Septiņdesmit piecas dienas

by Ilze Eņģele

21. gadsimta nogale – digitālais laikmets. Pār pasauli valda globalizācija, pār ikdienu – visu zinošais Lieldators. Mode mainās ne pa dienām, bet stundām, izskata maiņa gēnu līmenī ir lēts pakalpojums. Cilvēki meklē arvien jaunas izklaides, tomēr viņu daba ir palikusi nemainīga.
Meitenes Heidi sapnis ir no zemākajiem sabiedrības slāņiem nokļūt Metropolē, no kuras, šķiet, paveras ceļš uz bezrūpīgu dzīvi. Viņa alkst karjeras, ietekmīgu draugu, mīlestības. Tomēr vai viss ir tā, kā izskatās? Vai spožā apkārtne ir vien virtuāla ilūzija? Kam var uzticēties?
Septiņdesmit piecu dienu laikā Heidi izdzīvo veselu mūžu. Bīstami piedzīvojumi seko cits citam, tomēr galvenais lēmums meitenei būs jāpieņem vienai...

Grāmata ir ieguvusi "Bērnu un jauniešu žūrijas 2012" atzinību: iegūta 3. vieta 8. - 12. klašu grupā.

Genres: Young Adult

192 pages, Hardcover

First published January 1, 2011

About the author

Iespējams, katram lasītājam kaut reizi dzīvē ir bijusi sajūta, ka daiļdarbus var ne tikai lasīt, bet arī sacerēt.

Domāts - darīts! Mans literāro mēģinājumu pūrs gan bija visai pieticīgs - skolā ar klasesbiedreni kopīgi uzrakstīts dēku romāns rūtiņu kladē ar zaļiem vākiem, studiju laika biedrenei veltīts stāsts par kopīgiem jaunības piedzīvojumiem un viens neatbildētas mīlas mokās tapis dzejolis (viena panta apjomā. Tomēr manā bagāžā bija starptautiskās korporācijās mārketinga un administratīvajā jomā pavadīti gadi, un vai tēlaina rezultātu prezentācija, paredzēta uzņēmuma Eiropas ofisa pielabināšanai, atšķiras no fantastikas žanra stāsta? Vai ir diža atšķirība starp melodrāmu un dramatisku e-pastu saraksti par pārdošanas plānu izpildes kaislībām?

Izlēmu sākt savas autora gaitas ar dalību izdevniecību konkursos - šie mēģinājumi ir anonīmi, turklāt veiksmes gadījumā vainagotos ar īstu grāmatu. Iepriecinošā kārtā rezultatīvi izrādījās visi trīs pirmie mēģinājumi:

Fantastikas romāns jauniešiem "75 dienas" tika ne tikai pie veicināšanas balvas konkursā "Zvaigznes grāmata 2010", bet arī pie 3.vietas Bērnu un jauniešu žūrijā 2012, 8.-12.klašu grupā.

"Kāzu tiešraide" tika atzīmēta 2010.gada "Lata romānu konkursā" - ne velti, gatavojoties šim konkursam, pastiprināti iepazinos ar "Lata romānu konkursa" iepriekšējiem laureātiem.

Dalības Apgāda Zvaigzne ABC stāstu konkursā "Sapņu laiks" iznākums ir pāris stāstiņi krājumā "Purpura karaļa galmā".

Visi mani darbi ir un būs par vienu un to pašu - par cilvēka vēlmi būt laimīgam - pārējais ir tikai dekorācijas.

Paldies lasītājiem :)

Reviews

[Lauma Lapa · Rating 2 out of 5]

Pozitīvais: izcils fons. Tiešām izcils un izcili parādīts.
Negatīvais: ja meitenes tiešām tā domā un uzvedas, nav brīnums, ka viņas uzskata par stulbām.
Šādu iespaidu pastiprināja arī pirmās personas naratīvs.
Acīmredzot Stefānija Meiere ir kā inde, kas iesūcas pat vislabāk iecerētajās varonēs.

[Dace Znotiņa]

Jaunāki lasītāji droši vien daudz labāk spēs identificēties ar varoņiem. Tāpēc arī bez vērtējuma - nebiju īstā vecuma auditorija.

