Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Morics Zilbers; 1860–1941) – rakstnieks. Vērtīgākā prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912). Dzīvojot Maskavā, daiļradē tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos padomju varas apstākļos. Šā posma dzejā daudz deklaratīvu, mākslinieciski nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz padomju dzīves aktualitātēm. Tulkojis Ļeva Tolstoja, Antona Čehova, Vsevoloda Garšina, Nikolaja Gogoļa rakstus, Ādama Mickēviča, Henrika Senkēviča u. c. darbus.
Izlasījām ar bērniem vakara pasaciņu vietā. Skaudri par to, kā dzīvoja tādi paši skolnieciņi senos laikos. Lieliska viela pārrunām par to, cik labi, ka mūsdienās ikvienam bērnam ir iespēja iet skolā un uzzināt, kā Zeme griežas, un mazām māsiņām no masalām mūsdienās arī nav jāmirst. Un kā tas ir - puika nekad mūžā nebija ēdis medu..Pēcsajūta vēl ilgāku laiku.
Šis darbs ir īsta traģikomēdija. Stāsts par puiku, kas grib izzināt pasauli, bet aprobežotie laikabiedri, nespēj novērtēt bērna talantu. Vardarbība ģimenē un grūta bērnība, kas mijās ar skaisto pasauli. Šis darbs varētu būt kādas piejūras pilsētiņai himnas vietā. Vienīgi domāju, ka darbs ir domāts nedaudz vecākiem bērniem par 3 klasi.