1975.gadā Rīgas Dinamo hokejistam Viktoram Hatuļevam labākā Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda piedāvā palikt Ziemeļamerikā, un šajā riskantajā operācijā iesaistās vairāku valstu specdienesti. Tiek meklētas sievietes, kas varētu fiktīvi Hatuļevu apprecēt, tiek nolīgti cilvēki, kas Rīgas krogos viņu dzirda... Hokejists ļaujas, kļūstot par vienu no skandalozākajām savas paaudzes personībām. No hokeja laukuma līdz psihoneiroloģiskajai slimnīcai, no cerības līdz cietuma kamerai. Trīsdesmit deviņu gadu vecumā viņu atrod Rīgā uz ielas mirušu... Savas dzīves nogalē, uzstādot kapakmeņus citiem, kāpēc viņš pats paliek bez piemiņas zīmes? Žurnālists Armands Puče meklē notikumu aculieciniekus un darbojošās personas. Par to pirms četrdesmit gadiem neviens nerakstīja... Autobiogrāfiska laikmeta liecība.
Spilgts pagājušā gadsimta sadzīves un hokeja ikdienas attēlojums. Viktora Hatuļeva traģēdija gan dažbrīd nonāk otrā plānā, taču ir ļoti interesanti uzzināt sadzīves pērles no tā laika, kas man zināmi ir tikai no citu cilvēku stāstiem. Patiks tiem, kas interesējas par hokeju, gan tiem, kam vienkārši patīk Armanda Pučes rakstišanas stils.
Grāmatas sākums ataino dažādu pagājušā gadsimta Rīgas iedzīvotāju ikdienu un reizē arī tādu hokejistu uzdzīvi, kas mierīgam PSRS iedzīvotājam liktos kā sociālisma ļaunākais murgs, ko tie iemācījušies izbraukuma spēlēs kapitālisma pārņemtajā ASV un Kanādā. Uz to acis piever hokeja virtuves 'pavāri', taču iekšlietu dienests gan ne. Lēnām mierīga viltus ebreja, Mišas, dzīve, kas devies uz Kanādu, vienkārša Rīgas taksista, Andra, ikdiena sapinās neiedomājamos VDK tīklos, kas cieši apņēmušies nepieļaut jaunā un talantīgā hokejista Viktora Hatuļeva pārbēgšanu uz ASV, lai spēlētu NHL, par kura eksistenci zināja tikai pa ausu galam. Lielas summas, vēl lielāka uzdzīve. Skauti dara visu, lai iegūtu sev vēlamos sportistus, čekisti, lai to nepieļautu. Bijušais rīdzinieks Kanādā kļūst par spēlētāju abās pusēs, pie reizes nopelnot iespaidīgu naudu, bez sirdsapziņas pārmetumiem. Savukārt, taksists, pašam nezinot, kļūst par nozīmīgu posmu čekas darbībā, vadājot iereibušus aktierus un sportistus, kurus, protams viņa mašīnā nogādājis cits aģents, uzzina informāciju, par plāniem. To visu noklausās atkal citi caur mašīnas rāciju. Atšķirībā no Mišas, Andris, uzzinot par savu nodevību, pazudina dzīvi pudelē. Tā jā pat laikā Viktors ir viens no labākajiem spēlētājiem visā pasaulē, arī pudeles draugs, ir nasta visai hokeja sistēmai, neprātīga uzdzīve un gulēšana liftos ir tikai maza daļa ar ko nācās rēķināties.
Lasot grāmatu, paliek sajūta, ka viss tomēr izstāstīts nav. Nevar vai negrib, tas ir cits jautājums, bet tas, kas ir, pasniegts gandrīz pēc vislabākajiem 'krimiķa' standartiem. Ja vārds- Armands Puče nav svešs, tad izlasiet! Nenožēlosiet..
Pateicoties Pučes raitajai valodai, trāpīgajiem salīdzinājumiem un tēlainajiem epitetiem, kā arī tam, ka pāris personāži ir satikti dzīvē un aprakstītās vietas nav svešas, grāmata man patika, lai gan ar hokeju neesmu draugos, vēl vairāk- liekas pilnīgi nejēdzīga nodarbe. Būs vēl kāda Pučes grāmata jāiekļauj izlasāmo sarakstā.
3.5* domas skaidrības ziņā ne salīdzināt ar grāmatu par Raini. Te ir ko teikt un kontekstu iedot. Drusku gan lēkāšana laikos sanāk un arī pieteiktie mega notikumi beigās garāmejot pieminēti, lielāks akcents un sporta ikdienu, kāda nu tā bija un, cerams, ir palikusi pagaidātnē
Ļoti interesanti, daudz ko uzzināju par dzīvi Padomju Savienībā un iesaku izlasīt jebkuram, kam interesē sports vai katram, kurš zina tik pat maz par sadzīvi tai laikā, kā es.
Tā kā par pašu hokejistu biju dzirdējis maz, tad izklāsts likās ļoti interesants. Tiem kam patīk hokejs un ir interese, kā tad mēs esam tikuši līdz šīm dienām, būs interesanti.
Viktors Hatuļevs - latviešu hokeja leģenda un pats pirmais hokejists no bijušās PSRS, kuru 1975. g. draftēja NHL komanda (Filadelfijas Flyers). Šis ir stāsts par spozmi, spēku, ātrumu. Stāsts par milzīgu talantu. Un stāsts par to kā izcilu talantu brutāli norakt dubļos. Viktors Hatuļevs savu karjeru beidza 26 gadu vecumā, kad jau vairākus gadus kā neciešams apkārtējiem bija kļuvis viņa dzīvesveids, kā arī viņš pats. Ja līdz 26 gadiem tās bija augšupejošas karjeras kāpnes, tad alikušie 13 gadi bija kā kritiens pa kāpnēm bezgalīgi dziļā pagrabā. Viszemākais pakāpiens pienāca 1994. gada rudenī, kad Viktors Hatuļevs nodzīvojis vien 39 gadus, dzīvi beidza - uz ielas... No pasaules slavas un cerībām par NHL līdz renstelei - Armands Puče interesantā un aizraujošā valodā ataino Viktora Hatuļeva biogrāfiju, lasītājam liekot spilgi iejusties arī padomju sadzīvē.
Vērtīgs stāsts, kas pasniegts tik bezpersoniskā mērcē, ka raudāt gribas. Padomiskā laikmeta fons, kurā noslīkt lielām personībām un kurā traģēdijas tiek paslaucītas zem tepiķa un noslēptas no sabiedrības acīm, ir ideāli piemērots, lai uzburtu vienu spēcīgu stāstu par nelaimīgu likteni. Vēl jo vairāk, ja apkārt darbojas Kolberga romānu cienīgi personāži. Varēja būt makten sprigans gabals. Varēja būt, bet nebija. Sanācis pat gluži otrādi. Sauso faktu atreferējums distancēja no stāstā notiekošā un nevienā mirklī nesakustināja nevienu emociju, neuzspēlēja ne uz vienas dvēseles stīgas. Tiešām žēl, jo ar visām maņām varēju just, ka prasmīga meistara rokās stāsts būtu atdzīvojies. Gala beigās dusmas par izbojāto potenciālu. Trīs aiz ausīm pievilktas zvaigznes par ieceri un ideju.