[E.M.Pūķis · Rating 3 out of 5]

Hm.. Grūti teikt, vai man patika tas, ko izlasīju, vai nē? Vaina laikam tajā, ka bija brīži, kad man patika, bet tie atrodami starp smacīgām zivīm, par kurām pat izsalcis kaķis raustītu asti.
Sākumam, lai iet pa gaišu noti. Izcelt labo, ne slavināt slikto.
Man patika liktās idejas, dažas tehnoloģijas un kopējais viena sabiedrības slāņa apraksts, kas daudz jau neatšķīrās no tiem mūsdienās, kam naudas daudz, bet gaumes un saprāta maz. Jaunatnes dzīšanās pēc slavas un ievērības, bez talanta vai jēdzīgas domas galvā - ne velti "Youtube" "Instagram" un "Tubbnier" ir pilni šo zvaigžņu bērnu.

Jāsaka, ka labākā grāmatas daļa (pēc manām domām) ir uz beigām, īsi pirms tiek atklāts lielais "plot twist", kas lai gan ne oriģināls, deva svaigu gaisu tā statiskajai atmosfērai. Varbūt, Heidi pašķiršanās ar Betu, bija tā vieta. Nevaru teikt. Stāsts tad pēkšņi atguva formu, ko bija pazaudējis drīz pēc sākuma. Vismaz Heidi pēc sajūtām sāka atgādināt patiesāku tēlu nevis stereotipu.
Tēli, kas man patika:

Jenna (kuras vārdu es nepārtaukoti izlasīju, kā Dženna) - ar patiku atklāju, ka viņai ir pat, kas vairāk iekšā par aizpildītu lomu "galvenā sāncense". Viņai bija savs dziļums, pat ja tas tika vairāk izrādīts tikai pie grāmatas beigām.
Beta - patīkams pretstats no galvenās varones Heidi. Viņa līdzīgi kā Jenna ir stipra rakstura cilvēks ar mugurkaulu, atšķirībā no Heidi, kas samaitājās jau pirmajā dienā, kopš spēra savu kāju ārā no vilciena. Ja godīgi, man labāk būtu paticis lasīt tieši no Betas skata punkta nevis Heidi. Žēl gan, ka tēlam netika pievērsta vairāk uzmanība, grāmatas vidū iegulstoties fonā, bet tas pieskanēja pie Heidi attieksmi pret Betu. Kopumā tēlam pietrūka attīstības, ko tas kāroja.

Tālāk tad pie lielā dinozaura uz dīvāna, kas apēdis visu popkornu un tagad ar lielām, kucēna acīm skatās uz tevi, ka viņam tas nejauši sanāca.
Heidi, Heidi - ko lai par tevi pasaka? Varbūt par maz esmu lasījusi šāda veida literatūru, lai vairāk pievērstu acis meitēnam tik seklam, kam izskats, status un pašlabums, liek pasaulei griezties tikai ap viņu. Es saprotu ka šādi tēli pastāv īstajā dzīvē. Es saprotu, ka par šādiem tēliem var rakstīt un tie var būt galvenā tēla lomā, bet tas kā viņa tika parādīta lika vēlēties iemest šo grāmatu ugunī (es nepārspīlēju, kurināju krāsni, kad lasīju). Varbūt ja autore būtu agrāk jau parādījusi, ko patīkamu viņas tēlā, tad viņai varētu vairāk piedot, bet vienīgais labais, kas viņu kaut mazliet glāba bija pašas beigas, bet tas jau nāca daudz par vēlu. Kopējo priekšstatu daudz nemainot. Varbūt viņa būtu patīkamāka, ja no paša sākuma būtu tāda kāda bija uz grāmatas beigām, jo iekšēji viņa jau tāda nolasījās. Man žēl Betas, ka viņas labākā draudzene ir Heidi.

