrības līmeņa” kaut kas). Pie tam, daži teikumi likās visnotaļ bezjēdzīgi saturiskā ziņā, kamēr citi bija tik ļoti pārbagāti ar nevajadzīgiem vārdiem, ka teikuma sākums būtībā noliedza teikuma beigas. Tomēr jautājums par to, vai šādi sīkumi ir redaktores nenolaidība vai autores balss, no manas puses paliek neatbildēts.
Saturiskā ziņā diemžēl arī neko ārkārtīgi cildinošu teikt nevaru. No vienas puses, visi attēlotie notikumi spēj noturēt lasītāju (vai vismaz manu) uzmanību, bet no otras puses prātā iezogas daži jautājumi, kas grāmatā vai nu pilnībā noignorēti, vai arī atbildēti, manuprāt, nepilnīgi. Kāpēc lai kāds negribētu uzzināt, kas slēpjas busiņa iekšienē? Kāpēc visi runā par to, cik grūti ir sagādāt jaunu dzinēju, bet jau aiznākamajā ainā visi brauc ar jaunu limuzīnu? (Varbūt es kaut ko nezinu, un limuzīni darbojas arī bez dzinējiem). Vai galvenās varones jaunās komandas uzvara sacensībās kaut kādā veidā mainītu Bredona Krosa vēlmi noķert busiņu? Kāpēc viņi vispār ķer to busiņu?
Laimes monitoringa busiņš, kas teorētiski ir grāmatas centrālais objekts, starp citu, vispār ir atkāpies krietni par tālu notikumu fonā, jo grāmatas vidusdaļā tas man kļuva absolūti vienaldzīgs. Manis pēc to būtu varējuši vadīt 3 dejojoši lāči, jo, šķiet, busiņš nevienam īsti svarīgs nelikās arī grāmatā. Manuprāt, daļēji tas varētu būt arī tāpēc, ka daži no aspektiem, kas saistīti ar busiņu, nav sevišķi loģiski.
Tātad, sajūta, kas beigu beigās rodas, ir tāda, ka grāmata būtu tīri laba, ja 10 tādas jau nestāvētu priekšā tai pašā lauciņā. Tas, ka visas šīs pārējās grāmatas stāv plauktiņā “tulkotā daiļliteratūra”, bet “Laimes monitorings” iespraucies “oriģinālliteratūrā”, manuprāt, neko daudz nenozīmē, jo mūsdienu globālajā pasaulē jaunieši, kas vispār kaut ko lasa, var izlasīt ko vien vēlas, neatkarīgi no plauktiņa, kurā grāmatu iekārtojusi “Zvaigzne ABC”.
Hei! Bet uzreiz arī jāpiebilst – ko tad es saprotu no publicēšanās, rediģēšanas un rakstīšanas lietām! Ne jau man ir iznākušas četras grāmatas un ne jau manus darbus var atrast Latvijas jauniešu grāmatu plauktos. Kopumā jau grāmatai varbūt arī nav ne vainas, un, iespējams, es ar interesi izlasītu arī pārējos Dreižes darbus. Pie tam, kā jau vienmēr, velns man ir iznācis melnāks nekā patiesībā, jo “Laimes monitorings” nebūt netiek nostādīts mana grāmatu plauktiņa sliktākajā galā. Vienkārši mazliet žēl, ka viņš nav tuvāk tam labajam galam.
“Laimes monitorings” ir Dreižes 3.grāmata, kas pievēršas pēdējā laikā, ak, cik populārajam sci-fi žanra novirzienam – distopijai (vai arī varbūt tie ir atsevišķi žanri. Varbū arī nē. What do I know, es bakalaura darbu rakstīju par Dikensu). Pret žanru kā tādu man iebildumu tik tiešām nav, bet pret šo grāmatu sevišķu mīlestību nejūtu, bet par visu pēc kārtas.
Valoda, kurā raksta Dreiže, mani brīžiem visnotaļ mulsināja. Īsti latviski izteicini (“dritvaikociņ” un tā radinieki) mijās ar tiešiem tulkojumiem no angļu valodas, tāpēc šad tad pieķēru sevi pie domas, ka vajadzētu šo grāmatu izlasīt oriģinālvalodā. Neliels akmentiņš arī redaktores dārziņā, jo grāmatā leca acīs frāzes, kuras atkārtojās ne vienu reizi vien (my personal favourite – “apšaubāmas tīrības līmeņa” kaut kas). Pie tam, daži teikumi likās visnotaļ bezjēdzīgi saturiskā ziņā, kamēr citi bija tik ļoti pārbagāti ar nevajadzīgiem vārdiem, ka teikuma sākums būtībā noliedza teikuma beigas. Tomēr jautājums par to, vai šādi sīkumi ir redaktores nenolaidība vai autores balss, no manas puses paliek neatbildēts.
