What do you think?
Rate this book
Mans kara gads
Aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas pandēmijas laikā rakstītā “Dienasgrāmata” iemantoja lielu popularitāti un lasītāju mīlestību, kas vainagojās ar balvu lasītāju balsojumā “Zvaigznes grāmata ‘22” .
Taču, kad grāmata izdota, dzīve rit tālāk. Turpinot rakstīt ikdienas piezīmes, Zane sākotnēji pat neplāno tās izdot jaunā grāmatā, jo 2022. gads šķietami nesola nekādas radikālas pārmaiņas: dzīve atgriežas ierastajās sliedēs.
Un tad pienāk 24. februāris – Krievijas iebrukums Ukrainā. Dienasgrāmatas ieraksti iegūst citu tonalitāti jaunas, daudz skaudrākas traģēdijas ēnā. Tomēr ir jāturpina dzīvot, cerēt, palīdzēt tiem, kuri cīnās par savu brīvību, vienlaikus saglabājot optimismu un skaidru skatu.
“Mans kara gads” ir stāsts par spītīgu gaismas staru tumsā, par spēka un prieka meklējumiem sarežģītā laikā un par visus dvēseles karus uzvarošu mīlestību.
Redaktore
Šoreiz jau no paša sākuma bija skaidrs, ka Zanei iegaršojies rakstīt. Protams, gada pirmajās dienās viņa vēl mazliet tielējās – sak’, nē, nē, es jau tāpat vien… tas jau nav izdošanai… kurš tad to lasīs...? Smieklīgi, vai ne? Kuru viņa gribēja piemānīt – mani? Pat aiz mīlīgi nolaistajām skropstām viltīgi zibsnīja jaunās rakstnieces azarts.
Nu labi, es domāju, lai raksta – tikai interesanti, par ko? Pandēmija bija cauri, dzīve diezgan strauji atgriezusies vecajās sliedēs. Disertācija? Tas, protams, bija nopietni, bet vai ar to būtu pietiekami dienasgrāmatai? Labi, vienmēr jau var notikt kāda dabas kataklizma vai cits dramatisks notikums, kas tik ļoti satricina rāmo dzīves plūdumu, ka kļūst par iedvesmas avotu grāmatai, tomēr – piekritīsiet – ir diezgan muļķīgi pēc kaut kā tāda ilgoties. Īsāk sakot, 2022. gads nesolījās būt pārsteigumiem bagāts.
Tā tas arī sākās, kā parasti – ar sniegainām ielām un visādām darīšanām. Un tad pienāca 24. februāris.
Šajā dienā Zanei ierakstu nav. Tikai nākamajā dienā viņas dienasgrāmatā parādās teikums: “Vakar Krievija iebruka Ukrainā. Ir sācies karš.”
Es rakstu 2023. gada martā. Šogad man vairāk par visu gribētos sagaidīt Zanes ierakstu: “Krievu armija ir izdzīta no Ukrainas. Karš ir beidzies.”
Vilis Daudziņš
Taču, kad grāmata izdota, dzīve rit tālāk. Turpinot rakstīt ikdienas piezīmes, Zane sākotnēji pat neplāno tās izdot jaunā grāmatā, jo 2022. gads šķietami nesola nekādas radikālas pārmaiņas: dzīve atgriežas ierastajās sliedēs.
Un tad pienāk 24. februāris – Krievijas iebrukums Ukrainā. Dienasgrāmatas ieraksti iegūst citu tonalitāti jaunas, daudz skaudrākas traģēdijas ēnā. Tomēr ir jāturpina dzīvot, cerēt, palīdzēt tiem, kuri cīnās par savu brīvību, vienlaikus saglabājot optimismu un skaidru skatu.
“Mans kara gads” ir stāsts par spītīgu gaismas staru tumsā, par spēka un prieka meklējumiem sarežģītā laikā un par visus dvēseles karus uzvarošu mīlestību.
Redaktore
Šoreiz jau no paša sākuma bija skaidrs, ka Zanei iegaršojies rakstīt. Protams, gada pirmajās dienās viņa vēl mazliet tielējās – sak’, nē, nē, es jau tāpat vien… tas jau nav izdošanai… kurš tad to lasīs...? Smieklīgi, vai ne? Kuru viņa gribēja piemānīt – mani? Pat aiz mīlīgi nolaistajām skropstām viltīgi zibsnīja jaunās rakstnieces azarts.
