Sava ceļa gājējs

by Eriks Ādamsons

Pirmais un vienīgais Erika Ādamsona – dzejnieka un “smalko kaišu” stāstnieka – daļēji autobiogrāfisks romāns par jauna cilvēka personības pašaudzināšanu. 1944.gadā E.Ādamsons par šo romānu apbalvots ar pirmo Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmiju prozā.

Genres: Read For School

164 pages, Hardcover

First published January 1, 2005

About the author

Eriks Ādamsons was born in Riga on June 22, 1907. In 1926 he entered the University of Latvia to study law. He made his first publication in 1924. In the 1930s he fully devoted himself to literature. Ādamsons also worked as translator (he spoke, in addition to his native Latvian, Russian, German, English and French). He married young Latvian writer Mirdza Ķempe in 1931, but their marriage broke apart shortly before WWII.

In the years of the German occupation he worked in a book store and also in lumbering. His works was banned by the German authorities, so he published under a pseudonym - Eriks Rīga. In those years his health declined and he caught tubercolosis. In 1943 he began collecting materials for a book about Kārlis Padegs, a Latvian painter. This work was never finished. In 1944 Eriks Ādamsons married the widow of Kārlis Padegs, Elvīra Berta Padega, who also suffered from tuberculosis. In 1945 they had a son Askolds, but he died after few months. In 1946 Ādamsons´ health declined very fast and he died in the Biķernieki sanatorium on February 28, 1946. He is buried at the Rainis Cemetery in Riga.

Dzejnieks un prozaiķis. E. Ādamsons studējis tieslietas Latvijas Universitātē (1924-1928), studijas pametis, lai nodarbotos ar rakstniecību un tulkošanu. Publicējas kopš 1924. gada. E. Ādamsona tulkojumā publicēti V. Šekspīra, O. Vailda, Dž.G. Bairona, R. Kiplinga darbi. 1931. gadā viņš apprecējās ar jauno dzejnieci un radiofona diktori Mirdzu Ķempi. Vācu okupācijas laikā E. Ādamsons nedrīkstēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc viņa vienīgais romāns “Sava ceļa gājējs” periodikā parādās ar pseidonīmu Ēriks Rīga. Kara gados Ādamsons strādā meža darbus, saslimst ar tuberkulozi un mirst padomju laikā. 1944. gadā E. Ādamsonam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.

Reviews

[Gita]

Erika Ādamsona vienīgais romāns, kurš jau krietnu laiku ir manā to read listā. Un, lūk, varu to izsvītrot, jo darbs ir izlasīts.

Galvenais varonis: Askolds Kalnmala. Manuprāt, savāds jaunietis, taču mācoties kļut patstāvīgam, daudz ko ir ieguvis.
Citi tēli: Orests Prauliņš, Ģedimins Vilstrēķis, Ksenija Deidere, Docents Ernsons, māsa Konstance, vecāki, krusttēvs Jēkabs, Sofija.

Citāti no 1992. gada izdevuma, Karogs izdevniecība

Labāk taču aplam rīkoties, bet pēc savas ierosmes, nekā pareizi, bet citu ietekmē, jo tikai tā var sevi izveidot. (23.lpp)

''Skola izaudzina tev spārnus,''turpināja Orests,''bet tā, lai nevarētu tos cilāt.'' (41.lpp)

Drēbes nav, lai apsegtu cilvēka kailumu, bet lai celtu viņa pašapziņu. (108.lpp)

Askolds viņu jau pamanīja lielā atstatumā, kā mēdz pamanīt cilvēkus, kurus ļoti gaida un kuri ļoti patīk. (110.lpp)

Askolds gulēja uz muguras un skatījās debesu apaļā, dzidri zilā milzu vākā, un, kaut gan viņu parasti ne tikdaudz valdzināja pati daba, kā tas aicinājums, pašlaik viņš tik smalki un dziļi izjuta tās skaistumu un mieru, ka zem sava pļavai piekļautā auguma arvien skaidrāk samanīja zemes lodes griešanos, un tad viņš saprata tos brīnišķīgos cilvēkus, kas pirmie uzdrošinājās apliecināt zemes apaļumu. Viņam pat sāka reibt galva, jo viņš baidījās iekrist bezgalībā. Viņš pieķērās pie smilgas. Tiešām, tā viņu noturēja. Viņš iesmējās. (117.lpp)

