Rīga-Pekina

by Ilona Balode

No Rīgas līdz Pekinai - jā, tieši tik tālu ceļu vairāk nekā 7 mēnešu garumā mēroja aktrise Ilona Balode un mūziķis Rolands Ūdris. Ceļojums viņiem sanāca diezgan netradicionāls – Balode un Ūdrītis tajā devās bez finansiāliem iekrājumiem, paļaujoties uz veiksmi, ļaužu labvēlību un savu izturību. Šajā laikā viņi dzīvoja gan kā noplukuši klaidoņi, gan kā īsti karaļi – izbaudīja ielu un klubu muzikantu dzīvi, gulēja viesnīcās, parkos, pludmalēs un vilcienu stacijās. Satika milzum daudz dažādu cilvēku, pieredzēja Kaukāza pretrunas, musulmaņu pasaules brīnumus, hindu dīvainības, Pakistānas viesmīlību, kā arī Ķīnas sociālisma varas priekšrocības un mīnusus. Grāmatā aprakstīti Balodes un Ūdrīša jautrie, trakie un brīžiem neticamie piedzīvojumi visās 16 šī ceļojuma laikā apmeklētajās valstīs: Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, Bulgārijā, Turcijā, Gruzijā, Armēnijā, Pakistānā, Indijā, Nepālā, Tibetā un Ķīnā.

Genres: Travel, Adventure, Nonfiction

520 pages, Hardcover

First published January 1, 2012

Reviews

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Sen neko tik labu nebiju lasījusi...aizrāva ar pirmajām lapām.Lika dzīvot līdzi un pateicoties aktrises I.Balodes (kā arī izrādās) rakstīšanas talantam es jutos tā it kā pati būtu paceļojusi..Radās arī sajūta, ka esmu ielūkojusies personīgajā dienasgrāmatā....un vēl kas pavisam svarīgs ir tas, ka grāmatas varoņi ir pavisam īsti, eksistējoši cilvēki un tieši tas rada vislielāko apbrīnu un sajūsmu..

Kā jau parasti pēc aizraujošas grāmatas ir vēlme pēc turpinājuma,bet tā kā tas ir dzīvesstāsts, tad to ir diezgan grūti pieprasīt,bet katrā ziņā būtu viena no tiem,kura labprāt lasītu vēl un vēl...

Paldies par šo lielisko grāmatu!!!

Tiešām apbrīnoju to drosmi un izturību..


This book is amazing, first of all because it's a real life story...nothing is unreal..and characters are 2 famous latvian people...actress Ilona Balode and musician Rolands Ūdris...author wrote all about their long hitchhike travel from Rīga till Beijing (China)...which was 7 month long and full of surprising adventures...it's impossible to describe,but I feel like I have traveled too...and like I have read a personal diary, but it was much more exciting!!

[Aija · Rating 3 out of 5]

Nevarētu teikt, ka mani sajūsmināja visas tās viņu problēmas, kas radušās tikai tāpēc, ka kārtējo reizi sadzērušies. Negribu būt netaktiska, bet apakšvirsraksts varētu būt "alkoholiķi ceļo" un grāmata ir vairāk ieskats šādu 'māksliniecisko' personāžu ceļojumos.
Lai vai kā tur būtu, uz Indiju es braukt negribu.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Patīk ieskatīties to cilvēku dzīvēs, kuri dzīvo kardināli atšķirīgi. Man nebūtu drosmes bez naudas, ar stopiem uzsākt ceļu Rīga - Pekina. Ilona mācēja ceļojumu aprakstīt viegli un interesanti. Kārtējo reizi gan pārliecinājos, ka negribu uz Indiju. Nekad.