Saturiskā ziņā diemžēl arī neko ārkārtīgi cildinošu teikt nevaru. No vienas puses, visi attēlotie notikumi spēj noturēt lasītāju (vai vismaz manu) uzmanību, bet no otras puses prātā iezogas daži jautājumi, kas grāmatā vai nu pilnībā noignorēti, vai arī atbildēti, manuprāt, nepilnīgi. Kāpēc lai kāds negribētu uzzināt, kas slēpjas busiņa iekšienē? Kāpēc visi runā par to, cik grūti ir sagādāt jaunu dzinēju, bet jau aiznākamajā ainā visi brauc ar jaunu limuzīnu? (Varbūt es kaut ko nezinu, un limuzīni darbojas arī bez dzinējiem). Vai galvenās varones jaunās komandas uzvara sacensībās kaut kādā veidā mainītu Bredona Krosa vēlmi noķert busiņu? Kāpēc viņi vispār ķer to busiņu?
Laimes monitoringa busiņš, kas teorētiski ir grāmatas centrālais objekts, starp citu, vispār ir atkāpies krietni par tālu notikumu fonā, jo grāmatas vidusdaļā tas man kļuva absolūti vienaldzīgs. Manis pēc to būtu varējuši vadīt 3 dejojoši lāči, jo, šķiet, busiņš nevienam īsti svarīgs nelikās arī grāmatā. Manuprāt, daļēji tas varētu būt arī tāpēc, ka daži no aspektiem, kas saistīti ar busiņu, nav sevišķi loģiski.
Tātad, sajūta, kas beigu beigās rodas, ir tāda, ka grāmata būtu tīri laba, ja 10 tādas jau nestāvētu priekšā tai pašā lauciņā. Tas, ka visas šīs pārējās grāmatas stāv plauktiņā “tulkotā daiļliteratūra”, bet “Laimes monitorings” iespraucies “oriģinālliteratūrā”, manuprāt, neko daudz nenozīmē, jo mūsdienu globālajā pasaulē jaunieši, kas vispār kaut ko lasa, var izlasīt ko vien vēlas, neatkarīgi no plauktiņa, kurā grāmatu iekārtojusi “Zvaigzne ABC”.
Hei! Bet uzreiz arī jāpiebilst – ko tad es saprotu no publicēšanās, rediģēšanas un rakstīšanas lietām! Ne jau man ir iznākušas četras grāmatas un ne jau manus darbus var atrast Latvijas jauniešu grāmatu plauktos. Kopumā jau grāmatai varbūt arī nav ne vainas, un, iespējams, es ar interesi izlasītu arī pārējos Dreižes darbus. Pie tam, kā jau vienmēr, velns man ir iznācis melnāks nekā patiesībā, jo “Laimes monitorings” nebūt netiek nostādīts mana grāmatu plauktiņa sliktākajā galā. Vienkārši mazliet žēl, ka viņš nav tuvāk tam labajam galam.
January 4, 2015
Šis tiek definēts kā pusaudžu romāns, taču tas, nejauši nokļuvis pat tik veca vīra rokās kā es pats, spēja radīt ne mazāku spriedzi.
Šis nav no tiem stāstiem, kuros jau pirmajā pusē ir paredzams nobeigums vai kaut vai jebkas no tālāk gaidāmā. Šeit spriedze lasītāju pavada vai ik uz soļa, notikumi ir pilnīgi neparedzami un visu laiku tiek uzturēta interese par to, kas notiks tālāk, Ikviena nodaļa pabeidzas ar tādu intrigu, ka gluži dabiski gribas ātrāk pāriet tālāk uz nākamo nodaļu. Pat vēl pavisam pēdējās nodaļas beigās stāsts iegūst pavisam jaunu, pilnīgi negaidītu pavērsienu, pirms grāmata noslēdzas vēl negaidītākā veidā.
Pēc lietotās valodas un izteicieniem, pēc varoņu aprakstiem ir jūtams, ka grāmata tiešām vairāk orientēta uz nepilngadīgajiem. Taču tas netraucēja, pat varētu teikt, ka bija interesanti.
