Zvaigžņu Lietus : Miniatūras

by Regīna Ezera

104 pages, Hardcover

Published January 1, 1994

About the author

Regīna Ezera (1930-2002) (dzimtajā vārdā Regīna Šamreto) dzimusi 1930. gada 20.decembrī Rīgā amatnieka un medmāsas ģimenē. Mācījusies Rīgas 28. vidusskolā un N. Draudziņas 7. vidusskolā, ko absolvējusi ar sudraba medaļu. 1955. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājusi laikrakstā „Pionieris” un izdevniecībā „Bērnība”. Rakstniece bija divreiz precējusies – ar bijušo leģionāru Jēkabu Lasenbergu un ar žurnālistu tulkotāju Česlavu Kindzuli, abas laulības tikušas šķirtas. Rakstniecei ir trīs meitas – Inese, Ilze, Aija. Audzinādama trīs meitas, R.Ezera atlicina laiku arī patstāvīgam personības veidošanas darbam - literatūras, kultūras vēstures un dabaszinātņu studijām, dzimtās valodas apgūšanai un pilnveidošanai.

Regīnai Ezerai bija vairāki apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces (1974) un LPSR Tautas rakstnieces nosaukums (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972), ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Regīna Ezera mirusi 2002.gada 11.jūnijā Ķegumā. Kopš 2003.gada R.Ezeras mājās Ķeguma "Briežos" atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

Reviews

[Arta · Rating 5 out of 5]

“Guļu, piespiedusi ausi pie Zemes — puteklis uz Zemes vaiga. Es neesmu nekas. Ir tik viegli un brīvi būt puteklim. Būt Nekam.”

Man patīk tas stāvoklis, kurā mani iestata Regīna Ezera. Uzspiež uz pogām. Iekodē režīmā. Un, kad pati sagrib, izkodē ārā. “Zvaigžņu lietus” krīt, pakšķina pa galvu. Bet es neslēpjos, es neķeru pēc lietussarga. Es nebīstos. Ļauju, lai mani apskādē. Tik skaisti tas ir...

“Kāpēc rasa mirst tik padevīgi, ka rasas nāvi neviens pat nepamana? Bija? Nebija? Kāpēc man vajag, lai nodunu kā krītošs ābols? Es taču varu klusu un mierīgi iesūkties zemē kā rasa. No malas tas izskatās gandrīz bezsāpīgi. Kāpēc man vajag, lai pasaulē kāds uzzina, ka esmu bijusi?”

[Rinalds Einiks · Rating 5 out of 5]

ekstāze...
Manuprāt, šis ir Ezeras meistardarbs, kurš līdz galam nav patiesi novērtēts, jo te ir viss tas pasaulīgais skaistums un ilūzijas, sāpes un atmiņas.
"Dvēseles ir tik trauslas, ka saujā strauji nobirst sudraba vizma, un tik maigas, ka viegli sašķīst un sašķaidītas šļakst zem kājām, radot iespaidu, ka tie ir dubļi."

varbūt zemapziņas uzliesmojumi ir atkarīgi no mēnešiem?
"Es vienmēr baidos par februāri. Viņš ir neaizsargāts un bīstams kā visi, kas izmisuši."
varbūt viss, ko mēs radam un redzam, ir tikai mūsu ilūzijas...? Vai "tās ir kā atmiņas" ?
un varbūt bieži vien Liktenis kā kungs, kurš vēcina platmali, klauvē klusi pie durvīm, lai aprunātos pie melnas tējas tases... "Vai viņš vispār bija? Savādi, ka uz viņu nerēja suns."

gluži smieklīgi ir miniatūra par to, kā pie Ezeras pusnaktī atnāk nāve, viņa ir nopriecājusies, saka, lai nu ātrāk ņem sev līdzi un aizved prom, tādēļ nāve aiz apmulsuma aizbēga prom...
"Nāve vai nu rēgaini izkūpēja debesjumā, kā tas arī pieklājas tik imateriālai būtnei, vai arī viņai bija ļoti laba automašīna."