[Erika · Rating 4 out of 5]

Cik ļoti man nepatika Ielu muzikantu piezīmes, tik ļoti uzrunāja "Riga - Pekina". Pat nezinu, kāpēc vispār devu otru iespēju šai autorei, jo Ielu muzikantu piezīmes tā arī neizlasīju līdz galam. Jo vairāk lasīju grāmatu "Riga - Pekina", jo vairāk brīnījos, kā vispār "Ielu muzikantu piezīmēs" spēju tikt līdz 800.lpp (ar lielu piespiešanos gan). Ja būtu lasījusi otrādā secībā (Rīgu -Pekinu kā pirmo), pieļauju, ka atmestu ar roku Ielu muzikantu piezīmēm jau pie 200.lappuses. Sajūta, kā dzērāju pastāstiņos klausoties - kā mēs dzērām un tusējām! Es arī reālajā dzīvē tādos stāstos nekad neklausos - neredzu jēgu. Varbūt tas izskaidro, kāpēc nespēju izlasīt muzikantu piezīmes līdz galam, kamēr "Rīga - Pekina" mani ievilka tik ļoti, it kā pati būtu ceļojusi ar Ilonu un Ūdrīti kopā. Gaidīju vakarus, lai varētu palasīt un sapņos paceļot.
Šī grāmata man radījusi interesi vairāk un biežāk palasīt ceļojumu grāmatas, ko iepriekš esmu darījusi ļoti reti.
Tomēr visvairāk nesaprotu, par ko daudzi tik ļoti šausminās grāmatā Rīga - Pekina? Ja jums likās traki un apkaunojoši, palasiet Ielu muzikantu piezīmes! Es gaidīju, gaidīju,kad tad būs tā lielā dzeršana un narkošanās, taču tā arī nesagaidīju - kur ir tas, par ko lasītāji šausminās!? Varbūt tieši tāpēc man šī grāmata arī patika.

[Kristiāna Rubīna · Rating 5 out of 5]

Wow! Šis bija kaut kas reāli labs! Sen nebiju tā smējusies un līdzi jutusi vienlaicīgi. Šī bija viena no labākajām grāmatām, kāda šogad ir lasīta!
Man vairs nevajag braukt nekur, jo lasot šo grāmatu es jau esmu paspējusi aizceļot uz daudzām vietām. No šīs grāmatas man atmiņā paliks 1 manā uztverē smieklīgs citāts (Jo spēju tos iztēloties vizuāli).

"Pēc tam mūsu labvēlis ierūcina mašīnu, uzgriež mūziku uz visskaļāko un, dārdot"Highway to hell", milzīgā ātrumā nesas pa līkumotajiem kalnu ceļiem tumsā ." (45 lpp).
Noteikti iesaku sākt ar šo grāmatu. Jautrība garantēta. Un, pēc tam pāriet pie "Ielu muzikantu piezīmes".
Vērtējums: ⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️

[Alina · Rating 3 out of 5]