Šis nav no tiem stāstiem, kuros jau pirmajā pusē ir paredzams nobeigums vai kaut vai jebkas no tālāk gaidāmā. Šeit spriedze lasītāju pavada vai ik uz soļa, notikumi ir pilnīgi neparedzami un visu laiku tiek uzturēta interese par to, kas notiks tālāk, Ikviena nodaļa pabeidzas ar tādu intrigu, ka gluži dabiski gribas ātrāk pāriet tālāk uz nākamo nodaļu. Pat vēl pavisam pēdējās nodaļas beigās stāsts iegūst pavisam jaunu, pilnīgi negaidītu pavērsienu, pirms grāmata noslēdzas vēl negaidītākā veidā.
Pēc lietotās valodas un izteicieniem, pēc varoņu aprakstiem ir jūtams, ka grāmata tiešām vairāk orientēta uz nepilngadīgajiem. Taču tas netraucēja, pat varētu teikt, ka bija interesanti.
March 9, 2023
Dumpigie jaunieši un viņu dzīve pēc 80 gadiem, digitālā laikmeta nākotnē. Nedaudz pietrūka pasaules stāvokļa apraksta. Tomēr aizraujošs latviešu autores zinātniskās fantastikas romāns.
February 20, 2016
Šī grāmata ilgi un pārmetoši nolūkojās uz mani no grāmatplaukta, taču nekādi nevarēju pieķerties... Jau izlasot pirmās lappuses, sapratu, ka velti ļāvu tai tik ilgi gaidīt.
Aizrāva, aizrāva, aizrāva!
Brīnišķīga ideja, biju domājusi, ka varoņi kā jukuši visu laiku dzenāsies pēc mistiska busiņa, taču nē. Autore izveidojusi ticamu un interesantu pasauli, interesantus un dzīvus tēlus.
Žēl Eiverijas, kurai mūždien uzbruka par viņu daudz spēcīgāki pretinieki, ar kuriem viņa gluži neticami tika galā. Nez vai meitene bez kaujas mākslas iemaņām katru reizi būtu tikusi galā ar kārtīgiem vīriešu kārtas eksemplāriem; gribējās nopietnākas traumas un mazāk veiksmes, tāču tas tā.
Burvīga grāmata, ko negribējās likt malā. Paldies Laurai!
Aizrāva, aizrāva, aizrāva!
Brīnišķīga ideja, biju domājusi, ka varoņi kā jukuši visu laiku dzenāsies pēc mistiska busiņa, taču nē. Autore izveidojusi ticamu un interesantu pasauli, interesantus un dzīvus tēlus.
Žēl Eiverijas, kurai mūždien uzbruka par viņu daudz spēcīgāki pretinieki, ar kuriem viņa gluži neticami tika galā. Nez vai meitene bez kaujas mākslas iemaņām katru reizi būtu tikusi galā ar kārtīgiem vīriešu kārtas eksemplāriem; gribējās nopietnākas traumas un mazāk veiksmes, tāču tas tā.
Burvīga grāmata, ko negribējās likt malā. Paldies Laurai!
May 3, 2017
Kādu laiku mana grāmatu izvēle nebija sagādājusi tik ļoti emocijām pārbagātu sižetu. Nespēju atrauties un jau no paša sākuma tā mani pārņēma savos notikumu virpuļos! Nevienu brīdi es skaidri nevarēju paredzēt, kas notiks tālāk. Neparedzams, aizraujošs fantastikas romāns. Iekļāva arī pārdomas.. Gan silti smaidīju, gan ar spriedzi lasīju, lai uzzinātu, kas notiks tālāk. Reizēm atkārtojas autores vārdu krājums, īpaši pāris frāzes, kas man traucēja. Vēl pāris sīkumi, kuru dēļ īsti visas zvaigznes iedot negribas. Bet kopumā jau man patika, šķiet šis žandrs mani aizauj. Nu vismaz tajos brīžos, kad dzīvē pietrūkst šis tas..
February 10, 2016
Ideja interesanta, lasīt bija viegli. Traucēja stilistiski neveikli teikumi, liekvārdība un dažu sižeta pavērsienu paredzamība. Līdz šim nebija bijis tā, ka lasu stāstījumu trešajā personā, bet rodas izjūta, ka labāk iederētos pirmās personas stāstījums.
Tomēr kā jaunas autores darbs ļoti labs, šķiet, ka iecerēts turpinājums. Ja arī ne, vismaz radīja sajūtu, ka tas būtu iespējams.
Tomēr kā jaunas autores darbs ļoti labs, šķiet, ka iecerēts turpinājums. Ja arī ne, vismaz radīja sajūtu, ka tas būtu iespējams.