Pārlasīšu kādreiz vēlreiz.
Mūžīgs jau ir tikai acumirklis.





"Varbūt tāpēc man nepieder laime, tikai īsas sekundes nolaižas uz manas delnas un tramīgi aizspurdz, iekams pagūstu aizvērt sauju?"

[Linda Vituma · Rating 5 out of 5]

Kā senai bērnības lādītei atrasta atslēdziņa. Kurā bailes paslēptas kopā ar zīmīti par to, kā bailes pārvarēt. Mazliet Ragana, mazliet mamma, mazliet es, mazliet slikti kļūst. Bet vairs nav bail.
Man bija 16 gadi, kad šo grāmatu nopirku par pusdienu naudu un izlasīju. Un aizmirsu. Lai atcerētos, lai atrastu tagad, kad mēģinu lielo Karalienes (Regina) lādi "Zemdegas" atslēgt.
Atslēdziņa ir īstā.

[Marta · Rating 4 out of 5]

kaut es redzētu pasauli ar Regīnas Ezeras acīm

[Rasa · Rating 4 out of 5]

"Manu acu priekšā no zara atdalās un krīt kārtējais auglis. Vai tev ir kāda pēdējā vēlēšanās, es viņam jautāju, domādama, ka viņš vēlēsies, lai viņu apēdu un lai viņa esamība tādejādi iegūst jēgu. Bet viņš vēlas vienīgi, lai viņu noskūpstu."
Atsvaidzinošs darbs, kā viss, ko Regīna Ezera rakstījusi.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Pirmkārt, man nebija ne jausmas, ka Regīnai Ezerai ir tik brīnišķīga grāmatiņa. Otrkārt, tā ir brīnišķīga, bet to es laikam jau teicu. Nu, ilustrācijas arī brīnišķīgas.

[Eva Alpaslana · Rating 5 out of 5]

Brīžiem teksts mani nohipnotizēja un raudzījos tajā ar apbrīnu, brīžiem aizklīdu prom un pazaudējos sulīgajos salīdzinājumos...
Putni, daudz pieminēti putni, tie piestāv zvaigžņu lietum, tie piestāv.. pārdomām..

*********
“Guļu, piespiedusi ausi pie zemes - puteklis uz Zemes vaiga. Es neesmu nekas. Ir tik viegli un brīvi būt puteklim. Būt Nekam. “
*********
“Kaut kas klusi nočabēja. Bija vai nebija? Laikam rasa. Kāpēc rasa mirst tik padevīgi, ka rasas nāvi neviens pat nepamana? Bija? Nebija? Kāpēc man vajag, lai nodunu kā krītošs ābols? Es taču varu klusu un mierīgi iesūkties zemē kā rasa. No malas tas izskatās gandrīz bezsāpīgi. Kāpēc man vajag, lai pasaulē kāds uzzina, ka esmu bijusi?
**********
“Nebija pasakāms, vai viņā bija gaisma, vai viņš bija nolaidies pats sevī kā akā. “

[Alise Vecvagare · Rating 5 out of 5]

Aizķērās... es mīlu kā Regīna raksta

[Kristans]

"Tās ir naktsvijoles un mežzemenes, vaivariņi un jasmīni- tas ir siens. Varētu pildīt bundžās un uzglabāt skumjiem rudens vakariem..."
"Pavasarī ābeles trakoja tā, ka ziedēšanas ekstāzē uzlidoja debesīs. Šķita, ka ne ziedēšanai, nedz neprātam nevar būt arī ne robežu, nedz gala. Bet tagad skumji izrādās, ka visa var būt par daudz- pat skaistuma."

[Ralfs · Rating 4 out of 5]

Kopumā, kā jau Ezerai ierasts, skaisti. "Zvaigžņu lietus" sadaļa man gan bija par daudz poētiska, turpretī "Gaismas zibšņi" - tieši laikā.

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Katram, kas alkst krāšņas valodas un dziļu izjūtu.