Tagad runājot par tehnoloģijām.
Ideja un pasaule bija daudzsološa, bet katrā kaktā un vietām istabas vidū varēja redzēt, ka grāmata ir vairāk fantastika ne zinātniskā fantastika jeb mīlas romāns, ietērpts futūristiskās drēbēs domāts..jauniešiem/meitenēm, kas laikam jautā sev, vai viņi tā patiešām, pieaugušo acīs, izskatās? Nu labi, noteikti atradīsies tādas, kas teiks - hei Heidi ir pilnībā kā es!
Par fantasiku es devēju šo grāmatu, jo nu, es apšaubu vai nākošo 81 gada laikā mēs mainīsim savas matu krāsas ar gēnu/dns(vai kā tur bija) maiņu, piecu minūšu laikā. Tehnoloģijas lēciens bija pārspīlēti augsts tik īsā laika periodā, nemaz nerunājot par tā lētumu, ka katrs var atļauties, pat tie no zemākajiem slāņiem. Tai brīdī man šķiet, atšķirība starp bagātajiem un "nabagajiem" nemaz nebija tik liela. Drīzāk tā bija nedabiski uzspiesta.

Vel kas, grāmatā vienā vietā tika specificēts, ka senās izklaides, kā grāmatu lasīšana vairs nebija pieprasītas, bet tai pašā laikā, galvenā varone un citi raksta blogus (vai kā tur to sauca) un vēlāk jūsminās par grāmatas sarakstīšanu, kas kļūs par bezceleris. Laikā, jau tagad, kad vairāk cilvēki retwitto nevis twitto, grūti noticēt, ka galvenā varone, ko pozicionē kā patērētāju, raksta, rada, nevis uzņem bildītes un ņemas ar citām lietām, kas aizņem tikai viena klikšķa laiku.

Kopumā, grāmata bija pieredze jauniešu literatūru žanrā, ko tēmē uz meitenēm. Nevar teikt, ka sajūsminos par šo pieredzi, bet jaunnopirktā grāmata tagad varēsi gulēt plauktā.

Novēli autorei veiksmi nākošajos darbos.

P.S. Review rakstīts NaNo laikā, tādēļ nebrīnās, ka tik garš un murgains :D

[Katrīna · Rating 4 out of 5]

Kad es izlasīju šīs grāmatas anotāciju, es nodomāju - ir okey, nekas pārāk oriģināls, bet priekš jaundzimušās latviešu YA sci-fi ir pieņemami. Salasījusies daudzus citus latviešu darbus no šīs pašas kategorijas, es vairs neko labu nebiju spējīga no šīs grāmatas sagaidīt.
Un tad es to sāku lasīt.
Es kļūdījos. Šī grāmata bija laba.
Eņģelei ir izcila spēja rakstīt. Vārdi lidoja nost no lapas. Apraksti (lai gan varēja būt nedaudz izteiktāki) bija apburoši (kas pie velna ir 3D nagu laka?). Viņai sanāca lieliski attēlot pusaugu meitenes, kura uzaugusi pārspīlētā sabiedrībā, pārspīlēto domāšanas veidu. Jā, Heidi krita uz nerviem, bet viņa krita uz nerviem kā īsts, kaitinošs cilvēks, kurš no sevis nez ko sadomājies, nevis kā burtu savienojums uz lapas. Savā ziņā man patika tas, ka viņa jau bija iztēlojusies, ka precēsies ar Miku, iztēlojās, kur dzīvos ar viņu u.t.t. Ja būtu jau sākusi domāt par mazuļu vārdiem - tas būtu punkts uz i.
Galvenokārt, pati ideja, ka pilsēta patiesībā ir pelēka un garlaicīga, bet to daiļu padara datorprogramma un acīs esošās lecas, visiem dzīvojot uzfabricētos maldos, man šķita vnk wow. Kaut kas tajā konceptā tiešām atbalsojās uz daudziem izciliem distopiskiem sci-fi gabaliem. Tas ir kaut kas reāls, varu iztēloties, ka nāktonē tiešām pastāvēs tādas pilsētas un drēbes, kuras šķiet pelēkas, ja vien uz acīm nav uzliktas specefektu uztverošas lēcas.
Tomēr es neesmu stāvā sajūsmā, jo šī grāmata ir tālu no perfektas.
Man brīžiem krita uz nerviem epizodiskā atsaukšanās uz mūsdienu kultūru un popkultūru. Tas nebija slikti, ka tika pieminēta, piemēram, filma "Šreks 12", tas savā ziņā bija labs papildinājums nākotnes vīzijai, bet tomēr bija par daudz. Apple planšete (labi, tā nav obligāti nākusi no mūsu laika), Terminatoru filmas, jau pieminētais Šreks un tad vēl 21. gs sākuma retrostils - četras atsauces uz mūsdienām, bet nebija pieminēts nekas starp mūsdienām un grāmatā atspoguļoto laiku.
Kāda bija jēga no Lannas? Viņu pieminēja tikai divas reizes, un pēc tam viņa pazuda no bildes. Es saprotu pirmajā reizē tajā vilcienā (vai autobusā, vai kas tas bija) viņa bija domāta, lai Heidi radītu pastiprinātu vēlēšanos pēc izskata uzabošanas, bet viņai iedot vārdu nu gan es neredzēju jēgu.
Un man beigas šķita nedaudz nesaprotamas. Kāpēc kāds gribēja iegāzt Jennas ģimeni, tā arī nesapratu. Skaudība? Viņi bija tirāni? Kas? Kā arī - vai tiešām pēc pāris dienu būšanas ieslodzījumā Heidi vienkārši varēja atgriezties savā prakses vietā, bez nekādām nepatikšanām no kaut kādiem prakses veidotājiem? It sevišķi ņemot vērā, ka viņai bija radusies atkarība no narkotikām, un viņa bija eho? (sure, atkarīibu likvidēja, arī to eho padarīšanu, but still...?) Un Betas pēdējā brīža atklāsme, ka pilsētas spožums tomēr ir malds nāca tā... tizli un nelaikā. Tagad sāku saprast, ka beigas varētu raksturot kā sasteigtas.
Laikam jau tas, ko vēlos teikt ir - šīs romāns būtu daudz reiz labāks, ja tas būtu divreiz garāks.