Docenta Ernsona teiktais: ''Man pirms desmit gadiem likās, ka nekādi nevaru satvert dzīvi visā tās dažādībā un krāsainībā, ka tā glumi izslīd no rokām. Tad es noskumis tai nepievērsu vairs vērības un iedziļinājos valodu pētīšanā, un, lūk, katrs vārds, ko es iegaumēju, palīdzēja man no dienu allažības gūt kādu skaistumu, līdz pamazām arvien vairāk manā priekšā atklājās pasaule tāda, kādu es to vēlējos redzēt.'' (130.lpp)

Un, kad es turu tavu roku savējā, tad pasule ir mana. (132.lpp)

Izglābšanās nāk rakstuma izturībā. (136.lpp)

(..) pārdomāju pagātni, sadzīvodams ar sevi mierā un draudzībā. Tas ir diezgan patīkami. (141.lpp)

Ir cilvēki, kas ir skaistāki, kad nerunā; bet ir cilvēki, kas top skaisti runājot, vienalga ko runādami. Vārdi dažiem izšķoba muti, citiem izveido to kā retu Japānas ķeizara dārza ziedu kausu. (164.lpp)

Krusttēva Jēkaba teiktais: ''Kad biju mazs zēns, nekad nekā neprasīju. Tiklīdz, piemēram, ap vecomāti, kurai allaž kabatās glabājās brangi krāsaina cukura gabali, lēkāja bērni un viens otru centās pārkliegt: ''Man cukuru, man cukuru, man cukuru!''- es, ne vārda neteikdams, nostājos nomaļus. Un man arvien visvairāk iedeva. (..) Kas neprasa, tam dod.'' (165.lpp)

Pa ceļa maliņu iedams un klusēdams, visus nobīdīju no lielceļa nost. (166.lpp)

Visu var iegūt, ko vēlas, ja neko pārāk nevēlas. (166.lpp)

Ir taču bīstami ļaužu priekšā parādīt savu prieku. (188.lpp)

Nedari nekad to, kas tev neliekas pareizi, tad tu būsi patiess pret sevi. (193.lpp)

Es domāju, ka vispamācošāk un valdzinošāk iet savu ceļu paša kājām. (198.lpp)

Ir raksturīgi, ka cilvēki, kam nav gribas, darbu padara dusmās. (201.lpp)

Man ir griba, un, ja es gribu, es visu varu, es varu būt patiess pret sevi un iet savu ceļu, kas ir lielākā drošsirdība. (206.lpp)

[deatacher · Rating 3 out of 5]

2.5/5, neizbaudīju (kā jau obligātā literatūra)
bonus punkts par to ka tur bija ģeogrāfija
askolds tāds baigi dīvainais tips, vajadzētu atkāpties viņam no tās ksenijas..

bija nedaudz smieklīgi vismaz, par dažiem jokiem gan varēja pasmieties

“kas neprasa, tam dod” tieši kad askolds vairs negrib mantojumu, tas viņam iekrīt rokā, diezgan reālistiska situācija

var redzēt kāpēc šī ir klasika. situācijas, kur cilvēks sabrūk un pēcāk ceļās no aizas pēc iemīļotā cilvēka noraidījuma, ir tikpat aktuālas mūsdienās. nepatika man askolda ceļš, lai viņš iet to savu ceļu bruh!!!! reāli pie kājas vai viņš daugavā vai gaujā iekrīt!!!! 🙄🙄🙄

yeah.. tomēr arī es, tāpat kā askolds, cenšos atbrīvoties no citu ietekmes..

[Felix · Rating 1 out of 5]

I wish there were a possibility for 0 stars. This is an awful depiction of someone with a mental disability

[Gerda · Rating 0.5 out of 5]

0,5⭐️/5⭐️

Oh my god, šī gramata bija torture viņu lasīt. Nesakarīgi tēli dara stulbas lietas, doma stulbas lietas un saka stulbas lietas. + un - saraksts bija goofy, visas tās pavēles vēl vairāk jocīgas. KAS IR KRISTAPS KOLUMBS😭 HONEY, IT IS NOT KRISTAPS!

