Sava ceļa gājējs

by Eriks Ādamsons

Pirmais un vienīgais Erika Ādamsona – dzejnieka un “smalko kaišu” stāstnieka – daļēji autobiogrāfisks romāns par jauna cilvēka personības pašaudzināšanu. 1944.gadā E.Ādamsons par šo romānu apbalvots ar pirmo Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmiju prozā.

Genres: Read For School

164 pages, Hardcover

First published January 1, 2005

About the author

Eriks Ādamsons was born in Riga on June 22, 1907. In 1926 he entered the University of Latvia to study law. He made his first publication in 1924. In the 1930s he fully devoted himself to literature. Ādamsons also worked as translator (he spoke, in addition to his native Latvian, Russian, German, English and French). He married young Latvian writer Mirdza Ķempe in 1931, but their marriage broke apart shortly before WWII.

In the years of the German occupation he worked in a book store and also in lumbering. His works was banned by the German authorities, so he published under a pseudonym - Eriks Rīga. In those years his health declined and he caught tubercolosis. In 1943 he began collecting materials for a book about Kārlis Padegs, a Latvian painter. This work was never finished. In 1944 Eriks Ādamsons married the widow of Kārlis Padegs, Elvīra Berta Padega, who also suffered from tuberculosis. In 1945 they had a son Askolds, but he died after few months. In 1946 Ādamsons´ health declined very fast and he died in the Biķernieki sanatorium on February 28, 1946. He is buried at the Rainis Cemetery in Riga.

Dzejnieks un prozaiķis. E. Ādamsons studējis tieslietas Latvijas Universitātē (1924-1928), studijas pametis, lai nodarbotos ar rakstniecību un tulkošanu. Publicējas kopš 1924. gada. E. Ādamsona tulkojumā publicēti V. Šekspīra, O. Vailda, Dž.G. Bairona, R. Kiplinga darbi. 1931. gadā viņš apprecējās ar jauno dzejnieci un radiofona diktori Mirdzu Ķempi. Vācu okupācijas laikā E. Ādamsons nedrīkstēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc viņa vienīgais romāns “Sava ceļa gājējs” periodikā parādās ar pseidonīmu Ēriks Rīga. Kara gados Ādamsons strādā meža darbus, saslimst ar tuberkulozi un mirst padomju laikā. 1944. gadā E. Ādamsonam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.

Reviews

[Gita]

Erika Ādamsona vienīgais romāns, kurš jau krietnu laiku ir manā to read listā. Un, lūk, varu to izsvītrot, jo darbs ir izlasīts.

Galvenais varonis: Askolds Kalnmala. Manuprāt, savāds jaunietis, taču mācoties kļut patstāvīgam, daudz ko ir ieguvis.
Citi tēli: Orests Prauliņš, Ģedimins Vilstrēķis, Ksenija Deidere, Docents Ernsons, māsa Konstance, vecāki, krusttēvs Jēkabs, Sofija.

Citāti no 1992. gada izdevuma, Karogs izdevniecība

Labāk taču aplam rīkoties, bet pēc savas ierosmes, nekā pareizi, bet citu ietekmē, jo tikai tā var sevi izveidot. (23.lpp)

''Skola izaudzina tev spārnus,''turpināja Orests,''bet tā, lai nevarētu tos cilāt.'' (41.lpp)

Drēbes nav, lai apsegtu cilvēka kailumu, bet lai celtu viņa pašapziņu. (108.lpp)

Askolds viņu jau pamanīja lielā atstatumā, kā mēdz pamanīt cilvēkus, kurus ļoti gaida un kuri ļoti patīk. (110.lpp)

Askolds gulēja uz muguras un skatījās debesu apaļā, dzidri zilā milzu vākā, un, kaut gan viņu parasti ne tikdaudz valdzināja pati daba, kā tas aicinājums, pašlaik viņš tik smalki un dziļi izjuta tās skaistumu un mieru, ka zem sava pļavai piekļautā auguma arvien skaidrāk samanīja zemes lodes griešanos, un tad viņš saprata tos brīnišķīgos cilvēkus, kas pirmie uzdrošinājās apliecināt zemes apaļumu. Viņam pat sāka reibt galva, jo viņš baidījās iekrist bezgalībā. Viņš pieķērās pie smilgas. Tiešām, tā viņu noturēja. Viņš iesmējās. (117.lpp)