Nu labi, es domāju, lai raksta – tikai interesanti, par ko? Pandēmija bija cauri, dzīve diezgan strauji atgriezusies vecajās sliedēs. Disertācija? Tas, protams, bija nopietni, bet vai ar to būtu pietiekami dienasgrāmatai? Labi, vienmēr jau var notikt kāda dabas kataklizma vai cits dramatisks notikums, kas tik ļoti satricina rāmo dzīves plūdumu, ka kļūst par iedvesmas avotu grāmatai, tomēr – piekritīsiet – ir diezgan muļķīgi pēc kaut kā tāda ilgoties. Īsāk sakot, 2022. gads nesolījās būt pārsteigumiem bagāts.
Tā tas arī sākās, kā parasti – ar sniegainām ielām un visādām darīšanām. Un tad pienāca 24. februāris.
Šajā dienā Zanei ierakstu nav. Tikai nākamajā dienā viņas dienasgrāmatā parādās teikums: “Vakar Krievija iebruka Ukrainā. Ir sācies karš.”
Es rakstu 2023. gada martā. Šogad man vairāk par visu gribētos sagaidīt Zanes ierakstu: “Krievu armija ir izdzīta no Ukrainas. Karš ir beidzies.”
Vilis Daudziņš
- GenresNonfiction
176 pages, Hardcover
First published January 1, 2023
3 people are currently reading
88 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 30 reviews
September 2, 2024
Sākumā lasījās grūti- “iet” atkal tam visam cauri… atcerēties to visu sākumu, pagājuši tikai divi gadi kopš kaimiņvalstu kara un kā tas piemirsies un it kā ir samierinājums ar esošo situāciju, bet tajā pašā laikā satraukums piezogas ik pa laikam… tik un tā.
Patīk Zanes Daudziņas valoda, optimisms un dzīve… cik brīnišķīgi lasīt par viņu māju “laukos” - tā vien pašai ar gribētos tādu savu nelielu mājiņu, ar dīķi un pašai sevi!
Paldies autorei, ka viņa raksta un publicē!❤️
Patīk Zanes Daudziņas valoda, optimisms un dzīve… cik brīnišķīgi lasīt par viņu māju “laukos” - tā vien pašai ar gribētos tādu savu nelielu mājiņu, ar dīķi un pašai sevi!
Paldies autorei, ka viņa raksta un publicē!❤️
July 23, 2023
"Ja esi piedzimis par cilvēku, neizbēgama ir sadarbošanās. Tā sāk veikties, kad citus ne vien pieņem viņu labo īpašību dēļ, bet spēj pieciest trūkumus, norij citu izspļauto žulti un iesmaidi par dažu labu savā virzienā pavērstu indes zobu."
Zanes ikdienas piezīmes par 2022.gadu, kas iesākas samērā ikdienišķi, jo dzīve pēc Covid pandēmijas jau ir iegājusi atpakaļ ikdienas ritmā, un gads īsti nesola globālas pārmaiņas.
Taču 24.februārī Zanes dienasgrāmatā ierakstu nav. Domāju, ka šajā dienā visai pasaulei bija Error un totāls īssavienojums. Notika neiespējamais. Krievija iebruka Ukrainā, un ir sācies pilna apjoma karš. Mirst nevainīgi cilvēki. Pasaule ir šausmās.
Un ar šo domu visa cilvēce mēģina kaut kā turpināt dzīvot, arī Zane ik dienu domās ir ar Ukrainu.
Taču Zanes dienasgrāmata nav tikai par karu, karš lapasspusēs ir līdzāspastāvošs, taču tas neņem virsroku pār Zani, kas ir galvenais, jo karš nedrīkst uzvarēt mūsu prātu.
Zanes ikdiena ir tik pārpildīta ar radošo darbību - intervijas, lekcijas, semināri, studenti, izrādes un tam visam pāri vēl pietiek laika elpas vingrinājumiem un citām sirdslietām. Tik mīļa lasītājam jau ir kļuvusi Valle, kur Zane rod iedvesmu un sirdsmieru. Apbrīnojama sieviete!
Lasiet Zanes dienasgrāmatas! Mācaties no viņas mīlēt sevi un visu sev apkārt!
Zanes ikdienas piezīmes par 2022.gadu, kas iesākas samērā ikdienišķi, jo dzīve pēc Covid pandēmijas jau ir iegājusi atpakaļ ikdienas ritmā, un gads īsti nesola globālas pārmaiņas.