3.5*. Lai arī darbs lasījās diezgan raiti, un gribējās zināt, ar kādiem tad vēl starpgadījumiem tad šī ārprātīgā afēra beigsies, bija mirkļi, kad gribējās sviest grāmatu prom pret sienu un lamāties. Nē, tie pat nebija tie momenti, kur tekstā bija kļūdas (ne daudz, bet tomēr bija, bet tās, kas bija, iekrita acīs ļoti, un tieši angļu tekstos, kas konkrētās izdevniecības darbā man tomēr bija pārsteigums). Tie mirkļi, kas manī izraisīja "tā ir darīt nepareizi, tā dzīvot ir nepareizi, kā kāds pie veselā saprāta spēj uzvesties tā". Tiem, kas ir redzējuši seriālu "Shameless", šī ir latviešu versija "Bezkaunīgie", kurā visas likstas, kas ar varoņiem notiek, ir tieši saistītas ar viņu pašu rīcību.
Aizbraukt ceļojumā, kurā jau piektajā (!) dienā beidzas nauda, un tad, skatīsimies patiesībai acīs, bomžojas pa visu pasauli un ik pa laikam nolādē tos, kam nauda ir vai starp rindām kaunina tos, kas izvēlas savu nopelnīto naudu tērēt ceļojumos citādāk?
Katrā valstī tusēties un nodzert visu to mazumiņu, ko izdodas sapelnīt (būsim atklāti - saubagot?) vai pārskaita mamma?
Visbeidzot, iejutīsimies otrā pusē, tiem, kam nākas pēc šī "viesuļa" uzkopt autobusa sēdekli, kurā viens no varoņiem apkakājas, alkohola izraisītā delīrija izdemolētie viesnīcu numuri, kas kādam jālabo, izdevumi, kas ir slimnīcai, no kuras varoņi mūk nesamaksājuši, vai sirsnīgie Latvijas vēstniecības darbinieki Ķīnā, kas, izklausās, par pārīša uzturēšanos policijas viesnīcā (jo kārtējā delīrijā sadedzināt savu pasi, kāpēc gan ne?) beigās samaksā no savas naudas (jo zinot, kā strādā Konsulārais dienests - šie pakalpojumi nudien nav bezmaksas).
Pēc visa, kas izlasīts viņu piedzīvojumos, beigās jāsaka vien "labi, ka tā", un jākrata ar galvu. Laikam jau šī pārīša sarģeņeģeļi strādāja virsstundas. Jo, sūkājot opiju kalnos, drasējot apkārt šmigā ar pāršķeltu kāju, kas jau sākusi pūžņot, nezināmas izcelsmes alkohola dzeršana (kas rezultējas paranojas lēkmēs, kautiņos un savstarpējos kašķos) un valiuma dzeršana, lai izturētu garākus braucienus ar autobusu ir tikai tādas "puķītes" no visa aprakstītā. Tas viss varēja beigties daudz, daudz sliktāk, ar kārtējo žēlabu stāstu, kur kāds netiek mājās, kāda pīšļi ir transportējami atpakaļ par ziedojumiem, jo apdrošināšanas varoņiem, protams, nebija. Labi, ka nebeidzās tā.
Tāpēc es to neuztveru par ceļojumu piedzīvojumu grāmatu, bet par piemēru kā darīt nevajag. Jo absolūta bezatbildība par savu rīcību nav ne īsti ceļošana, jo gala beigās, daudz kas no slavenākā, zināmākā un skaistākā valstī nemaz.. nav redzēts, jo visu laiku jādzer? Un nav arī nekādi piedzīvojumi, kur pie visa notikušā esi vainīgs tu pats, un aiz sevis atstāj tikai postījumus. Man kauns, ka apmeklētajās vietās šie cilvēki, iespējams, bija vienīgie jebkad satiktie no Latvijas un priekšstatu par mūsu valsti radīja tādu.
Ak jā, un apmeklētās vietas aprakstītas tā, ka pēc izlasītā uz tām nemaz negribas vairs braukt. Kaut būts ir daudzās no tām un ar ļoti labiem iespaidiem.

[Linda_alksne · Rating 5 out of 5]