December 23, 2015
Grāmata, kas man kādu laiku atpakaļ atsita dūšu. Ja Laurai ir labas grāmatas, pēc šīs grāmatas izlasīšanas, pārējās viņas grāmatas bail ņemt rokās. Visa grāmata bija tāda jokaina mīcīšanās, bet beigas manā uztverē to nogalināja. Tās beigas... Pēdējo gadu laikā vienīgā grāmata, kuras beigās ir bijusi smaga nožēla, ka tā ir nopirkta - nevis paņemta bibliotēkā.
February 15, 2013
Par Lauru var tikai brīnīties- kur viņai tik daudz laika rakstīšanai?
Labākais no Lauras darbiem, pēc manām domām. Lieliska valoda, spraigs sižets, spilgti tēli. Izlasīju divos vakaros pirms miega.
Labākais no Lauras darbiem, pēc manām domām. Lieliska valoda, spraigs sižets, spilgti tēli. Izlasīju divos vakaros pirms miega.
April 18, 2013
The little bus was an excellent idea.
The girl who liked engines, too.
The rest... what is it with those first person narrators? I'd have liked the book better if there was more variety of narrators, types of narratives, suchlike.
Not bad, not bad at all.
The girl who liked engines, too.
The rest... what is it with those first person narrators? I'd have liked the book better if there was more variety of narrators, types of narratives, suchlike.
Not bad, not bad at all.
May 21, 2016
Viss jau būtu labi, pat piedotu tik bieži sastapto galvenās varones tēlu un brīžiem dīvaino valodu, bet tās beigas... Intrigu uzbūvēt jāmāk, jā, un šeit tas izdevās lieliski, tomēr ar kulmināciju un stāsta atrisinājumu gan tā pašvakāk.
Vērtējums stāstam bez pēdējām lappusēm.
Vērtējums stāstam bez pēdējām lappusēm.
May 29, 2014
Bija labi. 5/5 would recomend
July 5, 2015
Ne atrauties.
December 31, 2015
Man patikapatika. Dažas lietas, iespējams, zemapziņā nojautu, bet tāpat, pārsteigumiem pilna grāmata ar interesantu stāstu. 10 lpp pirms beigām jau acis asaroja, bet labi, ka viss beidzās kā beidzās!
December 24, 2017
Sākumā grāmata likās laba, vismaz pirmā trešdaļa (arī neskatoties uz brīžiem dīvaini izvēlētiem vārdiem). Īstenībā jau sižets interesants, visu laiku action, kaut kas notiek, visādi pavērsieni un tā. Bet. Man radās ĻOTI daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tā arī neparādījās (brīžiem vienkārši likās, ka lasu otro daļu no kādas sērijas un viss jau bija izstāstīts pirmajā daļā). Kāpēc viņi sacenšas? Kāds labums tiem,kuri piekļūst busiņam tuvāk (sapratu, ka busiņš rada tādu kā laimes sajūtu,bet, ja vairākas citas mašīnas atrodas tajā darbības radiusā,tad kāda jēga no tām sacensībām)? Kāpēc tie varoņi dzīvo nomalē? Kur viņi dabū naudu,pārtiku u.c. lietas? Ja viņi visu zog tad jau nav brīnums,ka tīrītāji (kas tur ir gan jau kā policisti) vienkārši ķer noziedziniekus. Un kas vispār ir ar to virtuālo pasauli? Kā tas sliktais varēja tik vienkārši nomirt, ja jau zināja labo plānu un iepriekš viņš jau galveno varoni gandrīz nogalināja?
Būtībā - grāmatā bija ļoti maz loğikas. Sākums bija daudzsološs, bet loğika ar katru lappusi attālinājās aizvien tālāk no šīs planētas.
Un beigas man patiktu labāk, ja viss beigtos ar avāriju (un busiņš vienkārši kā parasti pazustu).
Būtībā - grāmatā bija ļoti maz loğikas. Sākums bija daudzsološs, bet loğika ar katru lappusi attālinājās aizvien tālāk no šīs planētas.
Un beigas man patiktu labāk, ja viss beigtos ar avāriju (un busiņš vienkārši kā parasti pazustu).
This entire review has been hidden because of spoilers.