Taču 24.februārī Zanes dienasgrāmatā ierakstu nav. Domāju, ka šajā dienā visai pasaulei bija Error un totāls īssavienojums. Notika neiespējamais. Krievija iebruka Ukrainā, un ir sācies pilna apjoma karš. Mirst nevainīgi cilvēki. Pasaule ir šausmās.
Un ar šo domu visa cilvēce mēģina kaut kā turpināt dzīvot, arī Zane ik dienu domās ir ar Ukrainu.
Taču Zanes dienasgrāmata nav tikai par karu, karš lapasspusēs ir līdzāspastāvošs, taču tas neņem virsroku pār Zani, kas ir galvenais, jo karš nedrīkst uzvarēt mūsu prātu.
Zanes ikdiena ir tik pārpildīta ar radošo darbību - intervijas, lekcijas, semināri, studenti, izrādes un tam visam pāri vēl pietiek laika elpas vingrinājumiem un citām sirdslietām. Tik mīļa lasītājam jau ir kļuvusi Valle, kur Zane rod iedvesmu un sirdsmieru. Apbrīnojama sieviete!
Lasiet Zanes dienasgrāmatas! Mācaties no viņas mīlēt sevi un visu sev apkārt!
November 23, 2023
Ai, ai, kā man patīk lasīt Zanes dienasgrāmatas! Lielisks veids, kā kaut cik iepazīt cilvēkus un arī šādus, un saprast, ka cilvēki mēs visi esam viens. Mūsos mājo vēlme pēc miera, dzīves rimtuma un tvert dzīvi.
Starp darāmo darbu un notikumu pierakstiem iznirst pastorālas lauku ainas, dziļdomīgas pārdomas, liriski tekstiņi par dzīves būšanām un nebūšanām, ietērpjot sirsnībā un patiesā vienkāršībā.
Tostarp, izskan tik daudzas domas, arī par izglītības vērtēšanas sistēmas kļūdām(164lpp), kam vien ar visām četrām var pilnībā piekrist.
Pēc grāmatas izlasīšanas vēlos vēl vairāk apstāties, vairāk pamanīt savu dzīvi šeit tagad acu priekšā, noķert aiz astes un izbaudīt, nevis ļaut aizslīdēt dzīves rūpestos sev garām kā ātrvilcienu. Vēlos salēlināt savu tempu un biežāk atvērt acis un skatīties apkārt šeit tepat un tagad, un izgaršot savu dienu.
Starp darāmo darbu un notikumu pierakstiem iznirst pastorālas lauku ainas, dziļdomīgas pārdomas, liriski tekstiņi par dzīves būšanām un nebūšanām, ietērpjot sirsnībā un patiesā vienkāršībā.
Tostarp, izskan tik daudzas domas, arī par izglītības vērtēšanas sistēmas kļūdām(164lpp), kam vien ar visām četrām var pilnībā piekrist.
Pēc grāmatas izlasīšanas vēlos vēl vairāk apstāties, vairāk pamanīt savu dzīvi šeit tagad acu priekšā, noķert aiz astes un izbaudīt, nevis ļaut aizslīdēt dzīves rūpestos sev garām kā ātrvilcienu. Vēlos salēlināt savu tempu un biežāk atvērt acis un skatīties apkārt šeit tepat un tagad, un izgaršot savu dienu.
September 23, 2024
Pirmā Zanes dienasgrāmata raisīja lielāku sajūsmu. Nez... brīžiem lasot bij' tāds latvietīgs kauns, it kā ķīķerētos Daudziņu logos.
Bet prieks par autores panākumiem gan grāmatu rakstniecībā, gan disertācijas aizstāvēšanā, gan skatuves aktivitātēs. Un vispār - ja cilvēks saprot, ko, kāpēc, kad un cik daudz vēlas darīt, tā jau ir laime 🙃
Bet prieks par autores panākumiem gan grāmatu rakstniecībā, gan disertācijas aizstāvēšanā, gan skatuves aktivitātēs. Un vispār - ja cilvēks saprot, ko, kāpēc, kad un cik daudz vēlas darīt, tā jau ir laime 🙃
August 13, 2023
No dienas, kad iedomājos: vajadzētu Zanes Daudziņas dienasgrāmatas turpinājumu, un tajā pašā dienā Zvaigzne ABC “Drīzumā” sadaļā izsludināja, ka tiks izdots “Mans kara gads” līdz šodienai un
“Tagad Tu zini visu, 2023.gad! Mēs Tevi gaidām. Nāc!”.