Es izlasīju lielisko Ilonas Balodes grāmatu "Rīga - Pekina". Šī grāmata pārstāv piedzīvojuma žanra tematiku, kurā ir aprakstīta mūziķa Rolanda Ūdra un autores, aktrises, ceļojums no Rīgas līdz Pekinai ar minimāliem līdzekļiem. Ideja nokļūt līdz Pekinai stopējot, ceļotājiem radās spontāni, kuru viņi sāka realizēt 2010. gada 23. februārī, bet pabeidza un atgriezās Rīgā pēc 7,5 mēnešiem - 9. oktobrī. Lai nokļūtu līdz Pekinai, Rolands Ūdris un Ilona Balode īsāku vai garāku laiku pavadīja 16 valstīs - Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Serbijā, Bulgārijā, Turcijā, Gruzijā, Armēnijā, Pakistānā, Indijā, Tibetā un Ķīnā. Lai nopelnītu naudu tālākam ceļam, iztikai un naktsmītnēm, ceļotāji muzicēja uz ielām, rakstīja blogam interneta vietnē - "platforma.lv", bet bieži vien bezcerīgos gadījumos naudu pārskaitīja Ūdrmamma, kas dzīvo Amerikā. Šādi pelnot naudu (ar ielu muzicēšanu) un satiekot dažādus cilvēkus, kas izrādīja laipnību un viesmīlību, Balode un Ūdris nakšņoja gan viesnīcās, gan pie paziņām un arī paziņu paziņām, uz ielas, parkos, vilciena stacijās, vai ceļojumu izplānoja tā, lai varēu pārlaist nakti, braucot vilcienā. Ceļojuma laikā abi piedzīvojuma meklētāji baudīja arī vietējo nakts dzīvi, tādējādi nereti iekūlās nepatikšanās. Protams, viss negāja tik gludi - iebraukšanai Irānā tika atteiktas vīzas, savstārpēju strīdu laikā tika sabojātas un iznīcinātas pases, kas sarežģīja tālāko ceļošanu, kā arī tika aprakstīti strīdi ar vietējiem iedzīvotājiem u.c. Ceļojuma laikā bija arī patīkami pārsteigumi - valstī, kuru šķita bīstamāk šķērsot - Pakistānu, izrādījās viviesmīlīgākie cilvēki.
Ilonas Balodes ceļojuma aprakstu "Rīga - Pekina" bija interesanti, aizraujoši lasīt, jo sižets ir spraigs, kas neļauj atslābt ne mirkli. Darbā ir daudz dialogu, aprakstu, kā arī apcerējumi, filozofiskas atziņas par dzīvi. Ilonas Balodes valoda ir bagāta - trāpīgi salīdzinājumi, apzīmējumi, raksturojumi (Bumbuļonkulis, puisis - emulators, Tatūmens, armēņu bandīts, Rāmnagaras spriganās dāmas - domātas Indijas svētās govis). Lasot autores darbu, šķiet, ka notikumus un piedzīvojumus izjūt arī lasītājs, jo tie tiek attainoti ļoti emocionāli, spilgti un interesanti.
Es izvēlējos lasīt Ilonas Balodes grāmatu "Rīga - Pekina", jo arī man patīk ceļot un bija interesanti uzzināt, ko viņi piedzīvoja savā ceļojumā, iepazītās tautu kultūras, parašas, apskatītas interesantākās vietas. Es gribētu zināt, ja nāksies nokļūt tajās pašās vietās, vai arī manas atziņas un novērojumi, uzskati sakritīs ar autores domām un redzēto.
Šo grāmatu es iesaku izlasīt visiem ceļotājmīļiem, jo tajā dažādu tautu parašas var iepazīt sadzīves līmenī, nevis kā parastam tūristam. Sī grāmata arī patiks piedzīvojuma žanra cienītājiem, jo dažādu atgadījumu un negadījumu tur netrūkst.

[Santa · Rating 5 out of 5]

Mīlu ceļojumu aprakstus. Turklāt pati esmu stopētāja-ceļotāja,tā,ka ar emocijām un izsaucieniem lasīju šo grāmatu. Regulāri uzbāzos apkārtējiem ar citātu skaļu lasīšanu un pēc grāmatas izlasīšanas tikpat aktīvi turpināju draugiem stāstīt par šo grāmatu. Manuprāt piesaistīju jaunus vēlētājus, tfu,lasītājus :)
Patika autores atklātais stāstījums- kā bija,tā arī rakstīja. Ja sadzērās un škandalēja, to nekaunējās pieminēt, ja raudāja un smējās, arī to rakstīja. Dulla grāmata, bet tādā superpozitīvā nozīmē.

[Eva Alpaslana · Rating 5 out of 5]

Mana visu laiku mīļākā grāmata. Tik atklāta un aizraujoša. Lasīšu vēlreiz.

[Marta · Rating 3 out of 5]

pārāk gari ar nenozīmīgām lietām

[Karina Pavlova · Rating 5 out of 5]

Izcili. Autores valoda ir tik dzīva, tik īsta un brutāli godīga pat sāpīgākajos un kaunpilnākajos brīžos.
Sagatavojiet popkornu laicīgi, būs ļoti daudz drāmas.
Ilona Balode ļauj lasītājam piedzīvot tādu ceļojumu, kādā lielākā daļa nekad mūžā nedosies. Par to arī uzslavas!

[Karlis Ozolins · Rating 5 out of 5]

Sen nebiju lasījis tik labu grāmatu.
Abiem cepums par neaizmirstamo, pailgo un diezgan grūto ceļojumu.
Gaidu turpinājumu ar nepacietību.
Sveiciens abiem mākslinikiem!!!

