Zaļā vārna

Peter Owen World Series: Baltics

by Kristīne Ulberga

Šis ir stāsts par to, cik ļoti tomēr mēs vēlamies, lai mūs saprastu un pieņemtu, un tāpēc izmisīgi pielāgojamies, reizēm pat vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs. Tādā situācijā kādudien attopas arī romāna galvenā varone, atskāršot, ka labi nodrošinātajā mietpilsoniski rāmajā dzīvē šķietami pilnībā ir zaudējusi pašu svarīgāko — pati sevi. Bet par laimi viņai ir Zaļā Vārna, un tieši Zaļā Vārna padara šo sevis meklēšanas un atrašanas stāstu tik aizraujošu un dzīvi apliecinošu. Romāns “Zaļā Vārna” ir apkaužami dzīvīgs un asprātības caurvīts vēstījums par “nepanesamās esības vieglumu”, par indivīda neizbēgamo atbildību pirmo un galvenokārt pašam savas dzīves priekšā.

Genres: Fiction

192 pages, Hardcover

First published January 1, 2012

Reviews

[Linda · Rating 5 out of 5]

Pavisam nopietni sāku apsvērt plauktiņa "jau ņemot rokas zināju, ka nepatiks, bet patiesībā esmu sajūsmā" izveidošanu. Atkal viens no tiem gadījumiem. Būs jāpapēta dziļāk, no kurienes man tādi nepamatoti, priekšlaicīgi aizspriedumi.

"Zaļā vārna" ir sievietes stāsts par savām attiecībām ar vecākiem, mīļākajiem, vīru, bērniem un zaļo vārnu, kuru redz tikai viņa. Stāsts, kurā realitāte ir tik neticama, skarba, ka zaļā vārna sāk šķist pavisam normāla un ticama. Lieliskas atsauces uz 80tajiem, 90tajiem. Ticu.

Pat, ja sākumā sacerējos, ka darbība norisinās sieviešu cietumā, bet patiesībā kārtējais trakonama stāsts, šis bija tā vērts. Romāns iznācis tā literatūras viļņa beigās, kad "pamanāmākā jaunākās latviešu prozas pazīme ir stāstīt par fizioloģiskām un seksuālām (kādas nu katram) sajūtām", kā uzskata Dace Lūse. Lai būtu. Un ir. Un ir literāri lieliski. Cerams, ka nevienu vairs nešokē tas, ka izvarošana, vardarbība, fiziska, emocionāla un ekonomiska, ir Latvijas realitāte (un svētīgi, ka literatūra par to runā). Šajā grāmatā tas gan vairāk fonā, nevis tāds uzbāzīgs "skaties, skaties, es par šito rakstu". Varbūt arī citiem nav uzbāzīgs, varbūt es pēdējā laikā vienkārši pārāk intensīvi esmu lasījusi citas latviešu stāstu autores.

Traki, nu tiešām traki vārdā nenosauktajai varonei klājies. Un visticamākais, ka mašīna, kurā viņa iekāpa pēdējā lappusēs, viņu aizvedīs uz ko vēl trakāku. Piemēram, grāmatas turpinājumu.

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Pavilku puszvaigznīti uz augšu, jo realitātes un iedomu mikslis grāmatas otrajā pusē forši pārmāc klišejiskos tēlus, kuri pārvēršas par aptuvenām karikatūrām vai simboliem un pat nemēģina tēlot reālistisku izskatu kā sākumdaļā. Ja lappuses 50 sākumdaļā būtu pārrakstītas vai vismaz pamatīgi izrediģētas (līdz ar pāris "iegremdēju roku atvilktnē kā balinātā mūsu dzīves ānusā" stila metaforām), nevajadzētu pat uz augšu vilkt.

[Anna Marija Reidzāne · Rating 4 out of 5]

4+
Savdabīgs stils un ne katru aizraus, bet man vienmēr ir patikuši stāsti par trakajiem. Viņos ir pārāk daudz patiesības.

[Karen · Rating 4 out of 5]

Interesting story of a woman who has been institutionalized because of her imaginary friend, the Green Crow has lead her into some difficulties. She has been asked to write about the Green Crow.

It becomes obvious that the Green Crow shows up when her life is particularly difficult and suffocating. Although she would like to able to push the Green Crow away from her, she is never quite able to.

[Sandra · Rating 4 out of 5]

'A small quiet street with colourful, glamorous houses; a shop on the corner selling wine; a blackbird's nest in a tall black alder tree. And me, a pink backpack over my shoulder. A woman in her prime. A morning that has crawled out from the darkness- that's what this is. '

Our unnamed narrator is 42 years old and trapped in what what would be described as a good marriage; handsome, rich husband and has twin children, a boy and girl. However she finds herself in a mental institution due to 'hallucinations' she has been having about a 'Green Crow.'

The green crow is an actual bird that is small, blue and brown in colour and migrates to Africa from Europe. It is a rare and protected species in Latvia. However the protagonist 'Green Crow' is human size and came from an imaginery forest of her childhood that she would mentally create to escape her parent's unhappy marriage. After a serious argument between her parents that she innocently instigated the forest burns down but the 'Green Crow' survives.

The voice in the narrative never seems to mature. She makes hilarious and poignant insight about male and female relationships but cannot find in real life the freedom and oneness she experiences with the Green Crow. Therefore she has a constant need to reunite and be with her childhood friend.

The narration does have a feel of the unreliable but can any one person's perspective be reliable?

This book explores the disappointment of adult life, the limits a woman can feel in a patriarchal society & the wonder of reclaiming self.

This book is distorted, fun and probably doesn't make sense but it did hold me in wonder, make me laugh and want to reassure my inner child that life is okay.

[Andrzej · Rating 4 out of 5]

http://samurajs.weebly.com/1/post/201...

[Jai Lau · Rating 3 out of 5]

The book starts off with a woman sharing the story of her life (in particular, that of her imaginary companion, a walking, talking, giant green crow) with her doctors and fellow patients at an asylum. The first traumatic story is told from her six-year-old perspective and brings the green crow (perhaps an adult version of herself worthy of admiration) into existence. All subsequent events seem to be experienced as a child and are told skillfully in a childlike voice by Ulberga, with the retelling becoming more and more fantastic and unrealistic. Sadly, the main character never captures an adult's perspective and even when she has (an albeit not perfect) family, she is unable to commit to it. The reading of the book definitely depends on whether or not the protagonist has actually lost her mind or is, as she maintains, playing crazy to avoid her family. Either way, pretty engrossing.

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

Sižetā galvenā varone atrodas psihiatriskajā klīnikā jeb tautas vārdiem psihenē. Ar to parasti pietiek lai grāmata man spētu izpatikt. Bet nu sarkasmu (realitāti ietērptu jokā) pie malas, stāstā mēs iepazīstam galvenās varones palātas biedrenes, kuras pašsaprotams ir ar savām dīvainībām un zaļo vārnu, kas pavada galveno varoni. Paralēli mēs uzzinām iemeslus kāpēc dāmas atrodas dotajā iestādē. Priecīgā daļa ir dzīvās stāsta varones un lieliskā valoda. Skumjā daļa ir realitāte, ka tikai trakums ir spējīgs dot brīvību būt par sevi. Lieliska un ieteicama lasāmviela.

[Iveta Celmiņa · Rating 5 out of 5]

Ļoti dīvaina grāmata, kas rada ļoti dīvainu sajūtu - it kā būtu uz lasīšanas brīdi sajukusi prātā.

[Bonney]

*2.5