Apreibinātie

Gadalaiku cikls #2

by Sanita Strautniece

Pirms četriem gadiem Līva gaidīja vīru mājās ar svētku vakariņām – viņa bija laimīga un vēlējās laimē dalīties. Taču Andris pārnāca vēlu, un sievas sakāmais viņu neinteresēja. Tagad viņu kaitina gan Līvas apģērbs, gan viņas vārītā kafija, gan lolojošā attieksme pret abu dēlēnu, tomēr oficiāli no sievas šķirties Andris nav gatavs. Vai varētu gadīties, ka tas nav tikai īpašnieciskums, kā šķiet Līvai? Vai plaukstošajos ceriņos atrodama kāda viņiem abiem vien domāta laimīte?

208 pages, Paperback

Reviews

[Kristīne]

Diemžēl ceriņu smaržu nesajutu. Žēl.

Grāmata bija pārāk reāla, lai būtu atslodzes romantika! Abi varoņi diezgan blāvi, vīrietis vispār kaitinoši īsts, bet tāds, no kura GRIBAS šķirties. Kontrolējošs, nemāk runāt par savām jūtām, visu laiku grib seksu un nepieklājīgi komentē sievas apģērbu. Galvenais varonis var būt ar vājībām, bet viņš nevar būt krāns!
Tā arī nesapratu, kāpēc pāris izšķīrās un kāpēc sagāja kopā - darbībās tas netika parādīts. Bija kaisle vienam uz otru, bet kas bija katalizators mīlestībai?
Nebūšu pirmā, kas komentē ekscentriskos apģērba aprakstus - man arī viss likās normāli, kāpēc nevar ģērbties krāsaini? Visu mūžu esmu cīnījusies ar apkārtējo reakciju uz savu apģērbu, un nonākusi pie secinājuma, ka nevienam citam manā skapī nav jālien, un draudzenes, kas nopeļ manu izvēli, nav draudzenes. Varbūt kāds iebildīs, bet par sevi visnepārliecinātākie cilvēki ģērbjas melnā, bet jancīgi ģērbtie ir stipras personības, jo viņiem nepārtraukti jāaizstāv savas izvēles.

Gaidīju kaut ko sapņaināku, reibinošāku, kā jau pie pavasara eiforijas, bet saņēmu tādu pavasari kā šogad - izmocītu sniegu maijā. Varbūt atkal traucēja Vakara romāna lappušu skaits, varbūt man vienkārši nepatīk otrās iespējas motīvs, bet no līdzīgiem sižetiem Zanes Nuts “Mums vajadzētu šķirties” un Līsas Kejas Adamsas “Romantiķu grāmatu klubs” ar stāstu tika galā veiksmīgāk.

[Ieva]

Ziemassvētku laikā izlasīju "Iepuntinātos", kas likās gana OK, un, uzzinot, ka autorei jau iznākusi jauna grāmata, roka stiepās to izlasīt. Jā, nu šajā diemžēl turpinās tendence izmantot (manuprāt) pārāk pareizo valodu, paskaidrot pašsaprotamo un īpaši neveidot tēlus. Jauni galvenei varoņi ir saistīti ar iepriekšējiem, bet prieks, ka šoreiz nav par iepriekšējā galvenā varoņa māsu un viņu audžu brāli, uz ko ļoti vilka (un mazs mājiens gan bija arī te). Ziniet, lai gan incesta kā tāda jau stāstā nebūtu, bet mīlestība starp 2 cilvēkiem, kas audzināti vienā ģimenē kā brālis un māsa man neliekas normāla.
Bet lieta, kas kaitināja visvairāk varbūt arī bija nesaistīta ar rakstniecību, bet katram cilvēkam ir tiesības uz savām varžacīm, uz kurām citiem nevajadzētu kāpt. Te galvenā varone sāka tērpties "ekstravagnati" - un tie tērpu apraksti bija tik normāli, vienkārši sāka lietot krāsas un rakstus (labi, katram jau savs mērs, man slinkums meklēt konkrētus citātus) -, un ne tikai vīrietis, bet pat viņas draudzenes par to viņu pat izsmēja. Lai cik ļoti jums nepatiktu draudzenes kleita, brīdī, kad viņa jau ir salidojumā, nevis taisās to pirkt vai jautā viedokli, ko vilkt uz balli, varbūt tomēr nevajadzētu skaļi teikt, ka viņa gan saģērbusies slikti, vai tad no cirka izīrējusi to klientu vai? Un tie zābaki, kurā valkā nabuka zābakus? Pēc tā momenta es pat pārbaudīju vēlreiz, vai tiešām to saka draudzenes, nevis zvērinātā ienaidniece, kura arī bija tajā ballē. Nē, visi kas ģērbjas krāsaini ar to neparāda, ka šobrīd ir krīzes situācijā .
Nu vismaz jā, izlasīt Vakara romānu var vienā vakarā, tas gan. Nu labi, atzīstu, ka ir jau mazs šarms tam stāstam...