[Sarmīte · Rating 4 out of 5]

Patīkami (pat ļoti) pārsteidza tiiik labs mūsu pašu latvju rakstnieces darbs. nu labi - drusku avansā 4 *. Tātad: ļoti laba ideja, manuprāt, tikpat laba kā Bada spēles uc šāda tipa darbi, tiešām lieliski!!!!! Man patika ari galvenā varone - vismaz tēlam redzama izaugsme un spēja atzīt savas kļūdas (parasti jau šādi varoņi no dzimšanas ir mega pareizi).

Kāpēc avansā tās 4* - manuprāt, šī nelielā, viena "piesēdiena" laikā izlasāmā grāmatiņa ir drīzāk tādas Roulingas piezīmes uz salvetēm kafejnīcā, uzmetums darbam, kas varēja kļūt par kārtīgu 3 grāmatu fantasy (mežonīgā ieleja, mīnus stāvi utt). Vēl šī grāmata no ierastā žanra "māsām" atķiras ar patīkamu NEvardarbību. Bet nekas jau nav beidzies - Metropole un Heidi gaida, lai Ilze ķeras pie darba un izstāsta ne vienu vien burvīgu stāstu.

[Marita · Rating 4 out of 5]

Pa ja varētu izteikt daudz skarbu vārdu par varones uzvedīgu, tomēr autore ir labi uztvērusi pusaugu meitenes domāšana veidu - tikai balts un melns, stilīgs, nestilīgs un kura gan grib būt nestilīga? Tieši šāda iespēja paveras Heidi, kur tiek uzrauta prātam netveramos augstumos. Turpmākais stāsts jau par to ko popularitāte spēj izdarīt ar vienu cilvēku. Diemžēl. Šajā plānā nav kur piesieties. Lieliski uztverta doma.

[Marta · Rating 1 out of 5]

Reti kuru grāmatu gribu aizlidināt, bet šo te... Lasot nevarēju saprast vai a) esmu kādu dekādi par vecu, lai tādu fufeli lasītu; b) "75 dienas" vienkārši ir slikts romāns.