Askolda relationship ar to Kseniju bija something else, KĀDA VĒL MĀTES MĪLESTĪBA PALIGA😭🙏🏻

I got the vision, bet tas izpildījums tiešām bija šausmīgs

Kas bija tie “joki” un insults?😃 “mērkaķis kas apraud cimdiņu” hallo?!

Genuinely 90% laika nesapratu kas notiek un izlikos ka viss ir labi🤷‍♀️

Obligāta literatūra liek man gribēt paķert Orestu Prauliņu (iykyk😇)

[Lilija · Rating 4 out of 5]

Tekstā iekonservēts un labi saglabāts bērnības vieglums. Puiciska niekošanās mijas ar samērā nopietnām pārdomām identitātes meklējumos. Jālasa pavasarī, kaļot plānus brīvlaikam, vai vasarā, guļot zem ābeles.

[Gerda ♡~ · Rating 4 out of 5]

Grāmata šķita pārlieku izstiepta, bet ne ar daiļiem, papildinošiem tekstiem kā rakstniecei Skaidrītei Kaldupei, un šis bija iemesls tam, kādēļ devu šai grāmatai četras nevis piecas zvaigznes. Pats stāsts bija aizkustinošs un dzīves gudrībām pārpilns.✨

[Sofija Jansone · Rating 4 out of 5]

hm

[sofija · Rating 3 out of 5]

3,5⭐️⭐️⭐️
nevelos pat zinat cik ilgi es so gramatu lasiju…pirmas 50 lpp bija ELLEE….vairak nedelas nevareju vinam tik cauri…un tad pec vinam ta gramata palika okey i guess??
nezinu ka vel so komentet

[katrīne mēğina lasīt · Rating 5 out of 5]

perfekta lasāmviela slimnīcā esot. tiešām pacēlās motivācijas līmenis un vēlme darīt un censties kaut mazliet.

dīvaini arī teikt, bet tagad veids kā pierakstu savas domas ir mainījies. tas līdzinās ādamsona.

[erika · Rating 1 out of 5]

Mēsls, sūds, idiotisms ir daži vārdi ar kuriem varētu raksturot šo bezjēdzīgo, nevajadzīgo “obligāto” literatūru.

Galvenais tēls - bipolāra blusa, kas vēlas kļūt par lauvu.

Es pat nezinu, kur sākt. Man ir tik daudz, ko teikt, noteikti visas briesmas šeit neiekļaušu.

Skolas abiturients Askolds sapņo par pasaules apceļošanu, tātad plāno attīstīt/labot personalitāti. Grāmatas sākumā izveido nesakarīgas pavēles un sodus. Manuprāt, vai nu cilvēkam ir spēks, vai arī nav, un, ja tev ir kāds mērķis, dari īstus darbus, nevis nēsā malku no pagraba, lai “trenētu gribasspēku”. Ja tu vēlies apceļot pasauli, tad, saņemot piedāvājumu no sava drauga, nesaki nē, lai izrādītu savu neeksistējošo pārākumu. Kādam jāizlasa Kitchen Confidential. Viņa Kolumbi un Marko Polo nedeva sev stulbas pavēles, bet gan “devās pasaulē”, kur tieši attīstīja šīs prasmes. Tad vēl viņš veido nesakarīgus sarakstus ar saviem + un saviem -. WHAT?
Katrā nodaļā viņam sev vajag iestāstīt, cik viņš ir svarīgs, spēcīgs, varens un drošsirdīgs. “Viņš ir radīts varenu, kaut arī vēl nezināmu uzdevumu veikšanai.” 😵😵