[Zane Nuts]

Man patika. Lieliska atpūta.

[Iveta Vīdersone]

"Tikai liec aiz auss, ka ne vienmēr var visu izskaidrot ar prātu, dažreiz jāieķeras tajā, kas nāk, un nedrīkst ļaut izslīdēt no rokām...."

Man patika. Lielisks romāns.

[Aija Puriņa]

Iesākumā gribēju izlasīt tikai "Kvēlojošos", bet secināju, ka gribu izdzīvot visu "Gadalaiku tetraloģiju" secīgi un arī atbilstoši gadalaikiem.🪻Ziemā jau zābakus ar sniegu piesmēlu 😉 un tagad apreibinājos Dobeles ceriņu smaržā (joprojām pati sapņoju tur reiz pabūt un sasmaržot pavasari pēc pilnas romantikas programmas - bāc, tikko pat degunā parādījās pavasara smarža, bet tās tik narcises uz galda 😄☺️).

Šis ir viegls un sadzīvisks mīlestības romāns par izjukušām laulāto attiecībām. Iespējams, par nepareizu iesākumu, bet otro iespēju došanu un nebaidīšanos mēģināt ļauties mīlestībai un vēlmei būt kopā, atstājot aizvainojumus pagātnē.

Šī grāmata ir īpašs veltījums Jelgavai. ✨ Droši vien jelgavniekiem to ir īpaši interesanti lasīt un atpazīt ikdienā apmeklētās vietas. Pat es, nebūdama pilsētai piederīgā, atpazinu teju visas vietas, un tas man šķita patīkami.

Ļoti patika tēli, tos bija viegli iztēloties. Kaimiņiene Herta ar saviem padomiem un pieredzi, Andris - mazliet emocionāli noslēdzies, bet ik pa laikam karstasinīgs, Līva ar savām dullajām drēbēm. Olita vispār "daiļava". 🫢🤣

Patīkami pārsteidza noslēpumainā līnija, it kā grāmatā iezagtos mini trillerītis.☺️👏 Šis tas bija paredzami, bet tik un tā stāstu papildinoši.😊

Un vēl es pat bišķi ieplētu acis par kailskatiem. 😏 Šķita tādi mazliet paskarbi, nemaz ne "pa latviski mierīgo", Andris tāds bišķi dominants izlikās. Nē, nu es jau neiebilstu.🫢🤣

Vēl bija interesanti sazīmēt tēlus no pirmās daļas "Ieputinātie" un uzzināt, kā viņiem šobrīd iet.

Ja gribas kaut ko ātri izlasāmu, viegli izklaidējošu un nedaudz apdomājamu, kas smaržo pēc ceriņiem, lasiet šo tieši pavasara mēnešos.💜🪻

[Daiga Sulaine-Vorslava shupiiic_booktime]

Grāmatas sākums man ļoti patika. Negaidītie pavērsieni un savstarpējais naidīgums, bet tai pašā laikā vēlme pasargāt, veidoja lielisku kombināciju. Otrā iespēja, bet laulības kontekstā, ir teicams pamats stāstam. Kā neliels vakara romāns tas bijs patīkams.

Tomēr, iespējams, šo stāstu būtu lasījusi garākas grāmatas apjomā, jo likās, ka pietrūka kāduas 200 lapaspuses. Bija vairākas vietas, kur vēlējos dziļāku izklāstu. Notikumi bija sasteigti, ar pārāk lieliem laika pārlēcieniem. Man arī pietrūka skaidrības par to, kāpēc laulība izjuka un kāpēc varoņi atkal nolēma atjaunot laulību.

Neskatoties uz to, kā viegla viena vakara izklaide šis stāsts man patika.

[Aiva (IG aiva.lasa)]

Mans ceļojums pavasara romantikā turpinās.. 💜

Šoreiz tas aizveda mani Līvas un Andra pasaulē. Divi cilvēki - laulātie, kuri jau vairākus gadus dzīvo šķirti un kuru laulībai pavisam drīz tiks pielikts punkts. Taču dzīvei ir savi plāni - dīvaini notikumi liek Andrim atgriezties Līvas un abu dēla ikdienā. Vai viņš spēs atgūt zaudēto saikni ar dēlu? Un vai vēl ir iespējams kaut ko mainīt abu laulībā?

