Māra Zālīte was born on February 18, 1952 in Krasnoyarsk, in a family, which was politically repressed by a soviet regime. In 1956 her family returned to Latvia. In 1975 she graduated from the Faculty of Philology of the University of Latvia. M. Zālīte has worked as a technical assistant at the Writers’ Union of Latvia, the leader of the Young Writers’ Studio, a poetry consultant at the magazine Liesma and the editor in chief of the literary magazine Karogs. During last years she works at AKKA/LAA (a copyright agency). She is the president of Latvian Authors’ Association.
During the seventies the basic motives of Māra Zālīte’s poetry were the problems of young people, reflection of the tendencies of nihilism and alienation, quest for the meaning of life. In the eighties her poetry became more philosophic, emotionally impressive and full of tragic sense. Alongside with poetry, Māra Zālīte turned to drama – she has written several plays, combining actual and eternal motives, history and modern times, everyday and symbolic planes.
Māra Zālīte has written also librettos for rock operas. The rock opera of 1988, Lāčplēsis, was not only a fact of popular music, but also an event of political significance. The topics of history and mythology, reflected in the rock opera, had a new meaning in the time when the USSR was collapsing and there was a new hope for Latvia to break free from occupation.
The creative style of Māra Zālīte is precise, emotionally impressive and close to the imagery of folklore.
Nav īsti ko teikti. Lowk garlaicīgi. Daži teksti un notikumi bija vienkārši stulbi un nevajadzīgi.
Ir paslēpts meaning un nodoma, kas ir noderīga un vajadzīga, bet nu līdz galam grāmatu izcilu nepadarīja
“Madara- Jau sen ir pasaulē tavs tēvabrālis. Ir septiņjūdžu zābaki tam kājās. Ja būtu mājās viņš… Andrs- Tad būtu vēl viens žūpa!” -iconic, iconic, iconic😀😛
Pilna Māras istabiņa - Neko tukšāku sen nebiju lasījis. Stāsts: neeksistē. Tēli: Tukši veseļi ar vienu vienīgu definējošu īpašību. Valoda: Sāpīga. Galvenā doma, mācība: Skaidra jau pēc 2 lpp... Katram jāatrod savs īstais aicinājums, nevar paļauties uz augstākiem spēkiem, jāstrādā pašam, ne vienmēr tu zini, kas tev ir vajadzīgs, ko tu gribi, laime nav ma......... bla....bla....bla.... Vai man tam būtu jāpatīk tikai tapēc, ka tā ir Māra Zālīte? Naaa.
Lasīju "Pilna Māras istabiņa", kaut kā bija izsprukusi no skolas hrestomātijas. Ļoti piemērots lasāmgabals pirms 23.08. gadskārtas. Mūžīgais stāsts par likteņa/Nāves/ Māras utt. dāvanām (tas pats, kas pamatā arī Harija Potera intrigai) un to izlietošanu. + padomju stagnācijas periodam veltīta skarba kopīgā labuma un darba tikuma izviršanas kritika. + mūžīgais jautājums par to, ko darīt ar talantu un kur atrast sev mērķi. + mātes, kas visu saliktu pa plauktiņiem, meklējumi, jo saltas zināšanas ir neauglīgas. Jā, daudz visa kā. Tas ir tāds sāpīgo vietu uzskaitījums, bet lāgā - bez risinājuma. Lai gan - astoņdesmito sākumā risinājumi vārdā nosaukt jau vēl nevarēja, tas bija tikai paturams prātā, kā saskaitot galvā stabiņā. ...To kociņu vēl tikai meklēja.
Daudz skaistuma, sāpju, sievišķā spēka un gudrības. Divi meistardarbi, kas sarakstīti divus un trīs gadus pēc manas dzimšanas - ak, cik rūgts ir bijis tas laiks!