Stulbākie citāti:
- “Kādos vilkos tu esi iegājis, tā tev jākauc līdzi.”
- “Bet sevis iznīcināšana tomēr ir liela varonība, vienalga, kāda mērķa dēļ tā tiek darīta.” EGOISTS!
- “Nemaz nevajag braukt uz Grenlandi, Čīli vai Haiti, lai aptvertu pasaules krāšņumu.” Es saprotu, ka “nekur nav tik labi kā mājās”, bet, ja tu sapņo par ceļošanu, un tad pārdomā, YOU ARE SO PRIVILEGED!
- “Ar klusēšanu iekaro pasauli.” Varēja šo grāmatu noklusēt.
- “Tikpat sīks radījums kā tie pilsētnieki, kas šorīt viņam pagāja garām.” Cik pretīgi!
- “Visu var iegūt, ko vēlas, ja neko pārāk nevēlas.” Šī ir kaut kāda valdības veidota propaganda pret pārmaiņām, revolūcijām un sabiedrības viedokļiem.
- “Stipras gribas cilvēkiem ir arī asāki, nežēlīgāki, ikdienas ļaudīm nesaprotami līdzekļi savu mērķu sasniegšanai.” Tāpēc jānogalina krusttēvs?
- “Būt patiesam pret sevi nenozīmēja būt atklātam, bet gan patiesam pret sev tuvākiem cilvēkiem.”
- “Tātad sirdsapziņa viņā bija stipra, tā bija uzvarējusi. Viņš bija glābts.” Reliģijas propaganda, bez tās jau nevar.
- “Viss tev pašam jāiegūst, nekas gatavs nedrīkst iekrist tavās rokās.” Kā teica Tame Impala: “Let it happen.”

Man arī tā aizkaitināja, ka KATRS tēls stulbo Askoldu tā dievina - trīs meitenes viņu mīl, draugi vienmēr redz viņa lieliskumu, vecāki un māsa pēc katra strīda viņam piedod, docents viņu slavē, krusttēvs, ko viņš mēģināja nogalināt, atstāj mantojumu.
Pats briesmīgākais teikums (106.lpp):
“Orests, šķirdamies no šīs dzīves, atzina viņa pārspēku; Ģedimins aizbrauca, viņu nespēdams sev aizvilināt līdzi; Ksenija vairākkārt apliecināja viņam savu nešaubīgo ticību; tāpat docents, apstiprināja viņa rakstura izturību; māsa viņu apbrīnoja; vecāki viņu uzslavēja; pat skaistais Ielāpiņs viņā iemīlējās!”

Lasīt šo pēc Dostojevska ir trakums!!! Viena lieta tomēr bija kopīga - Napoleona sindroms. Gan Dostojevska Raskoļņikovs, gan Ādamsona Askolds atbalsta cilvēku nogalināšanu un noziegumus sabiedrības labā (savas mazās pašapziņas dēļ). Vienīgā atšķirība ir, ka Dostojevskis to rakstīja kā kritiku, bet Ādamsons vienkārši ir stulbs.

Un tas seksisms!!!
Visas meitenes ir stulbas, nenozīmīgas un nesmukas līdz viņas pielūdz Askoldiņu, tad viņas kļūst padevīgas, maigas un paklausīga. “Tiešām, nenozīmīgākas sievietes Askolds nebija redzējis. Mēli viņam tai brīdī vajadzēja parādīt tik nožēlojamai sievietei. Patiešām!” Nabaga Sofija taisījās sevi nogalināt līdz drosmīgais Askolds viņu izglāba. Briesmonis! Un, protams, būt mātei ir vislabākā lieta, ko sieviete var pieredzēt. Šo ļoti labi parāda Askolda “boy mom” mamma, kura ar greizsirdību domā par viņa “mīļotajām”.

Arī citāti, kas sākumā šķita normāli, beigās, protams, zaudēja visu jēgu:
- “Kā viņam patika pasaule ar tās pieciem kontinentiem.” Viņš beigās bija pārāk labs, lai to apceļotu.
- “Labāk taču aplam rīkoties, bet pēc savas ierosmes, nekā pareizi, bet citu ietekmē…” To viņš pats nekad nedara, jo pēc katra cilvēka (meitenes, docenta, krusttēva un vecāku) teiktā maina personalitāti. Bipolar who?
- “Man ir griba, un, ja es gribu, tad visu varu!” Nenormāli naivi!!!
- “Skola izaudzina tev spārnus, bet tā, lai nevarētu tos cilāt; māja priecājas par šiem spārniem, bet vēl turklāt tos sasien ar mīkstu, toties ļoti stipru auklu”. Pašam jāiemācās lidot!
- “Draugi, lai kādi, tomēr ir daudz vērtīgāki par pasaules cildenākām un skaistākām sievietēm.” Vēlāk Askolds tehniski nogalina vienu no saviem draugiem. 🤨
- “Nē, ar kliegšanu, ar taurēšana, ar bungošanu iekaro pasauli!” Mani ļoti interesētu otrā grāmata, jo šajā ir tikai tukša runāšana.

Weak men apologist, anti dreaming, anti intellect, anti thinking, anti travelling, anti employment propaganda.