Stāsts lēni atplauka kā ceriņkrūms pavasarī - vecās rētas dzija, bet aiz tām atklājās noglabātas sāpes un klusumā paslēptas ilgas. Aizkustināja arī tēva un dēla attiecību pārmaiņas - kā svešums lēnām atkāpjas, dodot vietu siltumam un sapratnei.

“Apreibinātie” nav tikai stāsts par laulības krustcelēm. Tas ir par cerību. Par drosmi ieraudzīt otru no jauna un dot vēl vienu iespēju - sev, otram un kopā būšanai. Dzīvs un emocijām piepildīts romāns. Par diviem cilvēkiem, kuri gandrīz zaudējuši viens otru, bet dzīve kā jau dzīve - piedāvā vēl vienu iespēju paskatīties otram acīs un ieraudzīt, ka varbūt nekas nav vēl galā.

Man ļoti patīk autores rakstības stils - tik viegls un dzīvīgs. Lasot, dzīvoju līdzi Līvai un Andrim. Dabas apraksti - tie kļūst par vēl vienu klusu stāsta varoni. Bija sajūta, ka pati jūtu pavasara smaržu, plaukstošos ceriņus un vēju matos.

Dzīvs, siltuma un emociju pilns stāsts, kas ierauj savā pavasara virpulī jau no pirmajām lapaspusēm. Lieliska atslodze brīvdienai un sirdij. Un jā, atkārtošos - ļoti gaidu autores rudens romānu! 💜

[Evita (IG e.lasijumi)]

Pie šīs ķēros klāt uzreiz pēc pirmās grāmatas izlasīšanas. Mani iedvesmoja gan smaržīgo ceriņu laiks, gan pāris pēdējā laikā izlasītās atsauksmes. Un kad gan vēl lasīt grāmatu par apreibinātajiem, ja ne tieši ceriņu ziedēšanas laikā, kas ir viena no manām mīļākajām smaržām? Tā tie ceriņi apreibināja arī mani 🌸
Ļoti uzrunāja attiecību tēma — katram pārim nākas saskarties ar mazākām vai lielākām krīzēm kopdzīves laikā, un ir svarīgi visu izrunāt un atkal atrast ceļu vienam pie otra, neieslīgstot spītā, aizvainojumā un savstarpējos pārmetumos. Ikviens ir pelnījis otro iespēju... ja vien tas, protams, ir iespējams (jo dažreiz tomēr nav, bet šis taču ir romantisks pavasara romāns ar laimīgām beigām, vai ne?). Un dažkārt ir svarīgi ar svaigu skatu paskatīties uz to, kas visu laiku ir bijis tepat acu priekšā 💞
P.S. Man ļoti patika, ka šeit tika iesaistīts arī Dobeles ceriņu dārzs, kur esmu bijusi pat vairākas reizes, jau sākot no saviem studiju gadiem, kad braucu ciemos pie kursabiedrenes uz Dobeli. Tā ir viena no vietām, kur varu atgriezties atkal un atkal 💜

[Vineta Ivanovska]

Ir tik viegli iegrimt romānā par ceriņiem. To laimīti atrast tepat blakus .
Viegls . Aizkustinošs. Burvīgs romāns par laulības dzīvi , bet no cita skatupunkta...kad pārim noteikta šķiršanās diena , un kad abi patiešām vēlās šķirties . Bet dzīvē notiek savādāk...
Un kā viņi ar to tiek galā.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐

Sanitas Strautnieces romāns " Apreibinātie"

[Santa Sloka]

Viegls vakara romāns

[brigita andersone]