[Induss · Rating 2 out of 5]

1,5/5
Aiz dāsnuma noapaļoju uz augšu.
Puszvaigzne ir par pašu ideju un konceptu , kā arī par pavērsienu.
Ja galvenā varone nebūtu emocionāli nestabila ( liekas, ka autore uztver pusaudžus kā nevaldāmus, naivus, impulsīvus zvērus, kurus nekas cits kā izlaides un mīlas āķīši neinteresē) un viss stāsts nevītos ap viņas romantisko dzīvi ( jau pēc pirmajām 2 nodaļām sāka aizkaitināt; vai tad sievietes nespēj par neko citu domāt ?), grāmatai būtu tik dažas lapas.

[Ilze · Rating 3 out of 5]

Pasaule nostrādāta tik labi, ka man lika aizdomāties, ka mēs šobrīd uz tādu pamazām virzāmies. Tomēr radās tāda sajūta, ka kāds izdzēsis daļu stāsta un šur tur šis tas nelīmējas kopā. Katrā gadījumā kaut kas pietrūka. Bet raksta autore interesanti.

[Lauma Klintsone · Rating 4 out of 5]

Šo grāmatu lasot, man prātā visu laiku viss krita kastītēs: plus, mīnus, plus, mīnus.
Vairāk gan bija plusu, kas tiešām bija patīkami un nedaudz pārsteigums (piedošanu, tā ir mana pieredze ar latviešu YA F&F).

Tad nu plusi ar mīnusiem (iespējami spoileri, tāpēc paslēpts):

+ patiešām pārliecināja doma, ka ar šādu virtualitātes līmeni nekā nav iespējams skaidri zināt, kas ir un kas nav īsts. Nobeigums labs.
+ galvenā varone nebija labā, pareizā, patīkamā personība, kurai mēs visi novēlam lieliskāko puisi rajonā! Šis ir galvenais pluss, patiesībā. Ir grūti uzrakstīt stāstu, kura galvenā varone bieži ir pilnīga, galīga idiote, bet kuru gribas turpināt lasīt. Pie tam viņas muļķība ir pārliecinoši pusaudziska.
+ redzami vairāki skatupunkti, kas jau no sāka gala neļauj izvēlēties vienu labo un pareizo pusi/tēlu, kam just līdzi.
+ ļoti raiti lasījās grāmata, gribējās redzēt tālākos notikumus - ne mirkli nebija garlaicīgi un neradās sajūta, ka autorei interesētu darba apjoms kā pašmērķis, kā dažos citos ar ūdeni atšķaidītos darbos.

- pārāk tuvs gads ir nosaukts, lai šī tehnoloģiju attīstība būtu ticama. Pilnīgi citāda pasaule, nekā mūsējā, mazāk nekā 100 gadu laikā. Es saprotu, ar kādu mērķi šis relatīvi tuvais laiks ir izvēlēts, bet tik izstrādāta pilsētas hierarhija šajā periodā nepārliecina.
- Ir lietas, kas notika par strauju pat pusaugu meitenei. Ieķeršanās 'līdz ausīm' piecās minūtēs man šķita par daudz. Šajā stāstā pietika dienu, lai ieķertos lēnāk! Simpātijas rodas uzreiz, ieķeršanās - vēlāk.
- Jenna ir pārāk perfekta, pārāk labā samāriete. Viņa ir superskaista, uzticīga īstajai mīlestībai, no sirds draudzējas ar zemāko slāņu pārstāvjiem, altruistiska, briesmīgi nožēlo kļūdas, negrib parādīties medijos, jo slava viņai neko nenozīmē... Turklāt viņas vecākiem ir iebildumi pret puisi, jo viņš ir par puspakāpi zemāka statusa? Šī audzināšana neiet kopā ar rezultātu.
- daļa blakustēlu tur bija pilnīgi lieki, it kā vienkārši novēršot mūsu domas no tā, ka vienā no atkāpēm ir norādīts uz iefiltrētu aģentu.
- ļauno pieaugušo rīcībā nav redzama motivācija, bet varbūt tā ir YA īpatnība.

Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Vai būs grāmata "76. diena un uz priekšu"?

