"Dzejniece nolaižas ellē. Lai no turienes mums atnestu apbrīnojami spilgtu un vitālu liecību par tām, kurām dzīvē tā pamatīgāk paslīdējusi kāja. Var lasīt, sajūsmināties un šausmināties reizē, kā arī pieķert sevi pie cik nedroša tā robeža starp dzīvi brīvē un nebrīvē..." (Kārlis Vērdiņš)
Poet Maira Asare was born in Sigulda in 1960. She has studied medicine at the Riga Medical Institute (1978-1981) and journalism at the State University of Latvia (1988-1990). Maira Asare started her career as a personal assistant at the law firm Medvecka, Ramiņa& Arājs (1992-1999) and later worked at the Ventspils Culture Centre (2008-2009) and the Ventspils City Library (since 2010).
Maira Asare has served a term in prison (2008-2009) for drug offences and her first work of prose, "A Female Joint", has been inspired by this experience. The book offers an insight into the everyday life of women behind bars; it tells the story of people who, for one reason or another, have fallen through the gaps of society.
In cooperation with the poet and translator Sergei Moreino, Asare wrote "The Cold Flame on Hansa", a book of poems in a bilingual Latvian-Russian edition.
Maira Asare has received the Days of Poetry Award for her book of poems "He Who Fools Around With a Cuckoo" (1995). She also translates poetry and prose from Russian into Latvian. Among other authors, she has translated works by Sergei Moreino, Sergei Timofejev, Alexei Ivlev and Sasha Sokolov.
No vienas puses grāmata ir laba un interesanta, jo parāda "iekšējo" situāciju cietumā (no ieslodzītās personas skatupunkta), tomēr grāmatai, manā ieskatā ir vairāki būtiski trūkumi: 1) īsti nav saprotams, par kādu laika posmu (vismaz aptuveni) autore raksta (proti, kurā viņa ir uzturējusies ieslodzījuma vietā). Personiski sapratu, ka autore runā par laika posmu, kad Vaira Vīķe-Freiberga bija prezidente (laikā no 1999. līdz 2007. gadam), tomēr kuros gados konkrēti īsti nav saprotams. 2) Manā ieskatā stāstījums ir haotisks (varētu teikt, ka veido pat nesaprotamu ķīseli/putru), kas pazemina grāmatas saturu. Proti, ir kaut kādi dialogi/sarunas; ir aprakstītas citas ieslodzītās (aprakstot viņas) un dažādas situācijas cietumā; ir kaut kādas vēstules (uz mājām?).
Kopumā, varētu teikt, ka grāmatu var ieteikt izlasīt, jo tā parāda situāciju sieviešu cietumā, tomēr, tās izpildījums ir samērā švaks.
Stāstījums nenoteiktā laikā un telpā, kur laiks atklājas tikai pašās darba beigās un izrādās, ka novērojumi veikti 2003. - 2007. gadā. Darbs sastāv no apkārtnes aprakstiem, ikdienas norišu izklāstiem, vēstulēm, kas tiek rakstītas kāda, kuru nespēju nojaust, daudz dialogu, kuros īsti nevar saprast, kurš runātājs ir kurš un ik pa laikam iesprausts kādas konkrētas cietumnieces personas atklājums.
“ko viņas var vaimanāt - brīvība, brīvība, neko taču pašas nejēdz no tās brīvības, tāpēc jau te esam, ka neprotam tajā brīvībā dzīvot. un tur ārpusē jau viss tas pats vien ir, kas te, tikai problēmu vairāk. te nav jādomā, kur dzīvosi, kur strādāsi, ko rīsi, tev pat nav jādomā, kur un kas jādara, te viss tavā vietā jau izdomāts, a tur- tur, vot, jādomā pašai i par darbu, i par jumtu virs galvas”
Author experience is very close to subject - women in prison. While being imprisoned, she decided to write letters to her relatives and tell what it's like to be imprisoned in a place which nobody would call comfy. It's not like a diary, nor short story book. She claims that prison is not a place for a woman. But after reading this book, most of the characterized women seemed to be "ono" who deserved to be there. Now the author is out of the prison. Hopefully she won't get herself into drug addiction one more time or any other situation what would create a plot for a new book.