Šis bija mans pats pirmais vakara romāns, kuru man sanāca izlasīt 🙌 .
Pašā sākumā jau gribās pieminēt to, cik ļoti es sirdī arī mīlu ceriņus. Es labprāt visos svētkos saņemtu ceriņu pušķus, tā smarža, tās skaistās laimītes, kuras ir jāatrod, ja labi ieskaties. Paldies, par šo iespēju vēlreiz saprast, cik ceriņi man ir tuvi, un cik ātri varētu pienākt pavasaris, lai tie uzziedētu un mans pagalms smaržotu pēc tiem 💜🪻🤍.
Viegls romāns, kurš pakutināja nervus, nelika ne par ko lieku domāt un vienkārši ļauties. Protams, dažreiz man prasījās vairāk detaļas, vairāk emocijas, lai izprastu kā jūtās gan Andris, gan Līva. Bet es domāju, ka šoreiz pie tā ļoti piekasīties nevaru, jo šis ir vakarā romāns, kam nevajadzētu būt garam. ✨️
Man šī doma par slepeno "pielūdzēju" patika, un cik dažādi bija atrisinājumi šim visam . Tas deva odziņu un vēlmi turpināt lasīt, lai uzzinātu, kas aiz visiem nedarbiem slēpjas. Nemaz nenoliegšu, ka sākotnēji domāju, ka tas ir pats Līvas vīrs Andris, kurš vēlās glābt sabrukušās attiecības 🙊.
Laikam pēc šīs grāmatas es ticu teicienam, ka ir pareizie cilvēki nepareizajā laikā, ka dažreiz vajag palaist cilvēku , lai nākotnē, ja viņš bijis ir pareizais tas atgrieztos, un ceļi satiktos no jauna ❤️.
Dzēlīgās atbildes, kuras vienmēr Līva teica,nemaz nedomājot līdzi, daudz brīžos atgādināja man pašai sevi. Arī es , esot dusmīga, ar mēli domāju ātrāk nekā manas smadzenes spēj to darīt. 😂

Grāmatai bija viegla valoda. Tiešām uzskatu, ka šis ir labs romāns vakaram. Nebija diži jādomā līdzi, notikumi paši plūda no sevis, mīlestība bija jūtama un arī manai sirdij lika iepukstēties straujāk un pasmaidīt vairākkārt. 🤗

Patika! Iesaku! 💜 Un ar straujiem soļiem dodos lasīt nākamo Sanitas darbu! 🦋

[Monika Guseva]

Īsa, mīļa un kārtīga atpūta. Man patika, ka tika iepīta nedaudz spriedze, bet tieši tik maz, lai savilktos kopā ar īstas dzīves tēliem.

[Karīna _a_pleasure_to_read]

"Stūrgalvība un klusēšana ir tikpat bīstama kā neizlēmība. Visos gadījumos ir jācieš zaudējums."

Līva un Andris jau gandrīz 4 gadus nedzīvo kopā. Šķiršanās lieta ir procesā, un pati šķiršanās neizbēgami tuvojas. Komunikācija abu starpā ir kā sunim ar kaķi. Brīžiem šķiet, ka abi pat nespēj uzturēties vienā telpā. Un visam pa vidu vēl mazais Kārlēns, kas arī izrāda neapmierinātību, kad nedēļas nogalēs jādodas pie tēva.

Līvai uzradies kāds anonīms nelabvēlis, kas rada pamatotas bažas Andrim. Tāpēc Andris pieņem lēmumu, kādu laiku padzīvot Ceriņos, lai rūpētos par Līvas un dēla drošību.

Līva un Andris uzsākuši bīstamu spēli, taču lasītājam šīs spēles iznākums jau ir labi saprotams.

Līvas tēls man ļoti patika - replikas vienmēr īstajā vietā un pēc vārda kabatā nebija jāmeklē. Savukārt Andris bija nepatīkams, kā vīrietis, es pat teiktu, pretīgs.

Spītība, emocijas un aizvainojums šajā stāstā vai sprakšķēja pa vīlēm. Taču Līvas un Andra attiecībās man pietrūka dziļuma. Stāsts man īsti neizraisīja nekādas emocijas, nebija aiz kā aizķerties, lai justu līdzi.
Pietrūka intrigas, un stāsts bija ļoti paredzams.

Viegla un ātra lasāmviela pāris vakariem.

[Aiga P.]

Romāns pavasara, Lieldienu un ceriņu plaukšanas laika noskaņās.
Diemžēl nākas pievienoties citu lasītāju atsauksmēm par romāna valodu. Vēl pirms sāku lasīt, apskatīju atsauksmes un nodomāju – nu, vai tad tiešām tā, jo pirmajā grāmatā "Ieputinātie" (bez mazbūtiskām niansēm) kopumā nekas ļoti ārkārtējs netraucēja lasīšanu. Šajā diezgan kaitināja un novērsa uzmanību nebūtisku vārdu un izteicienu paskaidrojumi, pārāk bieža romāna galvenās varones saukšana vārdā "sieviete" un citas formālas vai neveiklas konstrukcijas (piemēram, šī īpaši izsita no noskaņas: "Andris ar Kārli brauca pie vīratēva ..". Andris ir Līvas vīrs, kāds tad viņam vēl vīratēvs?).
Lasot uzreiz pēc "Ieputinātie", jūtams, ka šajā romānā ir vairāk faktu/notikumu aprakstu, nekā emociju. Turpināšu sēriju ar nākamo autores darbu "Kvēlojošie", negaidot gan atbilstošo gadalaiku un cerot, ka tas patīkamāk pārsteigs. :)
***
Dzīve abus ar Andri bija nosūtījusi skoloties vienam pie otra. Vai tā nebija tā īstā mācība – augt pašam, augt caur savām sāpēm, augt caur otru un uzņemties daļu no otra grūtībām?
(194. lpp.)