[Liva · Rating 5 out of 5]

Cilvēkiem ar milzīgiem aizspriedumiem šo grāmatu labāk nelasīt. Viss ir izklāstīts tieši tā kā tas ir - alkohols, uzdzīve, "vieglās" narkotikas, zivju galvu zupas, zarnu zupas utt. Grāmatā nedarbojas nekāda cenzūra, grāmatā ir atļauts viss - nav baiļu par to ko teiks mamma vai kaimiņiene, nav baiļu par to, ka novērsīsies kāds draugs, jo tas visticamāk nemaz nav draugs. Tikai "seksa" gan tur nav, kas ir pārsteidzoši mūsdienām.

Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2012/08/i...

[Edgars · Rating 3 out of 5]

Šī grāmata no plaukta mani vēroja jau gadiem. Ik pa laikam sieva man atgādināja, ka vēl joprojām neesmu to izlasījis, un katru reizi es aizbildinājos, ka tā man ir par biezu. Katru reizi sieva man tomēr ieteica to izlasīt un garantēja, ka man patiks, un katru reizi es turpināju būt skeptisks, jo kas gan interesants var būt parastā ceļojuma aprakstā, turklāt tik šausmīgi biedējoši garā? Ja vēl tā būtu daiļliteratūra - tādai šādā apjomā es labprāt ķertos klāt. Taču ne jau vienkārši ceļojuma pārstāstam..

Beigu beigās, mēnešiem pārvēršoties gados un manām atrunu iespējām arvien sarūkot, man neatlika nekas cits, kā tomēr šo grāmatu atvērt un iesākt palasīt vismaz dažas pirmās lappuses. Un jāteic, ka aizgāja - sieva tiešām nebija melojusi, teikdama, ka grāmata lasās ļoti ātri un ir aizraujoša. Pirmajā dienā tiku jau līdz 125. lappusei.

Protams, kaitināja abu ceļotāju nemitīgā smēķēšana un visas ielu muzicēšanā nopelnītās naudas nodzeršana alkoholā un Coca Colā, kā arī visādas citādas stulbības un apzinātas pašiem sava stāvokļa pasliktināšanas. Taču no lasītāja viedokļa varbūt pat interesantāk, jo šādā veidā viņi paši sev radīja ne mazums jaunu problēmu. Apraksti ir tik dzīvi, ka liekas - Tu pats ceļo. Galu galā secināju, ka Indijā man nav, ko meklēt, bet uz Pakistānu gan varētu aizlaist. Pat jau noskatīju sev galamērķa pilsētu - Gilgitu - un sāku pētīt, kā tur nokļūt. Šķiet, ka vislabākais variants ir ar lidmašīnu no Pakistānas galvaspilsētas Islāmābadas, uz kuru savukārt, no Rīgas var nokļūt ar divām pārsēšanām - kādā no Eiropas pilsētām un Dohā!

[Signe Martišūne · Rating 5 out of 5]

Aizraujoši, skarbi, smieklīgi un galvenais - klātbūtnes sajūta ik lappusē. Noteikti iesaku!

[Ketlīna Kļaviņa · Rating 5 out of 5]

Lasīju kā iesildīšanos Balodes jaunajam veikumam un nebiju vīlusies! Tāda īsta un dzīva grāmata, ātri lasās, uzmanību notur. Es īpaši nelasu ceļojumu aprakstus un arī laikam nekad nevarētu aizbraukt šādā avantūrā, bet varbūt that's the whole point. Izlasot šo, šķiet, ka vismaz daļēji esi to pieredzējis pats.

[Milda · Rating 5 out of 5]