Grāmatu atkal vilku garumā, jo kā lai atvadās no Daudziņas ikdienas ritma rindām, kas ietērptas šajos pieticīgajos burtos. Vāka krāsas nomainījuši zili-dzeltenie toņi; un ne tikai 2022. gadā, vēl šodien, 2023.gada 13. augustā nekas nav beidzies. “Miers, nāc!” /149/
Sirds arvien pukst un asiņo par to, kas aizsākās (un diemžēl turpinās vēl šodien) pērnā gada 24.februārī. Karš.
Dienasgrāmatas lappusēs izdzīvoju to, kas pārņēma manu prātu tad. No bailēm, neziņas, dusmām, bezcerības, sava mazā, bet palīdzēšanas veida atrašanas, neziņas kā dzīvot tālāk, vai es to maz varu atļauties? Un lēnas ieiešanas citā dzīves ritmā un apziņā.
“Pumpuri briest, putni vij ligzdas, un
mums no tā jāmācās. Grūtsirdība nesagraus kādu citu, vien pašu. Ja nav iespējams apturēt karu, tad tomēr ir iespējams saglabāt veselo saprātu.” /54/
“Es esmu izvēlējusies nebaidīties. Ir jāstāv svētu vērtību - dzīvības un mīlestības pusē.” /95/
Atrast, zināt un izdzīvot savas vērtības. Nostāties dzīvības, patiesības un mīlestības pusē. Pasaulē, kas jūk un mainās, kur pie pirmajiem pārmaiņu vējiem ir tiecība tam sekot. Palikt un būt savā dārzā, kas uzticēts. Kopt to īstumu, vienkāršību, ģimeni, draudzības, Latviju.
Šī miera sala ir jānotur, jākopj kā dārzs. Visi kopā var būt, runāt neslēpjoties, neizliekoties. Un ir labi. Tā tam jābūt. /170/
Gads tuvojas savai izskaņai, dienasgrāmata nr.3?
Z.Daudziņa jau atkal ir labs grūdiens pie mazjaiemnikdienas paradumiem: Vima Hofa, diensgrāmatas un visa cita, kas man ir vajadzīgs un derīgs.
“Tagad Tu zini visu, 2023.gad! Mēs Tevi gaidām. Nāc!”.
Grāmatu atkal vilku garumā, jo kā lai atvadās no Daudziņas ikdienas ritma rindām, kas ietērptas šajos pieticīgajos burtos. Vāka krāsas nomainījuši zili-dzeltenie toņi; un ne tikai 2022. gadā, vēl šodien, 2023.gada 13. augustā nekas nav beidzies. “Miers, nāc!” /149/
Sirds arvien pukst un asiņo par to, kas aizsākās (un diemžēl turpinās vēl šodien) pērnā gada 24.februārī. Karš.
Dienasgrāmatas lappusēs izdzīvoju to, kas pārņēma manu prātu tad. No bailēm, neziņas, dusmām, bezcerības, sava mazā, bet palīdzēšanas veida atrašanas, neziņas kā dzīvot tālāk, vai es to maz varu atļauties? Un lēnas ieiešanas citā dzīves ritmā un apziņā.
“Pumpuri briest, putni vij ligzdas, un
mums no tā jāmācās. Grūtsirdība nesagraus kādu citu, vien pašu. Ja nav iespējams apturēt karu, tad tomēr ir iespējams saglabāt veselo saprātu.” /54/
“Es esmu izvēlējusies nebaidīties. Ir jāstāv svētu vērtību - dzīvības un mīlestības pusē.” /95/
Atrast, zināt un izdzīvot savas vērtības. Nostāties dzīvības, patiesības un mīlestības pusē. Pasaulē, kas jūk un mainās, kur pie pirmajiem pārmaiņu vējiem ir tiecība tam sekot. Palikt un būt savā dārzā, kas uzticēts. Kopt to īstumu, vienkāršību, ģimeni, draudzības, Latviju.
Šī miera sala ir jānotur, jākopj kā dārzs. Visi kopā var būt, runāt neslēpjoties, neizliekoties. Un ir labi. Tā tam jābūt. /170/
Gads tuvojas savai izskaņai, dienasgrāmata nr.3?
Z.Daudziņa jau atkal ir labs grūdiens pie mazjaiemnikdienas paradumiem: Vima Hofa, diensgrāmatas un visa cita, kas man ir vajadzīgs un derīgs.