[Lāsma]

"Vai tā nebija tā īstā mācība-augt pašam, augt caur savām sāpēm, augt caur otru un uzņemties daļu no otra grūtībām"
"Ir lietas, ko nevar izprast ar sirdi, kur nu vēl ar prātu, bet ir brīži, kad jārīkojas tikai ar sirdi, pretējā gadījumā draud iznīcība vai nu nožēlā pavadīta dzīve [...]."(180.)
"Stūrgalvība un klusēšana ir tikpat bīstama kā neizlēmība. Visos gadījumos ir jācieš zaudējumi."(180.)

Viegli un īsi par emociju labirintiem (katrs var pats sev piemērīt), kur prāts un sirds plosās, kurš varenāks.

[ⓘⓣⓐ]

2024 goal 76/150

[Amanda_ Lappušu dzīve]

Līva un Andris jau vairākus gadus dzīvo šķirti, un viņu laulībai pavisam drīz tiks pielikts punkts - šķiršanās lieta jau ir iesniegta. Taču situācija negaidīti mainās, kad Līvai uzrodas anonīms pielūdzējs, kura rīcība rada pamatotas bažas par viņas un dēla drošību. Andris pieņem lēmumu uz laiku pārcelties uz Ceriņiem, lai viņus pasargātu.

Sākumā šķiet, ka šis būs stāsts par laulību, kurā jūtas ir izdzisušas un viss jau sen ir beidzies. Taču pakāpeniski atklājas, ka zem ikdienas aizvainojumiem, pārpratumiem un klusēšanas slēpjas daudz vairāk nekā vienkārši nesaderība.

Ļoti patika, kā tika veidota spriedze. Līvas un Andra piespiedu tuvība ļāva vērot, kā abu attiecībās pamazām atklājas jaunas nianses. Viņu savstarpējais naidīgums mijās ar vēlmi vienam otru pasargāt.

Vienīgais, kā man pietrūka, bija dziļāks ieskats tajā, kāpēc viņu laulība īsti izjuka. Gribējās vairāk saprast notikumus un emocijas, kas viņus noveda līdz šķiršanās slieksnim, jo tas būtu ļāvis vēl labāk izprast abu rīcību.

Kopumā šī ir sirsnīga grāmata par mīlestību, vilšanos, nepateiktiem vārdiem un to, cik sarežģīti reizēm ir saprast cilvēku, kurš ir vistuvāk.

[piezimesungramatas_Raiva]

Man ļoti patika S.Strautnieces romāns "Ieputinātie" , tāpēc ar nepacietību gaidīju nākamo vakara romānu no autores. Liels prieks bija ieraudzīt, ka "Apreibinātie" ir klāt! Turklāt mani kā ceriņu fani, ļoti uzrunāja grāmatas vizuālais noformējums, tāpēc speciāli gaidīju ceriņu ziedēšanas laiku, lai lasītu šo grāmatu.Īsts pavasaris lappusēs un sajūtās, un vēl gaisā virmo reibinoša smarža.Jauki,ka kādā no romāna ainām darbība notiek Dobeles ceriņos.
"Apreibinātie" ir galvenie varoņi-Līva un Andris, kuri dzīvo šķirti, bet viņiem vēl jāsakārto formalitātes, lai varētu baudīt  brīvību arī oficiāli, tomēr dzirksteles sāk sprakšķēt no jauna. Vai patiešām viņi vēlas šķirties? Vēl pa vidu gan ir daži sadzīviski šķēršļi, kas jāpārvar, mazliet intrigas, komiskas situācijas un spriedzes. Saka jau,ka nevar divreiz iekāpt vienā upē, bet Andrim un Līvai uz to vien velk.
Nācās aizdomāties, cik reālajā dzīvē izdodas atjaunot jau gandrīz mirušas attiecības, jo pārsvarā jau, ja kādas durvis tiek aizvērtas, tad ir jādodas uz priekšu, bet šiem varoņiem noticēju, jo viņi spēja nolikt malā savu ego, palūkoties jau ar nobriedušu skatījumu un novērtēt viens otru.
Lieliski piemērota romantiskā literatūra siltiem, reibinošiem vakariem!

[Iveta Lapiņa]

Viegli lasās...