August 18, 2022
Nezinu, vai pie vainas ir tas, ka pēdējā laikā esmu izlasījis ļoti daudz grāmatas no distopijas sērijas, vai arī vienkārši šoreiz nepatika autores stils, tomēr šoreiz tikai trīs zvaigznes. Būtu licis piecas zvaigznes, jo grāmata (tās sižets) ir interesants un grāmatu ir samērā viegli lasīt (proti, nav uzrakstīta tā, ka jāmokās, to lasot, jo ir garlaicīgi), plus grāmatas sižets ir samērā spraigs.
Tomēr divas zvaigznes atņēmu, divu manā ieskatā būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, nezinu, vai pie vainas ir mans prasīgums, vai arī kas cits, tomēr man personiski palika daudzi neatbildēti jautājumi, kā, piemēram, kā izveidojās šī pasaule; kādēļ ir tik svarīgi noķert to busiņu; un daži citi jautājumi. Radās sajūta, ka lasu sērijas otro vai trešo grāmatu, un šie jautājumi ir atbildēti jau iepriekšējā grāmatā. Otrkārt, grāmatas beigas. Man personiski tās bija nesaprotamas (līdz galam neiebraucu/nesapratu), radās sajūta, ka autore, vienkārši vēlas noslēgt darbu (bet iespējams, vienkārši autore to ir veidojusi ar domu, ka grāmatu varētu pārveidot par filmu).
Kopumā – tīri labs latviešu autores distopijas sērijas darbs, kuru iespējams būtu vērts ieteikt izlasīt arī citiem cilvēkiem.
Tomēr divas zvaigznes atņēmu, divu manā ieskatā būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, nezinu, vai pie vainas ir mans prasīgums, vai arī kas cits, tomēr man personiski palika daudzi neatbildēti jautājumi, kā, piemēram, kā izveidojās šī pasaule; kādēļ ir tik svarīgi noķert to busiņu; un daži citi jautājumi. Radās sajūta, ka lasu sērijas otro vai trešo grāmatu, un šie jautājumi ir atbildēti jau iepriekšējā grāmatā. Otrkārt, grāmatas beigas. Man personiski tās bija nesaprotamas (līdz galam neiebraucu/nesapratu), radās sajūta, ka autore, vienkārši vēlas noslēgt darbu (bet iespējams, vienkārši autore to ir veidojusi ar domu, ka grāmatu varētu pārveidot par filmu).
Kopumā – tīri labs latviešu autores distopijas sērijas darbs, kuru iespējams būtu vērts ieteikt izlasīt arī citiem cilvēkiem.
January 16, 2023
Grāmata, kura nekad neapnīk. Nekad nevar zināt, kuri cilvēki var kļūt par tavu ģimeni.
July 12, 2023
Tā arī neizveidojās grāmatas jēgpilna kopaina. Daudz situācijas, kuras īsti ne pie kā nenoved.
February 25, 2016
Sāku lasīt grāmatu ar zināmu skepsi, nedomājot, ka sagaidīšu ko vērtīgu no tik jaunas rakstnieces. Jau ar pirmajām lapaspusēm biju patīkami pārsteigta, jo valodas plūdums bija raits un sižets piesaistošs. Fantastikas grāmatās augsti vērtēju rakstnieka spēju pārliecināt mani, ka viņu uzburtā futūristiskā pasaule varētu būt kaut kas reāls. Arī Dreižei tas izdevies, kaut gan dažos momentos ticamības moments zuda (piemēram, jaunu dzinēju ir neiespējami dabūt, bet jaunu limuzīnu- ne? Meitene pirmo reizi nokļūst virtuālajā pasaulē, un bez jebkādām grūtībām ātri atrod pazudušu draugu, u. c.). Acīs krita arī vārdi / vārdu savienojumi, kas kopējā stilā neiederējās (dritvaikociņ, melns kā nēģera...). "apcirtās uz papēdi" tika izmantots pārlieku bieži . Neskatoties uz to, esmu patīkami pārsteigta par jaunās autores darbu un domāju nākotnē no viņas daudz kas gaidāms....
March 28, 2013
Ideja jau laba, BET.
Latviešu autoriem ir nedaudz specifisks stils, kas ir ļoti pamanāms, lasot to darbus, tamdēļ vislielākais kompliments ir tad, ja kādā brīdī prāts sāk automātiski domāt, kā tas viss izskatītos filmā un kāda ir bijusi oriģinālvaloda (aizmirstot, ka grāmata jau ir oriģinālā).
Šajā grāmatā tas notika. Aizmirsos. Tomēr tikai uz nelielu mirkli, tuvu pie beigām.
