Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis

by Ēriks Hānbergs, Aivars Vilipsons (Illustrator)

Ziedoņa muzeja un Ērika Hānberga veidotajā grāmatā “Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis” apkopoti neordināri laikabiedru stāsti par Imantu Ziedoni un viņa daudzšķautņaino personību.

“Mīļo lasītāj, vai tev ir gadījies turēt rokās dzenbudistu stāstus vai tās pašas japāņu haikas, kuras izlasot gandrīz vienmēr esi viegli izbrīnīts? Vai nu par skolotāja atbildi māceklim, vai par kādu neparastu atziņu, redzējumu, paradoksu. Ar Imantu Ziedoni ir līdzīgi. Lasot šos stāstus un laikabiedru atmiņas, lielākoties ir situācijas, kurās nekādi nevari paredzēt nākamo Imanta gājienu. Gluži kā labā detektīvromānā. Nenotverams savā būtībā – kā Tautas dzejnieks, kā viedais, kā mutīgais Ragaciema puika.”
/Renārs Kaupers, mūziķis, fonda Viegli līdzdibinātājs/

Grāmata papildināta ar fotokolāžam ar Vīlipsōna (Aivars Vilipsons) mākslas darbiem.

248 pages, Hardcover

Published January 1, 2023

Reviews

[Zane B. · Rating 5 out of 5]

Iedvesmojoties no tikko LTV iznākušās dokumetālās filmas Dzejnieks un Auķis, gribēju uzzināt vairāk par pašu Imantu Ziedoni. Viņa prozas, epifānijas, dzejoļi un pasakas, jau skolas laikos lasīti, tas gan, ka ne ar to lielāko entuziasmu, kā jau viss tajā dzīves posmā, kas sākas ar vārdiem obligātā literatūra.

Par pašu dzejnieku un viņa personību nebiju izrādījusi nekādu interesi līdz pat pagājušajai nedēļai, kad iznāca filma, kas mani aizkustināja.
Grāmatā ar savām atmiņām par Imantu Ziedoni dalās sabiedrībā labi pazīstami cilvēki, gan ne tik zināmi ļaudis. Stāsti ir kā grāmatas nosaukums, amizanti, nav runa par to cik dzejnieks ir bijis nozīmīgs latviešu literatūrai, bet gan kāds viņš bija ārpus sava nozīmīguma, sadzīvē, mājās, kopā ar ģimeni. Par daudziem stāstiem man bija jāsmejas, taču citos stāstos varēja saskatīt arī lielāku jēgu, piemēram, kā tikt pāri dzīves pelēcībām un rutīnai.
Man patika, un iesaku visiem!

[Elizabete Klēra · Rating 5 out of 5]

Patiesi amizanti, lieliski atmiņu stāsti par dzejnieku, viņa personību un pats galvenais - pukstošo sirdi.

[Kurmisrupucis · Rating 3 out of 5]

3.5* dažbrīd var iesmieties balsī,iegūt balvu par pacietību, nepaskrienot garām ziedoņveidīgiem vārdojumiem, lai beigās uzzinātu par grāmatu kabatā un palikt ar sajūtu,ka gribētos izlasīt grāmatu par Ausmu

[marta frīde · Rating 5 out of 5]

gribētu vēl 5 šādas mīļgrāmatas.
šķiet, vasarā braukšu uz murjāņiem.

[Laima Zariņa · Rating 5 out of 5]

Ļoti jauka Ziedoņa līdzcilvēku, paziņu un svešinieku atmiņu stāstu, kā arī paša Ziedoņa mazāk lasītu pārdomu un skatījumu kolekcija. Lasīju ar prieku, bet tuvojoties grāmatas beigām, jutu, ka parādās mazliet skaudība (nu baltā, protams) pret katru, kuram ir bijusi iespēja Imantu Ziedoni reiz dzīvē satikt. Lai gan, kā vēstī arī grāmatas noslēguma vārdi, Ziedonis nemaz nav vēlējies, lai viņam kāds seko un teicis, lai seko viņa idejām, bet tomēr šie nelielie stāsti ar Imanta piedalīšanos lasīšanas laikā bieži lika skaļi pasmaidīt un gribēt arī vienu tādu savu autora satikšanas stāstu. Jūtu, ka nu pienācis arī mans laiks vairāk iepazīt un satikt Ziedoni ar šī brīža acīm un saprašanu, un, kā vēstī arī grāmatas atrast to “katram savu” (manu) Imantu Ziedoni.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Amizanti stāsti par Imantu Ziedoni no līdzgaitniekiem, satiktajiem un paša dzejnieka darbi arī grāmatā. Interesanti kā pasaule mūs redz un cik daudz šķautnes pamanīju par dzejnieku.

[Kristīne Jaunzeme · Rating 3 out of 5]

Atkal rikšanās ar I.Ziedoni stāstos no līdzcilvēkiem! Stāsti dod nelielu ieskatu rakstnieka paveiktajā!

[Laila Silina · Rating 4 out of 5]

Mums katram ik pa laiciņam vajadzīga vismaz neliela deva Ziedoņa.

[Alise Pabērza · Rating 3 out of 5]

Ļoti gaidīju šo grāmatu, bet jāsaka, ka .. pārņēma mazliet vilšanās. Pirmkārt, daži no atmiņu stāstiem likās izvēlēti nevis pašu stāstu dēļ, bet, lai grāmatā būtu kādi konkrēti (izredzētie vai "obligāti vajag iekļaut, jo ... (iemesli katram savi)) vārdi un uzvārdi. Vilšanās arī par to, ka vairāki stāsti ir vienkārši paņemti vecu interviju fragmenti. Es labprātāk būtu redzējusi kādus tiešām amizantus un interesantus stāstus no "reālo cilvēku dzīves" - no tantiņām Kurzemes laukos, Ziedoņa cienītāju nejaušo satikšanos stāstus un tamlīdzīgi.

Saprotu, ka Hānbergs (un visa cieņa viņam gan par viņa daiļardi, gan būšanu Ziedoņa draugos) ir rediģējis šos stāstus un tamdēļ grūti saprast, vai tie ir ierediģēti tā, lai izklausītos "ziedoniski", vai arī paši autori centušies tos rakstīt tā, lai skanētu "ziedoniski". Skaidrs, protams, ka tie ne tuvu nestāv "ziedoniskajam" rakstības stilam, brīžiem pat liekas, ka tie skan vīzdegunīgi mazliet. "Lūk, redziet, MAN satiekoties ar Ziedoni, ja ..."

Arī vizuālais noformējums šoreiz nelikās īpaši izdevies, izņemot, protams, Ziedoņa fotogrāfijas per se.
Tomēr ne viss tik slikti, kā rādās, Ziedonis tik un tā ir un paliks mans mīļākais latviešu literāts un ir prieks lasīt katru grāmatu par viņu.