Docenta Ernsona teiktais: ''Man pirms desmit gadiem likās, ka nekādi nevaru satvert dzīvi visā tās dažādībā un krāsainībā, ka tā glumi izslīd no rokām. Tad es noskumis tai nepievērsu vairs vērības un iedziļinājos valodu pētīšanā, un, lūk, katrs vārds, ko es iegaumēju, palīdzēja man no dienu allažības gūt kādu skaistumu, līdz pamazām arvien vairāk manā priekšā atklājās pasaule tāda, kādu es to vēlējos redzēt.'' (130.lpp)

Un, kad es turu tavu roku savējā, tad pasule ir mana. (132.lpp)

Izglābšanās nāk rakstuma izturībā. (136.lpp)

(..) pārdomāju pagātni, sadzīvodams ar sevi mierā un draudzībā. Tas ir diezgan patīkami. (141.lpp)

Ir cilvēki, kas ir skaistāki, kad nerunā; bet ir cilvēki, kas top skaisti runājot, vienalga ko runādami. Vārdi dažiem izšķoba muti, citiem izveido to kā retu Japānas ķeizara dārza ziedu kausu. (164.lpp)

Krusttēva Jēkaba teiktais: ''Kad biju mazs zēns, nekad nekā neprasīju. Tiklīdz, piemēram, ap vecomāti, kurai allaž kabatās glabājās brangi krāsaina cukura gabali, lēkāja bērni un viens otru centās pārkliegt: ''Man cukuru, man cukuru, man cukuru!''- es, ne vārda neteikdams, nostājos nomaļus. Un man arvien visvairāk iedeva. (..) Kas neprasa, tam dod.'' (165.lpp)

Pa ceļa maliņu iedams un klusēdams, visus nobīdīju no lielceļa nost. (166.lpp)

Visu var iegūt, ko vēlas, ja neko pārāk nevēlas. (166.lpp)

Ir taču bīstami ļaužu priekšā parādīt savu prieku. (188.lpp)

Nedari nekad to, kas tev neliekas pareizi, tad tu būsi patiess pret sevi. (193.lpp)

Es domāju, ka vispamācošāk un valdzinošāk iet savu ceļu paša kājām. (198.lpp)

Ir raksturīgi, ka cilvēki, kam nav gribas, darbu padara dusmās. (201.lpp)

Man ir griba, un, ja es gribu, es visu varu, es varu būt patiess pret sevi un iet savu ceļu, kas ir lielākā drošsirdība. (206.lpp)

[deatacher · Rating 3 out of 5]

2.5/5, neizbaudīju (kā jau obligātā literatūra)
bonus punkts par to ka tur bija ģeogrāfija
askolds tāds baigi dīvainais tips, vajadzētu atkāpties viņam no tās ksenijas..

bija nedaudz smieklīgi vismaz, par dažiem jokiem gan varēja pasmieties

“kas neprasa, tam dod” tieši kad askolds vairs negrib mantojumu, tas viņam iekrīt rokā, diezgan reālistiska situācija

var redzēt kāpēc šī ir klasika. situācijas, kur cilvēks sabrūk un pēcāk ceļās no aizas pēc iemīļotā cilvēka noraidījuma, ir tikpat aktuālas mūsdienās. nepatika man askolda ceļš, lai viņš iet to savu ceļu bruh!!!! reāli pie kājas vai viņš daugavā vai gaujā iekrīt!!!! 🙄🙄🙄

yeah.. tomēr arī es, tāpat kā askolds, cenšos atbrīvoties no citu ietekmes..

[Lilija · Rating 4 out of 5]

Tekstā iekonservēts un labi saglabāts bērnības vieglums. Puiciska niekošanās mijas ar samērā nopietnām pārdomām identitātes meklējumos. Jālasa pavasarī, kaļot plānus brīvlaikam, vai vasarā, guļot zem ābeles.

