Papjēmašē

by Alise Zariņa

Alise Zariņa pieder pie spilgtākajiem, mākslinieciski nobriedušākajiem jaunās, divdesmitgadīgo paaudzes dzejniekiem. Valodu prasme, pieredze žurnālistikā, darbs Parīzē ļāvis izkopt dzejnieces talantu un paplašinājis viņas redzesloku. Nezaudējot latviskumu, Alise Zariņa vienlaikus savā dzejā bez plikām frāzēm, plakanas publicistikas organiski izteic mūsdienu Rietumu cilvēka pasaules izjūtu ar visiem tās plusiem un mīnusiem," norāda dzejnieks Jānis Rokpelnis. "Dzejnieces publikācijas – žurnālos "Karogs" un "21.gadsimts", interneta portālā "satori" – uzreiz saistīja lietpratēju uzmanību ar izkoptu izteiksmi, savu intonāciju, māksliniecisko mēra izjūtu, kas nenomāc emocionālo spontanitāti un nepadara dzeju par izskaitļotu glītrakstīšanu.

Genres: Poetry

95 pages, Unknown Binding

First published January 1, 2009

Reviews

[Inga Pizāne]

"ir grūti aptvert lielas lietas / tāpēc tu nopērc un turi uz galda pieklājīga izmēra globusu / reizi pa reizei šķietami nejauši pagrūd un nomet uz zemes / visa pasaule pie tavām kājām"

2009. gadā izdots, bet joprojām viens no maniem vismīļākajiem mūslaiku latviešu dzejas krājumiem. Trāpīgs līdz sirds dziļumiem. Ne vairāk un ne mazāk.

[Linda]

Es dievinu, kā raksta Alise Zariņa. Publicistikā. Ja kaut kur pamanu viņas rakstus, nevis saglabāju mūžīgi pieaugošajā un bezcerīgajā lasāmo rakstu glabātuvē, bet uzreiz veru vaļā un lasu. Un kaifoju, mājot ar galvu un papildinot savu faktu un attieksmju krātuvīti mirkļiem, kad dzīve piespēlē whatabautistus un citus provokatorus.

Līdz ar to es biju ļoti patīkami pārsteigta, kad kārtējā sevis aplaupīšanas ceļojumā uz "Neputna" galeriju ieraudzīju Alises Zariņas 2009. gada dzejas krājumu. Jāsaka godīgi, biju palaidusi garām tā eksistenci. Tāpat iedvesmoja kolēģes stāstītais, ka "Papjēmašē" agrāk bija viņas mīļākais dzejas krājums, un šos dzejoļus viņa varēja skaitīt no galvas.

Man laikam vajadzēja kārtīgāk nostiprināt savā apziņā "2009" un "agrāk". Jo man gāja pavisam grūti. Sākumā es nevienu dzejoli pat nevarēju pabeigt. Pa vidam aizklejoju, jo nekas mani neaizķēra. Ķēros pie dažādām viltībām - lasīju skaļi, lasīju skaļi citiem priekšā, prasīju, lai man lasa priekšā, vizualizēju, pārlasīju. Bet tik un tā liela daļa teksta bira man garām. Bet 2009. gadā, pieļauju, es gan būtu bijusi sajūsmā - ļoti daudz laizīšanas, asprātīgas spēles ar valodu (bet 2009 asprātīgas) un, protams, mīlestība, spēcīga jaunas sievietes mīlestība.

Jāpiebilst, ka krājumā atradu daudz visādu siltumiņu, ko gribējās izrakstīt.
trolejbusā uz aizsvīduša stikla kāds uzzīmējis mājiņu
tur dzīvo daudz sīciņi bezbiļetnieki,
pielūgdami milzu zaķa statuju

Papildus zvaigzne par burvīgo vizuālo noformējumu. Un es atgriežos pie autores publicistikas. Kā arī ceru, ka parādīsies dzejas krājums 202?, lai man būtu par ko besīties vēl pēc trīspadsmit gadiem. Bet tagad varētu fanot.

[Andrzej]

Neviennozīmīgi. Ir gana daudz fantastisku dzejoļu, lai krājums iegultos atmiņā. Turpat - kaitinošas, bezmaz matemātiskas (pašmērķīgas?) rotaļas ar atskaņām un nozīmēm. Turpat - tieši šī atskaņu matemātika reizēm nostrādā un rada burvīgu rezultātu.

[māris šteinbergs]

šis mani ļoti saistīja.

[Ieva]

briesmoni zem gultas
tu arī neguli, vai ne?

nepareiza nakts
knosīšanās un grozīšanās
pārāk lielas domāšanas laiks

es šodien nokritu uz elkoņiem
bet neraudāju ne druskasaru

mazai galviņai pārāk milzīgi sapņi
gruzd un līst arā pa ausīm

par slinku un bailīgu lai modinātu mammu
ierāptos viņas palagu mierinošā siltumā

es esmu krāsojamā grāmata
jods, zeļonka un flomāsterīgi pirksti

vienu roku ko saspiest ar divām
vienu kaut kur nozaudētu lāčabērnu

neviens vēl nezina, cik būs muļķību
cik blēņu cik kātevnavkauna
lai pēc izaugšanas lielai
nekad nomoda naktīs
nekad nepalikt vienai

šis un vēl daži citi nu ļoti rezonējās ar mani. domāju es izvēlējos ideālu brīdi, kad izlasīt šo dzejoļu krājumu. tāda īsta sievišķības enerģija, bet nevis tā uzspīlētā, bet īstā un un ne ļoti taisnīgā. Zilumi, neizskaidrojami vēsas plaukstas un silts piens ar plēvīti, šīs ir manas asociācijas ar šo grāmtau.

[Justine]

man nav vārdu. romantiski, sāpīgi, asprātīgi, gaisīgi un smeldzīgi. man slāpst, gribu vēl!

[Agris Fakingsons]

..kaut kad iepriekš biju šķirstījis, lasījis un smaidījis par izlasīto, bet līdz galam tā arī nebiju izlasījis, lai gan grāmatu iegādājos jau ļoti sen. patīkama dzeja.

[Janta Putniņa]

patīk arī 2009 Alise Zariņa