June 27, 2024
Grāmata lasās raiti, tajā jūtams jau iepazītais autores rokraksts - patiesi, silti, dzīvi. Lai gan šoreiz ieraksti gada garumā top kara ēnā, tomēr tie vēl joprojām ir dzīvi, ne iznīcību apliecinoši un izgaismo to, ka viss pastāv līdzās un vienlaikus.
Sev paņemu šo citātu: par daudz manis visur, par maz pašas sevī.
Sev paņemu šo citātu: par daudz manis visur, par maz pašas sevī.
July 22, 2023
Apbrīnojama spēja tik viegli iedvesmot - es gan paelpoju ar Vimu Hofu, gan iegooglēju pieminēto recepti. Viegli un optimistiski apraksta pat grūtās dienas. Zane ir cilvēks, kuru gribētos savā draugu lokā.
July 3, 2023
Brīnišķīga lasāmviela. Zanes Daudziņas spēja paņemt cilvēku aiz rokas un ievest savā ikdienā ir brīnišķīga. Ir sajūta, ka viss izdzīvots kopā ar Zani. Patiesībā, iespējams, arī tāpēc, ka daļa tiešām arī ir. Ceru, ka būs turpinājums.
P.S. Apsveru iespēju atsākt Vima Hofa elpošanas.
P.S. Apsveru iespēju atsākt Vima Hofa elpošanas.
January 2, 2024
Šī gada sākumā pārlasīju grāmatu vēlreiz. Nemāku noformulēt to sajūtu, bet - tik vienkārša, saistoša un patiesa ir šī grāmata.
October 12, 2023
Tā kā pati regulāri rakstu savu dienasgrāmatu, ieskatīšanās kāda cita dienasgrāmatā šķiet kā aizliegtā lieta, noziegums, bet ir tik interesanti. Zanes dienasgrāmata ir burvīga, un ir tā sajūta, ka gribas, lai tā nebeidzas.... vēl un vēl. Varu tikai apbrīnot autores spēju kursēt starp divām dzīvesvietām, kas savukārt man deva grūdienu apdomāt nedaudz vairāk savu ikdienu. Mani iedvesmoja autores ikdienas gaitas -pamosties Vallē, nopeldēties un tad vēl vakarā paspēt uz teātra izrādi, kurā pati spēlē.
"Galvenais ir noorientēties lielajos dzīves jautājumos, tad arī mazās lietas sastāsties, kur tām jābūt"
"Par daudz manis visur, par maz pašas sevī"
"Skolotājs ir cilvēks, kuru interesē arī citu panākumi un izdošanās. Viņš prot priecāties par savu audzēkņu veiksmi. Skolotājs neskauž otra jaunību, svaigumu un spēku. Viņš mīt patiesi mātišķas/tēvišķas rūpes par saviem auklējumiem. Lūk ts ir īsts skolotājs.
"Galvenais ir noorientēties lielajos dzīves jautājumos, tad arī mazās lietas sastāsties, kur tām jābūt"
"Par daudz manis visur, par maz pašas sevī"
"Skolotājs ir cilvēks, kuru interesē arī citu panākumi un izdošanās. Viņš prot priecāties par savu audzēkņu veiksmi. Skolotājs neskauž otra jaunību, svaigumu un spēku. Viņš mīt patiesi mātišķas/tēvišķas rūpes par saviem auklējumiem. Lūk ts ir īsts skolotājs.
November 25, 2024
⭐️⭐️⭐️💫 (3.5)
Zane Daudziņa – "Mans kara gads"
Grāmata mani neuzrunāja tik ļoti kā Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata". Iespējams, tas ir tāpēc, ka biju jau iepazinusi autores rakstības stilu – ļoti skaistu un mākslinieciski izteiksmīgu, kā arī formātu, kas šoreiz vairs nešķita tik pārsteidzošs. Tomēr......!!
Tas nenozīmē, ka grāmata nav baudāma – gluži pretēji, tā ir viegli lasāma un piedāvā daudz pārdomu raisošu mirkļu par aktuālām tēmām.
+ Ikdienas notikumi ietērpti skaistos, literāri baudāmos teikumos
+ Viegls lasījums, ko var izbaudīt dažu dienu laikā
+ Tiek skartas aktuālas un nozīmīgas tēmas
- Nebija tas pārsteiguma moments, kuru sajutu pēc pirmās autores grāmatas
Iesaku: ja novērtē literāru valodu un interesē ikdienas dzīves notikumi caur māksliniecisku skatījumu, šī grāmata būs patīkama izvēle. Taču, ja jau esi lasījis autores iepriekšējo darbu, gatavojies līdzīgai pieredzei, kas var nebūt tik aizraujoša kā pirmajā reizē.