[Gerda ♡~ · Rating 4 out of 5]

Grāmata šķita pārlieku izstiepta, bet ne ar daiļiem, papildinošiem tekstiem kā rakstniecei Skaidrītei Kaldupei, un šis bija iemesls tam, kādēļ devu šai grāmatai četras nevis piecas zvaigznes. Pats stāsts bija aizkustinošs un dzīves gudrībām pārpilns.✨

[Sofija Jansone · Rating 4 out of 5]

hm

[sofija · Rating 3 out of 5]

3,5⭐️⭐️⭐️
nevelos pat zinat cik ilgi es so gramatu lasiju…pirmas 50 lpp bija ELLEE….vairak nedelas nevareju vinam tik cauri…un tad pec vinam ta gramata palika okey i guess??
nezinu ka vel so komentet

[katrīne mēğina lasīt · Rating 5 out of 5]

perfekta lasāmviela slimnīcā esot. tiešām pacēlās motivācijas līmenis un vēlme darīt un censties kaut mazliet.

dīvaini arī teikt, bet tagad veids kā pierakstu savas domas ir mainījies. tas līdzinās ādamsona.

[Gerda💞 · Rating 1 out of 5]

0,5⭐️/5⭐️

Oh my god, šī gramata bija torture viņu lasīt. Nesakarīgi tēli dara stulbas lietas, doma stulbas lietas un saka stulbas lietas. + un - saraksts bija goofy, visas tās pavēles vēl vairāk jocīgas. KAS IR KRISTAPS KOLUMBS😭 HONEY, IT IS NOT KRISTAPS!

Askolda relationship ar to Kseniju bija something else, KĀDA VĒL MĀTES MĪLESTĪBA PALIGA😭🙏🏻

I got the vision, bet tas izpildījums tiešām bija šausmīgs

Kas bija tie “joki” un insults?😃 “mērkaķis kas apraud cimdiņu” hallo?!

Genuinely 90% laika nesapratu kas notiek un izlikos ka viss ir labi🤷‍♀️

Obligāta literatūra liek man gribēt paķert Orestu Prauliņu (iykyk😇)

[Felix :D · Rating 1 out of 5]

I wish there were a possibility for 0 stars. This is an awful depiction of someone with a mental disability

[Marta · Rating 4 out of 5]

Pārsteidzoši attēloti sava rakstura iepazīšanas un audzināšanas dažādie posmi. Viscaur sižets skaudrs un ļoti smags, taču beigas iedrošinoši cerīgas.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Grāmata noteikti man būtu ļoti patikusi ja es lasītu skolas laikā. Tagad ir sajūta ka es esmu jau uz kāda ceļa un nemeklēju vairs kur iet.

Bet interesanti uzrakstīts un daudz negaidītu pavērsienu. Es gluži nebiju domājusi ka grāmata beigtos tā kā beidzās.

[Linda (bythebellbooks) · Rating 5 out of 5]

“Man ir griba, un, ja es gribu, tad visu varu!”

“Var iegūt visu to, ko vēlas, ja vien pārāk nevēlas.”

“Kas neprasa, tam dod.”

[Latvian_kid]

Kur Jūs šo grāmatu lasījāt?

[flēra ☆ · Rating 3 out of 5]

neciešams protagonists. lohs even

[akxxandra · Rating 5 out of 5]

šī bija revolucionāra grāmata. Beigas man likās nedaudz viduvējas, bet pati par sevi grāmata ir lieliska

[Madara · Rating 2 out of 5]

2,5

[Eduards · Rating 2 out of 5]

🥱😴

[Evelina · Rating 3 out of 5]

Novele bija ļoti interesanta un elpu aizraujoša, bet Askolda tēls man ļoti nepatika. Es to vērtētu ar 3.5 zvaigznēm.

[Līna Orste · Rating 4 out of 5]

I hated the narrator but in the end I started to draw paralels with my life and we're so much alike it ~kills me...
Dod tam, kas neprasa. - my lesson