Vai tad viņš, iemīloties Sofijā, nepārkāpa krusttēva teikto, tātad vispār nav uzvarētājs un neies savu ceļu? Hmmmm

Iesaku lasīt, jo šādu stulbeņu augstprātība ļoti paaugstina pašapziņu. 🤮

Idiots Ņuņņa
Riebeklis Intrigants

[katrīna · Rating 3.25 out of 5]

Tagad, līdz ar jauno Goodreads atjauninājumu, kad grāmatas vērtējumu var dot ar 0,25 balli, ir kļuvis daudz grūtāk būt kritiskai. Un tieši šai grāmatai bija īpaši grūti precīzi uzlikt pirkstu uz atbilstošākā vērtējuma. Tās lasīšanas laikā es svārstījos starp visiem iespējamajiem vērtējumiem un stadijām — no pilnīgas garlaicības līdz lielai eiforijai.
Šī grāmata ļoti perfekti atspoguļo vidusskolnieka galveno problēmu — jušanos pazudušam un nezināt, kura ir pareizā izvēle tālāk dzīvē. Tāpēc man prātā nāca arī Sylvia Plath "The Bell Jar" un tās „vīģes koka analoģija” — sajūta, ka priekšā ir neskaitāmi ceļi, bet nav iespējams zināt, kuru izvēlēties. Arī "Sava ceļa gājējs" ļoti daudz runā par sava ceļa meklēšanu, taču tā vairāk pievēršas tai idejai, ka nav tik svarīgi atrast vienīgo pareizo ceļu — daudz svarīgāk ir to izvēlēties pašam.
Grāmatā bija izkaisīti daudzi aizkustinoši citāti, un divi no maniem mīļākajiem skan šādi:
- „Labāk taču aplam rīkoties, bet pēc savas ierosmes, nekā pareizi, bet citu ietekmē, jo tikai tā var sevi izveidot.”
- „Es domāju, ka vispamācošāk un valdzinošāk iet savu ceļu paša kājām.”
Kā jau minēju — brīžiem bija periodi, kad es nespēju pat ar varu sevi piespiest šo grāmatu lasīt. Taču pēc tās izlasīšanas es esmu ļoti pateicīga, ka tā man skolā ir obligātajā literatūrā. Es ceru, ka vairāk cilvēku uzdrošināsies tai dot iespēju un izlasīs šo pamācošo grāmatu, jo tā patiešām ir tā vērta.

[Marta · Rating 4 out of 5]

Pārsteidzoši attēloti sava rakstura iepazīšanas un audzināšanas dažādie posmi. Viscaur sižets skaudrs un ļoti smags, taču beigas iedrošinoši cerīgas.

[Normunds Ašaks · Rating 4 out of 5]

Kopumā interesants stāsts. Sākums gana jaudīgs, bet brīdī, kad sižets pārtop par morālo cīņu par krusttēva mantojumu paliek mazliet garlaicīgi. Man patika sākumā Askolds un, lai arī daudzi hato viņu par stulbām izvēlēm un kkādām darbībām, manuprāt, viņi nesaprot īsti kas notiek. Jo tā pirmā grāmatas daļa būtībā stāsta par nepārliecinātu sevī jaunieti, kuram nekad nebija savu izvēļu, tāds kā wallflower. Un tad beidzot viņš nolemj, ka vēlas būt neatkarīgs no citu ietekmes un kļūt par kungu pašam sev. Iepriekš viņš tāds nekad nebija, manuprāt, ir tikai loģiski, ka viņš veiks kļūmes no sākuma, tas tikai dabiski. Un tomēr jāatzīst, ka viņa ceļš sākumā bija gana labs. Viņš veica kļūdas, no kurām mācībās un kopumā uzlaboja savu personalitāti - mācījās, spēja teikt "nē" tiem, kuriem agrāk nevarēja, pat bija interesants pāris meitenēm. Visu cieņu Askoldam. Bet vēlāk viņš bez maz vai sāka zaudēt kontroli. Viņš kļuva apsēsts ar "sava īstā ceļa" atrašanu, ka bija gatavs pilnībā jeb ko, pat ja tas ir kaitīgi un tā. Arī tas ir dabiski, cik nu skumīgi vai nepatīkami nebūtu. Un jā, viņš pieļāva daudz kļūdu, otrajā grāmatas daļā rīkojās kā selfish kroplis, bet es tā pat uzskatu, ka tas ir dabiski un normāli, īpaši cilvēkam, kas pirmo reizi iziet cauri kam tādam. Nav iemesls, lai attaisnotu pāris viņa rīcības, bet jā man patika kopsavilkumā. Ir no kā pamācīties, ir no kā iedvesmoties, ir no kā ņemt UN neņemt piemēru vienlaicīgi. Pats galvenais, ka viņa stāsta nemaz nebija pabiegts un domāju, ka tādejādi Ādamsosns vēlējās iedvesmot lasītājus, kuri redzēja tos gājienus veikr arī savu ceļu, brīdinot, ka tas nebūs viegli, dažreiz pat mokoši, tomēr ļoti nepieciešami