Zane Daudziņa – "Mans kara gads"
Grāmata mani neuzrunāja tik ļoti kā Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata". Iespējams, tas ir tāpēc, ka biju jau iepazinusi autores rakstības stilu – ļoti skaistu un mākslinieciski izteiksmīgu, kā arī formātu, kas šoreiz vairs nešķita tik pārsteidzošs. Tomēr......!!
Tas nenozīmē, ka grāmata nav baudāma – gluži pretēji, tā ir viegli lasāma un piedāvā daudz pārdomu raisošu mirkļu par aktuālām tēmām.
+ Ikdienas notikumi ietērpti skaistos, literāri baudāmos teikumos
+ Viegls lasījums, ko var izbaudīt dažu dienu laikā
+ Tiek skartas aktuālas un nozīmīgas tēmas
- Nebija tas pārsteiguma moments, kuru sajutu pēc pirmās autores grāmatas
Iesaku: ja novērtē literāru valodu un interesē ikdienas dzīves notikumi caur māksliniecisku skatījumu, šī grāmata būs patīkama izvēle. Taču, ja jau esi lasījis autores iepriekšējo darbu, gatavojies līdzīgai pieredzei, kas var nebūt tik aizraujoša kā pirmajā reizē.
June 2, 2023
Mazliet sapurinoša un uzmundrinoša satikšanās, kad liekas - "hei, nesēdi, celies , ej, dari", bet reizē - "apsēdies, apstājies, iepauzē". Ļoti cilvēciska ar saviem priekiem un bēdām, ar savām sāpēm un laimītēm. Saskaršanās punkti, kad atrasti pareizie līdzsvari. Skaista ticība sev, pārliecība un nepadošanās, reizē ar nerimtīgām šaubām tepat aiz stūra. Jā, nu arī mani tas Hofs ir noķēris, sanāk - jāmeklē grāmata rokā un jāelpo. Gads dienasgrāmatā, ne vieglākais gads, ne saprotamākais, bet patiess un īsts. Un Viļa grāmatu par dziesmu svētkiem biju izlasījusi pirms ķēros klāt šai, tad nu man bija skaidrs, kādas tās bildītes Vilis zīmē. Brīžam gan nopūtos - ah, cik intensīva un blīva diena, nedēļa, nupatās viss gads. Tomēr tik daudz rimto mirkļu baudījuma iekš tā kara gada.
August 20, 2023
Atšķirībā no pirmās Dienasgrāmatas, "Mans kara gads" aizrāva. Jā, ikdienišķi dienas darbi, bet tik gaiši un pozitīvi aprakstīti. Par spīti sāpēm, par spīti karam, par spīti ikdienas skriešanai vai arī tieši pretēji, skriešanas trūkumam, par spīti sevis izkaisīšanai un varbūt pat pazaudēšanai, Zane saglabā tik gaišu un pozitīvu vārdu un teikumu dinamiku. Brīžiem lasot, gribējās iet un darīt, spēt un paspēt tik pat daudz, vienlaikus mājot un dzīvot mierā. Vērot putnus vai cept plātsmaizes.
Un dienasgrāmata, kura ir par 2022.gadu, ļāva nojaust cik ļoti jau ir pierasts pie kara mums tepat blakus, bet nedrīkst pierast, nedrīkst palikt nemanošam.
Un dienasgrāmata, kura ir par 2022.gadu, ļāva nojaust cik ļoti jau ir pierasts pie kara mums tepat blakus, bet nedrīkst pierast, nedrīkst palikt nemanošam.
August 30, 2024
Autores pirmās šī formāta grāmatas "Dienasgrāmata" turpinājums, kas apkopo dienasgrāmatas ierakstus no 2022. gada, kad krievija uzsāka karu Ukrainā.