Ziema, februāris, ārā aukst, drūmi pelēks, slapjš un vienmuļš laiks. Kāpēc gan vienkārši nesakrāmēt ceļojumu somas, nepaņemt ģitāru un neaizbraukt satikt vasaru kaut kur Pekinā? Tieši tā arī aktrise Ilona Balode un mūziķis Rolands Ūdris izdarīja, ar stopiem pievarēja 16 valstis. Un pietam vēl pamanījās sarakstī grāmatu par šo izaicinošo ceļojumu, "Rīga-Pekina".
Šī grāmata mani uzrunāja tiklīdz izdzirdēju, ka tas ir reāls stāsts par diviem jauniešiem, kuri ceļoja ar stopiem bez naudas un pajumtes. Toties viņiem bija ģitāra un dziedātprasme. Šķiet, bez ielu muzicēšanas un ļaužu labklājības šajā ceļojumā izdzīvot būtu diezgan pagrūti.
Grāmata nav no tām plānākajām, un ne par velti, jo tajā aprakstīti daudz piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Kā asaras lietas un cik smiets, cik ļoti ir laimējies un veicies, pateicoties vienkārši labiem ļaudīm. Kā nācies pa pastu pārsūtīt pases, lai iegūtu vīzas un daudzi citi pārdroši gājieni. Grāmata papildināta ar fotoattēliem un pat CD ar dziesmām, kas radītas ceļojuma laikā. Tas lieliski palīdz izprast laiku un telpu, kurā viņi mitinājās šos dažus mēnešus.
I.Balode raksta vieglā saprotamā valodā, bez īpašiem poētismiem un metaforām. Raksta tā, kā ir, kā domā un jūt, atklāti. Arī dialogi angļu un krievu valodā ir iekļauti grāmatā.
Šī grāmata ir lielisks piedzīvojums un pierādījums, ka svešumā izdzīvot nemaz nav tik grūti, dažkārt mazliet jāpacenšas, dažkārt mazliet vairāk kā mazliet, bet izdzīvot var, un var pat piedzīvot daudz skaista, ceļot laikā - pāris nedēļās aizmūkot no ziemas, satiekot pavasari un tad jau arī Pekinu un sauli.

[Madara Aldina · Rating 4 out of 5]

Viena lieliska grāmata. Zināju, ka latvieši reizēm dodas trakos ceļojumos, bet neticēju, ka latviete un ne-rakstniece var tik labi uzrakstīt. Un vēl tik biezu grāmatu, ne mirkli nekļūstot garlaicīgi. Viena no lietām, kas man visvairāk patīk šajā grāmatā ir godīgums - I.Balode nemēģina izlikties labāka kā ir, jo būtu tik viegli izlaist epizodes par kašķiem, iedzeršanu, paģirām un zāles pīpēšanu, kā dažs labs cits tautietis, iespējams, darītu (jo ko teiks mamma, kaimiņi un dzimtais ciems?) Tas padara šo grāmatu tik dzīvu un lasāmu.
Grāmatu var lasīt arī kā padomu grāmatu, ja grasies doties stopēšanas piedzīvojumā uz ārzemēm, vai ceļojumā uz Austrumiem.

[Kaspars · Rating 2 out of 5]

Lasīju šo grāmatu ar dalītām sajūtām. No vienas puses interesants ceļojuma apraksts (tomēr vienlaikus, kad ceļojuma apraksts nav bijis interesants?) un žetons autorei ar dzīvesbiedru par drosmi (kaut ko tādu darīt) un nepadošanos (proti, tikšanu līdz galam), vienlaikus no otras puses, ļāva ieskatīties nosacīti mākslinieku pasaulē/dzīves uztverē. Tomēr vienlaikus kaut kā daudz kas likās ar mīnusu zīmi. Ar mīnusa zīmi rakstu kā spoiler, jo, manuprāt, to lasot cilvēkiem, kuri grāmatu vēl nav izlasījuši, šīs grāmatas izlasīšanu.
Tātad manā ieskatā mīnusi šai grāmatai ir:
1) grāmatu varētu saukt arī par "Rīga-Pekina jeb alkoholiķi ceļo" (cik daudz sūdos un nepatikšanās autore ar dzīvesbiedru iekūlās tikai tādēļ, ka abi ir sametušies) vai arī "Rīga-Pekina jeb paldies dzīvesbiedra mātei, ka glābj mūsu pakaļas" kopumā atceros, laikam trīs vai četras epizodes/gadījumus, kad Ūdra māte nosūtīja naudu, lai "bērniņi" (kuri ir sasnieguši 30 gadu vecumu) varētu izdzīvot (bet biežāk vienkārši dzert)/aizbraukt tālāk/mājās;
2) Nepatika autores uzskati par valsti attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu - drusku radās sajūta, ka dāma vēl nav pieaugusi, un kā tāda pusaudze uzskata, ka viņai ir tiesības, bet nav pienākumi;
3) Iespējams šis mīnuss ir tādēļ, ka es esmu mietpilsonis, vai vienkārši vecs ar dzīvi neapmierināts cilvēks, tomēr, manuprāt, abiem ceļotājiem ceļojuma laikā bija nopietnas problēmas ar alkohola lietošanu un finanšu plānošanu (manuprāt, māksla vairākas reizes viena ceļojuma laikā pamanīties nodzert visu naudu, un tad domāt kā izdzīvot, nav uzskatāms par talanta izpausmi, bet liecina par cilvēku stulbumu);
4) Nezinu, bet mani personiski kaitināja visa Indijas nolikšana (proti, ka tur ir tikai visādi krāpnieki (naudas appisēji/izkrāpēji) un viss ir netīrs, un vilcieni pārbāzti), kamēr lūk Pakistāna ir lieliska vieta kur būt un dzīvot atsevišķās vietās var mūžīgi;
5) Vīzu problēmas - vēl viena lieta, kurai grāmatā bija veltīts pārsteidzoši daudz.