Turklāt pašas grāmatas beigas šķita absolūts Eoin Colfer plaģiāts (grāmata - The Supernaturalist), turklāt tās, manuprāt, absolūti neiederējās tehnoloģisko brīnumu piepildītajā stāstā. Šķiet, ka šīs beigas pārspēja tikai salkanais mīlasstāsts un galvenās varones pārtapšana no neglītā pīlēna skaistā gulbi.
2 zvaigznes par tām pašām tehnoloģijām un mēģinājumu atainot morāli.
Latviešu autoriem ir nedaudz specifisks stils, kas ir ļoti pamanāms, lasot to darbus, tamdēļ vislielākais kompliments ir tad, ja kādā brīdī prāts sāk automātiski domāt, kā tas viss izskatītos filmā un kāda ir bijusi oriģinālvaloda (aizmirstot, ka grāmata jau ir oriģinālā).
Šajā grāmatā tas notika. Aizmirsos. Tomēr tikai uz nelielu mirkli, tuvu pie beigām.
Turklāt pašas grāmatas beigas šķita absolūts Eoin Colfer plaģiāts (grāmata - The Supernaturalist), turklāt tās, manuprāt, absolūti neiederējās tehnoloģisko brīnumu piepildītajā stāstā. Šķiet, ka šīs beigas pārspēja tikai salkanais mīlasstāsts un galvenās varones pārtapšana no neglītā pīlēna skaistā gulbi.
2 zvaigznes par tām pašām tehnoloģijām un mēģinājumu atainot morāli.
March 27, 2012
Uz mani iespaidu atstāja autores spēja uzturēt spriegumu sižetā no sākuma līdz beigām. Lieliska izklaide bez atslābuma posmiem. Varētu piesieties klišejām gan valodas, gan sižeta paredzamības ziņā, bet jāatceras, ka, domājot par šo darbu, tas būtu vērtējams žanra ietvaros, kur klišejas ir pieļaujamas (galvenais jautājums - kā tās tiek pasniegtas). Un žanra, kas ir kaut kur starp 'young adult fiction' un distopiju, ietvaros, darbs ir ļoti lasāms. Tie, kas meklē kaut ko dziļdomīgi filozofisku, nopietnu vai psiholoģiski reālistisku, var meklēt citur, bet piedzīvojumu romantikas un atpūtas meklētājiem droši iesaku ņemt rokās 'Laimes monitoringu'.
June 27, 2017
Pārsteidzošā kārtā pilnīgi neparedzamas beigas.
August 2, 2024
Nevar teikt, ka pagalam slikti, bet īsti nav skaidrs, kāpēc notikumi notiek tā, kā notiek. Neattaisnojas tēlu esamība un darbošanās. Piemēram, datoristi traki ņemas, lai izglābtu cilvēku no ļaunajiem, bet viņu izglābj citi cilvēki ar fizisku pretošanos. Kāpēc???
Tāpat Eiverijas agresivitāte un vēlme kādam citam "sadzīt zobus rīklē" arī man nebija saprotama.
Nu...jā, darbība notiek šī gadsimta beigās- varbūt vēl neizprotu nākotnes ļautiņu ieradumus. ,)
Autore man patīk, bet šis darbs tāds paviršs.
Tāpat Eiverijas agresivitāte un vēlme kādam citam "sadzīt zobus rīklē" arī man nebija saprotama.
Nu...jā, darbība notiek šī gadsimta beigās- varbūt vēl neizprotu nākotnes ļautiņu ieradumus. ,)
Autore man patīk, bet šis darbs tāds paviršs.
November 6, 2014
It was interesting, as there are only few Latvian sci-fi stories, and only some of them recent so allowances can be made.
Author is a good writer. She has an easy way with words, that create a flow and book becomes a fast read.
But on the other hand I felt, that this book just doesn't have a clear direction or a goal, seemed that book relies too much on teen relationship and drama.
All and all a good read, and a good start for a young and promising writer.
Author is a good writer. She has an easy way with words, that create a flow and book becomes a fast read.
But on the other hand I felt, that this book just doesn't have a clear direction or a goal, seemed that book relies too much on teen relationship and drama.
All and all a good read, and a good start for a young and promising writer.
July 19, 2015
manuprāt, pats labākais Dreižes darbs (pagaidām). :]
April 17, 2013
Grāmatas sižets varbūt nav tas pats interesantākais, taču varoņu raksturojums un rīcība ir ļoti labi pausta. Beigas nepatika, atrisinājums neizdevies.
March 17, 2016
Good book but the last few pages ruined it.
Displaying 1 - 26 of 26 reviews