Man kā dokumentālā stila piekritējai ļoti patika, kā Zane apraksta savas ikdienas gaitas un pārdomas. Varētu šķist garlaicīgi, tomēr mani iespējams iedvesmoja vairāk kā visādas pašpalīdzības grāmatas, lasīšana par autores ikrīta rutīnu, rituāliem, būšanu ritmiskā darbu kustībā starp dzīvokli Rīgā un lauku mājām Vallē. Un cik mīlīgi viņa savu vīru (vienu no labākākajiem mūsu zemes aktieriem Vili Daudziņu) sauc par Vilīti. :)
Man kā dokumentālā stila piekritējai ļoti patika, kā Zane apraksta savas ikdienas gaitas un pārdomas. Varētu šķist garlaicīgi, tomēr mani iespējams iedvesmoja vairāk kā visādas pašpalīdzības grāmatas, lasīšana par autores ikrīta rutīnu, rituāliem, būšanu ritmiskā darbu kustībā starp dzīvokli Rīgā un lauku mājām Vallē. Un cik mīlīgi viņa savu vīru (vienu no labākākajiem mūsu zemes aktieriem Vili Daudziņu) sauc par Vilīti. :)
June 19, 2023
Simpātisks, tonizējošs pozotīvisms, mīlestība un gaišums saskarē ar visu, ko ikdienā nākas sastapt un piedzīvot, lai arī visam pāri stāv neprognozējamā kaimiņa un nežēlīgā, neprātīgā kara ēna. Pietrūka intelektuālas refleksijas, bet, iespējams, tad mazinātos magnetizējošais mīļums, kas patiesībā tik ļoti vajadzīgs mūslaiku ņerkstošajā, allaž neapmierinātajā, visu kritizējošajā, pārpolitizētajā appasaulē.
September 2, 2023
Joprojām šķiet dīvaini ielūkoties kāda prātā, arī otreiz. Tomēr tieši tāds grāmatas mērķis - iepazīstināt (ar savu dzīvi, domām), nomierināt (kara izraisītā neziņa) un saliedēt (vai esam īstajā vietā). Un galvenais, pieprasīt izbrīvēt mirkli pauzes savos dzīves mutuļos, kuros darbu daudz un sevis maz.
Tomēr ar grāmatu sanāk kāpt iekšā tai pašā (pirmās grāmatas veiksmes) upē un šķiet, ka ja nebūtu kara, iespējams, nebūtu arī grāmatas.
Tomēr ar grāmatu sanāk kāpt iekšā tai pašā (pirmās grāmatas veiksmes) upē un šķiet, ka ja nebūtu kara, iespējams, nebūtu arī grāmatas.
February 26, 2024
Pirmā Dienasgrāmata man patika labāk.
Bet kopumā man patīk ielūkoties cita cilvēka dzīvē. Var tikai nojaust, ka Zanes darbs un ikdiena ne pavisam nav viegls, kā liekas - spēlē teātri un baudi, arī viņai ir cīņas, bet tas vieglums ar kādu viņa pasniedz tās lietas savā grāmatā ir ļoti iedvesmojošs. Arī es no šīs grāmatas paņemšu dažas feinās un ikdienišķās lietiņas, lai mēģinātu sajust Zanes vieglumu.
Paldies Zanei Daudziņai par atvērtību!
Bet kopumā man patīk ielūkoties cita cilvēka dzīvē. Var tikai nojaust, ka Zanes darbs un ikdiena ne pavisam nav viegls, kā liekas - spēlē teātri un baudi, arī viņai ir cīņas, bet tas vieglums ar kādu viņa pasniedz tās lietas savā grāmatā ir ļoti iedvesmojošs. Arī es no šīs grāmatas paņemšu dažas feinās un ikdienišķās lietiņas, lai mēģinātu sajust Zanes vieglumu.
Paldies Zanei Daudziņai par atvērtību!
April 17, 2025
Lai ko ienesa mūsu pasaules ikdienā 2022.gada februāris lasot Zanes Daudzinas kara gada dienasgrāmatas ierakstus jutās vieglums. Mīlestība,ģimeniskums un tā vēlme būt mierā un laukos,bet dzīve un darbs rit lielpilsētas ielās un skrējienā.
Tas kādu mīlestību jutu kā lasītāja mirkļos,kad parādās Vilītis un Valles dienas laukos.
Kaut kur spēju saslēgties ar to sajūtu ko radīja šis darbs. Inteliģence,mīlestība, cerība un spēks pavadīja cauri lapaspusēm.
Tas kādu mīlestību jutu kā lasītāja mirkļos,kad parādās Vilītis un Valles dienas laukos.
Kaut kur spēju saslēgties ar to sajūtu ko radīja šis darbs. Inteliģence,mīlestība, cerība un spēks pavadīja cauri lapaspusēm.
October 23, 2023
Grāmatā ir daudz ģimenisku, mājīgu un mierpilnu sajūtu. Lasot šo grāmatu arī man gribas būt labākai, viedākai, mierīgākai. Tā ir tāda patīkama ielūkošanās cita cilvēka dzīvē. Informācijas ir ne par daudz, ne maz. Tā ir cilvēcība, kas staro no katras lappuses.