[Dartozaursreads · Rating 4 out of 5]

!!!!!!!!!!!!!!!!! Daļējs SPOILER WARNING!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Ja man būtu jāsaka godīgi, es nezinu vai es tiešām varētu ieteikt šo grāmatu kādam izlasīt. Man, kā cilvēkam, kas ļoti jūt līdzi katram varonim grāmatā, dažreiz bija grūti to lasīt, jo viss kaitināja. Tas, cik nežēlīgs, bet gļēvs ir Askolds. Tas, kā tik daudzi viņu ucināja. Tas, kā Ksenija viņu pameta, kad tikai nesen viņi vēl bija skūpstījušies. Tas, cik liels ego bija gandrīz katram. Un tas, ka bija vairāk par vienu sievieti, kas pazemoja sevi Askolda priekšā.
Bet grāmatas beigās es apstiprināju savas šaubas par to, ka daudzi ir varas kāri. Īpaši mūsdienās. Piemēram, Askolds visu laiku vēlējās kaut ko iekarot. Krusttēvs Jēkabs- vēlas gūt varu pār savu diētu, jo tas viņu iepriecina. Arī, kurš ņem nabaga trusi ciet tā, ka tam ir jākliedz. Manuprāt, tas tikai pierādīja, cik tiešām bezspēcīgs un vārgs ir Jēkabs, jo citu iemeslu šādām izdarībām es neredzu. Kāpēc, lai sev pierādītu savu spēku un “varenību” ir jāsāpina kāds, kas ir bezspēcīgs tavā priekšā. (Šo pašu var teikt par Oresta un Ģedimina attieksmi pret Askoldu.)
Protams, varas kāre nebija vienīgā motivācija varoņiem šajā grāmatā, bet tā noteikti bija spilgta, tur kur tā bija.
Kopumā, es uzskatu, ka grāmata bija diezgan pamācoša un reāla. Tomēr, ja vien es neklausījos mūziku, šī gramata arī bija diezgan garlaicīga. Kā arī, mani biedē tas fakts, ka šī ir daļēja autobiogrāfija.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Grāmata noteikti man būtu ļoti patikusi ja es lasītu skolas laikā. Tagad ir sajūta ka es esmu jau uz kāda ceļa un nemeklēju vairs kur iet.

Bet interesanti uzrakstīts un daudz negaidītu pavērsienu. Es gluži nebiju domājusi ka grāmata beigtos tā kā beidzās.

[Linda (bythebellbooks) · Rating 5 out of 5]

“Man ir griba, un, ja es gribu, tad visu varu!”

“Var iegūt visu to, ko vēlas, ja vien pārāk nevēlas.”

“Kas neprasa, tam dod.”

[Latvian_kid]

Kur Jūs šo grāmatu lasījāt?

[akxxandra · Rating 5 out of 5]

šī bija revolucionāra grāmata. Beigas man likās nedaudz viduvējas, bet pati par sevi grāmata ir lieliska

[Madara · Rating 2 out of 5]

2,5

[Eduards · Rating 2 out of 5]

🥱😴

[Līna Orste · Rating 4 out of 5]

I hated the narrator but in the end I started to draw paralels with my life and we're so much alike it ~kills me...
Dod tam, kas neprasa. - my lesson

[Evelina · Rating 3.5 out of 5]

Novele bija ļoti interesanta un elpu aizraujoša, bet Askolda tēls man ļoti nepatika. Es to vērtētu ar 3.5 zvaigznēm.