[Kali · Rating 5 out of 5]

Patika! Dinamisks un piedzīvojumiem bagāts stāsts, pēc kura izlasīšanas pats sajūties tā, it kā būtu ceļojis kopā ar galvenajiem varoņiem. Arī "ballītes un dzeršana" šajā grāmatā nemaz nebija tik bieža parādība (pretēji pāris komentāros lasītajam).

Rīga - Pekina lasīju pēc Ielu Muzikantu Piezīmes, tāpēc sākotnēji šķita, ka "iegrābos" šajā izvēlē - tas būs jau iepriekš lasītais, tikai mazāk sex, drugs and rock'n'roll. Bet patiesībā šī grāmata ļoti aizrāva. Izklaidējošs gabals, ko var lasīt arī citu tautu un kultūru labākai iepazīšanai.

Man visaizraujošāk bija lasīt tieši "Indija - Pakistāna - Nepāla" daļu, kas atmiņā atsvaidzināja pašas piedzīvojumus šajā pasaules nostūrī. Kopumā, grāmata, kuru var rekomendēt tiem, kas noilgojušies pēc kā līdz kaulam patiesa, trakulīga un nedaudz vieglprātīga.

[William Foreignerski · Rating 5 out of 5]

Patiešām labs gabals, dzīvs kā baskera sviedri, kas tek gar muguru, instrumentus stiepjot! Kādreiz uzskatīju sevi par apzinīgu stopētāju un pusprofesionālu baskeru, bet nu šitie abi ir šajā jomā gaismas gadus priekšā lielākajai daļai Koventgārdenas un Sautbankas elites, kur nu vēl Lācītim. Grāmata nav ne par, ne priekš pareizajiem pilsoņiem. Drīzāk tādiem, kas spēj ne tikai dzīvi izbaudīt pa savam, bet arī nebaidīties par to maksāt ar nogurumu un risku. Grāmata ir pilnīgi autentiska, kā jebkurš stopētājs to varētu apliecināt. Vērts lasīt gan tiem, kas gribēs no tās mācīties un autores veikumu replicēt, gan arī tādiem, kas grib noskurināties un teikt: "vai, cik šausmīgi, davai palasīšu vēl".

[Ingrida Ceple · Rating 5 out of 5]

Tāds traks pāris! Pamanot, ka Ilonai ir iznākusi jauna grāmata un dzirdot slavinošās atsauksmes, gribēju izlasīt pirms tam pirmo, lai saprastu, kā tad Ilona raksta. Un Ilona raksta ļoti garšīgi un viegli. Tiešām izbaudīju! Jāsaka, man ļoti, ļoti patīk ceļot un noteikti viesnīcas nav manā top listē pirmā vietā, bet uz ko šādu nevarētu parakstīties, tāpēc mans apbrīns, ka tā var! Nedomāju, ka tas bija viegli. Bet riktīgi hipijiski gan :) Mazbērniem būs ko pastāstīt. Vēl jo vairāk, kad zini, ka tāda bija šī dzīve PIRMS.