July 22, 2023
Es nezinu, kāpēc, bet lasot, kaifoju… viņa raksta, ka mietpilsoniskā dzīve… man tāda dzīve liekas sapnis :)
July 26, 2023
Lasās ļoti raiti, tomēr man par daudz bija tā ikdienišķā. Tiešām īsta dienasgrāmata
August 20, 2023
“Par daudz manis visur, par maz pašas sevī.”
September 8, 2023
Man ļoti patika Zanes pirmā "Dienasgrāmata", Tāpēc šo ļoti gaidīju. Man tik ļoti patika, ka grāmata man bija par īsu. Pilnīgi noteikti, Zanei ir jāturpina izdot savas Dienasgrāmatas publiski.
October 17, 2023
Diemžēl... Nosaukums un saturs – katrs no sava KONTInenta... :(
December 20, 2023
Par daudz manis gaisā par maz uz zemes
January 27, 2024
Ļoti patika nedaudz ielūkoties aktrises un pedagoğes Zanes Daudziņas ikdienā. Par saglabātu optimismu arī dzīvojot kara ēnā!
December 29, 2024
Sirdsilti un patiesi. Zanei ir tik skaista un sulīga valoda. Bija smeldzīgi vēlreiz izdzīvot kara sākumu, tik šoreiz ar Zanes maņām.
… un ir jābūt stingrai nostājai. Vienaldzībai nav vietas.
… un ir jābūt stingrai nostājai. Vienaldzībai nav vietas.
July 10, 2025
“Te nu mēs visi esam. Joprojām kara pievārtē, apraduši ar sliktām ziņām.”
Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš kara sākuma un, lai arī šķiet, ka esam pieraduši pie esošās situācijas, satraukums tik un tā laiku pa laikam atgriežas. Šo fonu jūt arī Zanes Daudziņas dienasgrāmatā - atklātā, dzīvā un patiesā vēstījumā par savu kara gadu.🇺🇦
Grāmata lasās raiti, tās valoda ir silta, personiska, un tekstā netrūkst pārdomas raisošu brīžu par aktuāliem notikumiem un dzīves niansēm. Autore spēj ieraudzīt lielo pasauli caur ikdienas sīkumiem. 📚
Lai gan šāda tipa literatūra, iespējams, nav mana iecienītākā, tomēr bija patiesi interesanti ieskatīties cita cilvēka domās un sajūtās. Īpaši aizraujoši šķita lasīt par autores tobrīd vēl tikai iecerētajām grāmatām, zinot, ka šodien tās jau ir izdotas, tas piešķir tekstam īpašu laika izjūtu.✨
Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš kara sākuma un, lai arī šķiet, ka esam pieraduši pie esošās situācijas, satraukums tik un tā laiku pa laikam atgriežas. Šo fonu jūt arī Zanes Daudziņas dienasgrāmatā - atklātā, dzīvā un patiesā vēstījumā par savu kara gadu.🇺🇦
Grāmata lasās raiti, tās valoda ir silta, personiska, un tekstā netrūkst pārdomas raisošu brīžu par aktuāliem notikumiem un dzīves niansēm. Autore spēj ieraudzīt lielo pasauli caur ikdienas sīkumiem. 📚
Lai gan šāda tipa literatūra, iespējams, nav mana iecienītākā, tomēr bija patiesi interesanti ieskatīties cita cilvēka domās un sajūtās. Īpaši aizraujoši šķita lasīt par autores tobrīd vēl tikai iecerētajām grāmatām, zinot, ka šodien tās jau ir izdotas, tas piešķir tekstam īpašu laika izjūtu.✨
September 26, 2024
Iepriekšējās Dienasgrāmatas skābenā atraudziņa, šoreiz tikai zildzeltenajā mērcē. Kaut kā nesaslēdzos ar aurores vieduma, brieduma manifestēšanu. Jauki, ka vienīgais netikums ir interneta skrollēšana un pārēšanās, bet mums- lasītājiem, gribas arī kādu kaislību un drāmu...
June 25, 2025
Man patīk kā Daudziņa raksta. Ar to arī laikam patiesībā nav vairāk, ko teikt. Šī ir dienasgrāmata par laiku, kad sākas karš Ukrainā. Katrs mēs to pārdzīvojam atšķirīgi un šo pārdzīvošanu nevar vērtēt kategorijās "patīk" vai "nepatīk"
Displaying 1 - 30 of 30 reviews