[Zenta · Rating 4 out of 5]

Vēl viena latviešu autora zinātniskās fantastikas darbs, ka nejauši iekrita acīs bibliotēkas plauktā. Kā jau iepriekš esmu rakstījusi, mani ne īpaši saista šī žanra darbi, tāpēc es parasti tajos meklēju, cilvēciskās attiecības. Autore radījusi tipisku pusaugu dzīves raksturojumu un pārcēlusi to uz 2095. gadu. Iedzīvotāju statuss burtiski ir sadalīts pa stāviem, jo augstākā stāvā dzīvo, jo turīgāks, ietekmīgāks tu esi. Kā vienmēr tie, kuri atrodas zemāk vēlas izcelties un nokļūt augstāk. Galvenā varone Heidi sākumā šķiet jauka, individuāla personība, kas šai laikmetā ir retums, jo visi seko nemitīgajai modes maiņai. Ar laiku viņa nonāk sabiedrības spozmē, kas viņu apžilbina un maina, kas parāda tēlu "īstās" sejas. Ja godīgi, nebiju gaidījusi, ka darbs aizraus tik ļoti. Šķiet mani pievilka tieši jauniešu attiecības, lai arī cik patētiskas un aplamas tās liktos pieaugušajiem. Autore ir radījusi apbrīnojamu nākotnes pasauli ar reāliem personāžiem, vietām un pat valdības intrigām. Manuprāt, vienīgi beigas bija nedaudz sasteigtas- pēdējā Betas atklāsmes, it kā palika "karājoties gaisā".

Naids tērē spēkus un indē dvēseli

[Lasma · Rating 3 out of 5]

Nedaudz pietrūka aprakta par apkārtējo, par to, kā līdz tādai dzīvei cilvēki nonāca, gribējās aprakstus par paralēlo Metropoli, un vēl, bet kas zin- varbūt tas dod iespēju veidot vēl vienu grāmatu.
Un neizsakāmi kaitināja galvenā varone- viņas domāšana manā skatījumā atbilda 11- 13 gadus vecam bērnam, kas manā prātā neļāva viņu iztēlot kā 16/17 gadīgu pusaudzi. Laikam man grūti saprast, ka cilvēki spēj būt tik sekli un egoistiski, tādēļ pat īsti nespēju izjust žēlumu gala iznākumā- laikam jau ignorencei ir arī savas sekas un savs sods, bet spēja sevi pataisīt par ūberlielo cietēju, kas viņu varētu pataisīt par kārtējo svēto, ir neiedomājama.
Tā vien škita, ka pasaule apstāsies, ja Heidi (galvenā varone) aizturēs elpu.

Gramata kopumā laba, lasāma, spēj aizraut fantāzijas lidojumā, bet šajos lidojumos ir smagi kritieni, kas rodas dažu neveiksmīgu (bet varbūt tieši pretēji- veiksmīgu?!) tēlu dēļ.

[Alise · Rating 4 out of 5]

Patīkami pārsteidza, savā žanrā diezgan laba. Parasti mūsdienu latviešu autori liek vilties, taču šī grāmata bija tiešām laba. Protams, galvenā varone bija ļoti kaitinoša, bet varbūt tādai pusaudžu literatūrai tā vienkārši mēdz būt. Interesanta radītā pasaule, gribējās nedaudz vairāk apraksta, varēja būt biezāka grāmata.

[Liene]

Ilze Eņģele raksta labi, to es nevaru noliegt, taču mani nedaudz pārsteidza tas, ka grāmatas nosaukums nesakrita ar tekstu. Jā, tās bija 75 dienas, bet ja no pirmās dienas pārlec uz piecdesmito, tad tās nav nekādas 75.

[Marija · Rating 1 out of 5]

lasījās ļoti lēni, daudzas vietas vienkāršik vilkās. kas mani visvairāk sadusmoja šajā grāmata bija galvenā varone. ja stāsts būtu par kādu citu (vecāku cilvēku/meiteni), tad būtu labāk. bija apnicīgi lasīt viņas seklās domas un visu par viņas pāragro "mīlestību".
ideja- 7/10
galvenā varone- 1/10

[Alīna Tatjana Stepčuka · Rating 2 out of 5]

Ideja interesanta, lasījās patīkami. Taču galvenās varones raksturs sabojāja priekšstatu.