Kad lausks cērt

by Daina Avotiņa

Pazīstamās latviešu rakstnieces Dainas Avotiņas (1926) romāns "Kad lausks cērt" ir vienlaikus episki vērienīgs un intīmi personisks stāstījums par vienu no mūsu valsts vēstures vispretrunīgākajām lappusēm. Sižeta pamatā ir kādas Ziemeļvidzemes latviešu lauku saimes dzīve 20. gadsimta sākuma pārmaiņu laikos revolūciju un brīvības cīņu gados. Saimnieks Rihards Rimežs, viņa “smalkā” sieva Jūlija, par brīvību sapņojošais dēls Arnolds, spurainais pusaudzis Rūdis, ar komunisma idejām apsēstais kalps Aloizs, visām varām izdabājošais Voldis. Katrs no viņiem citā veidā mēģina atrast savu vietu “jaunajos laikos”, kuri tik bieži ir nežēlīgi un neprognozējami. Tomēr vēsture rit savu gaitu. Tiek izcīnītas nozīmīgas kaujas, proklamēta Latvijas neatkarība... bet kas divu lielvaru konfliktu laikā notiek vienkāršā “mazā cilvēka” dzīvē? Un kāda cena būs jāmaksā par brīvību – tiklab personisko, kā valstisko? “Šo romānu rakstīt man itin kā pavēlēja vecāsmātes dienasgrāmata, bieži jo bieži ienākot manās domās. Varbūt tā es būšu atstājusi kaut mazu liecību par tiem daudzajiem mūžiem, kuri ir ziedoti nākamo paaudžu un mūsu zemes labā.”

471 pages, Hardcover

First published January 1, 2011

Reviews

[Egita · Rating 5 out of 5]

20.gadsimts latviešu tautu nav žēlojis, tas nācis ar sāpēm, zaudējumiem, gribētām, negribētām, svešu varu uzspiestām ierastās dzīves izmaiņām. Turīgie latviešu zemes īpašnieki ir viena no tām cilvēku grupām, kas vissāpīgāk cietusi šai laikā. Tie ir arī Rimežu māju saimnieki un iemītnieki, kas savu turību un pārticību panākuši ar smagu darbu un zemes mīlestību.
Dainas Avotiņas triloģijas pirmā daļa vēsta par laika posmu no 19.gadsmita beigām līdz 1919.gadam, par Rimežu dzimtas aizsākšanos un dzīvi un saimniekošanu pirmskara laikā, kā arī postošo kara laiku.
Liktenis ir nežēlīgs, un viens neuzmanīgi izteikts teikums vai nepareizs solis var izraisīt postošas sekas.
Lai arī sižetam, varoņu raksturiem un rīcībai būtu, kur piesieties, līdzko galvenos personāžus izdevās iemīļot, visas iebildes atskaitīju kā nebūtiskas. Un, protams, 20.gadsmits Latvijas laukos ir viena no manām cup of tea tēmām! Turpināšu ar otro triloģijas grāmatu "Jūlija".

[Kristīne Cinate · Rating 5 out of 5]

Vairāk par visu pēdējās dienas,kurās lasu šo grāmatu, ienīstu un pa dienu sirdī nesu dusmas par cilvēka skaudību, ļaunumu, svešas mantas iekārošanu un slinkumu. Ienīstu tā ka no sirds un jūtu līdzi varoņiem, kas kaut kad ir bijuši dzīvi cilvēki un, daļu no darbā aprakstītā, piedzīvojuši, jo tas balstīts uz reāliem notikumiem. Un aizmirstās, ka grāmatas pirmajā lapā bija 3 teikumi. Nē, 2 teikumi,un trešais beidzās 2.lpp. Tik garus,saliktus,paplašinātus teikumus nebija nācies nekur lasīt. Sākumā pat likās,ka vienu zvaigzni to garo teikumu dēļ grāmata zaudēs,bet nē, reabilitējās. Bet, jā, kaut kā līdz kaulam izjutu latviešu parunu - kā nu tur bija par to noskaušanu un nelielīšanos un kaut ko tādā garā. Turpinu dzīvot līdzi Rimežu dzīves notikumiem nākamajā grāmatā - Jūlija.

[Gita · Rating 4 out of 5]

Man grāmata likās interesanta...uzzināju daudz jaunu faktu par tā laika notikumiem...
Noteikti grāmata varētu patikt vēsturisko romānu cienītājiem un, visticamāk, ir gana izzinošs materiāls Vidzemes iedzimtajiem....

[liene · Rating 5 out of 5]

Šī bija pirmā Dainas Avotiņas grāmata, ko lasīju. Šķiet, ka nebūs pedējā. Ļoti interesanta stāstījuma forma, aizraujoša valoda.
Sižetam nudien dzīvoju līdzi, izjūtot ļoti plašu emociju gammu. Šī ir viena no retajām grāmatām, kur sižeta pavērsiens/līdzpārdzīvojums pāris reizes izspridzina asaras, kas nodevīgi ripo pār vaigiem. Protams, lasot grāmatu, ir arī prieks, skumjas, dusmas utt.

[Inuta · Rating 4 out of 5]

Patika ieskats 20.gs. sākuma zemnieku dzīvē. Gaidīju, kad tas “ievilks”, bet, šķiet, romāna formāts - vairāk kā stāstījums - mani paturēja malā, novērotājos, līdz pat beigām.