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

Mani nekad nav vilinājušas ceļojumu grāmatas. Vēl jo vairāk: esmu gājusi tām ar līkumu. “Rīga-Pekina” izlēmu izlasīt, jo dikti savaldzināja jaunā Ilonas Balodes iznākusī grāmata “Ielu muzikantu piezīmes”. It kā jau pirmā grāmata nav obligāti jalasa, lai ķertos klāt jaunajai, bet nu kaut kā likās vajadzīgi.
Stāsts “Rīga-Pekina” traucās nezināmajā kā pa kalniem un lejām. Pārdzīvoju līdzi grāmatas galvenajiem varoņiem: nebēdņiem Ilonai un Rolandam. Spontāna ceļošana ar mugursomām hipiju gaumē, kas kā izrādās pieprasa izturību, liek iemācīties samierināties ar neziņu par rītdienu, liek trenēt pacietību, māca prasmi izdzīvot. Spontāni lēmumi un apbrīnojama prasme izlocīties no dažnedažādām situācijām. Ceļojuma laikā varoņi sastopas ar kultūru atšķirībām katrā valstī. Sastop lieliskus un izpalīdzīgus cilvēkus ar siltām sirdīm un arī tos, kas ne pārāk. Galvenie varoņi kā jau pie galvenajiem varoņiem pieņemts vāra sūdus, bet tāpēc jau viņi ir galvenie varoņi. Par ko mēs viņus arī mīlam.

[Arta · Rating 5 out of 5]

Tik interesanti, ka lappuses nemanāmi šķirstās viena pēc otras. Šī ir viena no tām grāmatām, kuru grūti nolikt malā līdz tā nav izlasīta līdz galam. Tiem, kuri 2020. gadā ilgojas pēc ceļošanas kaut kur tālu prom no mājām, šis būs īstais lasāmgabals. Ilona Balode ir tiešām talantīga rakstniece ar īpašu redzējumu visdažādākajās situācijās garā ceļojuma laikā.

[Zanda Da Silva · Rating 4 out of 5]

Dzīves ceļojums! Teikšu uzreiz godīgi - piecām zvaigznēm traucëja nemitīgā piedzeršanās un mammas sūtītās naudas notriekšana un stulbie strīdi. Bet kā ceļojuma stāsts, aizraujoši pierakatīts, tiešām ievilka uz stundām, nevarēju nolikt grāmatu malā. Jālasa Balodes otrā grāmata, varbut tur bus mazāk dzeršanas un kašķu ;)

[Laura Šeine Siliņa · Rating 4 out of 5]

Kopumā aizraujoša grāmata - gan visi smieklīgie notikumi, gan pats ceļojums. Tomēr vienu zvaigzni noņēmu, jo mazliet sāka palikt par garlaicīgu kārtējā piedzeršanās un abu destruktīvo attiecību peripētijas - bet, saprotu, Ilona rakstīja tā, kā arī dzīvē vienkāris notika. Par to noteikti uzslava. :)

[Dace Ozola · Rating 5 out of 5]

Laba grāmata, Ilona lieliski aprakstījusi backpackeru dzīvi un interesanti uzbūrusi celotāju ikdienu. Dzīvē tik daudz sapnus var piepildīt ja uzdrīkstas! Jālasa otra Ilonas grāmata, ar nepacietību gaidu baudīt tās saturu.

[Iveta Siliņa · Rating 5 out of 5]

Nu izlasītas abas Ilonas Balodes grāmatas... Neapskaužama, skaudra Ilonas un Ūdrīša dzīve, bet tik fantastisks talants par to stāstīt tik viegli, aizraujoši, plūstošā valodā, kas ar katru lappusi ievelk un ievelk.

[Ilze Jēkabsone · Rating 4 out of 5]

Šī (dienas)grāmata ir par atļaušanos.
Par atļaušanos pieņemt lēmumu doties ceļā, nezinot kādus līkločus tas metīs un kur nāksies sagaidīt vakaru. Par atļaušanos būt pašiem, kas vairumam ir mazāk svarīgi kā izpatikt “sabiedrības viedoklim”.
Un par atļaušanos ar to visu dalīties.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Grāmata atspoguļo to, kādi Ilona un Ūdrītis ir: (pozitīvi) Traki. Patiesi. Atklāti.