Koka kāja, Kapu māja

by Vladimirs Kaijaks

Kāpēc Koka kāja?
Kas ir Kapu māja?

Kapu māja ir kapu uzrauga nams, kurā dažus bērnības gadus dzīvojis rakstnieks Vladimirs Kaijaks, bet pa kapsētu vētrainās naktīs pastaigājusies Koka kāja, atstādama smiltīs noslēpumainus nospiedumus.
Izlasot Vladimira Kaijaka atmiņu stāstu “Koka kāja, Kapu māja”, uzzināsim, cik vētrainiem notikumiem bagāta bijusi rakstnieka bērnība un jaunība – ne velti grāmatai dots apakšvirsraksts “Stāsts par to, kā es septiņreiz no nāves izglābos”. Kādas tik blēņas nav pastrādātas gan mierīgajos pirmskara, gan skarbajos kara gados!
“Koka kāja, Kapu māja” beidzot atklāj arī to, kāpēc Vladimirs Kaijaks raksta tik daudzveidīgi – viņa darbu vidū ir gan latviešu literatūrā pirmie šausmu stāsti, gan sadzīves romāni, pēc kuru motīviem uzņemts populārais TV seriāls “Likteņa līdumnieki”. Atmiņu stāstā “Koka kāja, Kapu māja” savijas lauku dzīve un darbi, zēna blēņas un gotiska mistika.

Dzīvības un Nāves punkts manā horoskopā stāv cieši līdzās. Kad to uzzināju, sāku saprast, kāpēc ar šo mistēriju – noslēpumaino brīdi, kad nāve un dzīvība mainās vietām – man tik bieži gadījies sastapties. Baisā un vilinošā pārvērtība piesaistīja manu prātu un iztēli jau no mazām dienām, lika minēt mīklu, ko līdz šim neviens vēl nav atminējis.
Vladimirs Kaijaks

Genres: Nonfiction

249 pages, Hardcover

First published January 1, 2010

About the author

Prozaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993).

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma
motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu
spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.

1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.

Dzejoļu krājumi
1963: "Putni laižas pret vēju".

Stāsti
1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".

Romāni
1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).

Videoromāns
2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).

Proza bērniem
1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".

Autobiogrāfiskā proza
2011: "Koka kāja, Kapu māja".

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).


Darbība kinodramaturģijā
1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).

Reviews

[Zane Eniņa · Rating 4 out of 5]

Vladimira Kaijaka bērnības atmiņu grāmata. Vienkāršs, patiess, reālistisks vēstījums par starpkaru un 2. Pasaules kara gadiem ganu puikas skatījumā. Man grāmata ļoti patika - gan tāpēc, ka ataino tā laika bērnu dzīves reālijas (smagu darbu, kara postu), gan tāpēc, ka notikumi risinās man labi zināmās vietās Cēsu apkaimē.