Indulis un Ārija

by Rainis

Genres: Classics, Read For School, Plays, Drama, Historical Fiction, 20th Century

290 pages, Hardcover

First published January 1, 1911

About the author

Rainis (the pseudonym of Jānis Pliekšāns) was a Latvian poet, playwright, translator, and politician. Rainis' works include the classic plays Uguns un nakts (Fire and Night, 1905) and Indulis un Ārija (Indulis and Ārija, 1911), and a highly regarded translation of Goethe's Faust. His works had a profound influence on the literary Latvian language, and the ethnic symbolism he employed in his major works has been central to Latvian nationalism.

Reviews

[jermacaane · Rating 5 out of 5]

Es parasti nelieku skolas lasāmās grāmatas šeit, bet šī luga bija ielikšanas vērta. Vēl jo vairāk neesmu Raiņa atbalstītāja, zinot visu aizkadrā palikušo. Tomēr ļoti patika (protams, vairāk kā kopumā sarakstīts ar visu par un ap domu, ne Raiņa nodevība pret Aspaziju). Varbūt mīla tomēr ir visa atrisinājums?

[Rinalds Einiks · Rating 3 out of 5]

Sapnis par brīvu Latviju, kas jau sen izsapņots, pārsapņots, varbūt nosapņots?
Rainim izdotas ievīt savas ieceres, ideoloģiju par to, kādai jābūt Latvijai, ņemot par pamatu 13.gadsimta teiksmu - traģēdiju. Varbūt jau Rainis paredzēja, ka Latvija tik un tā ies postā, pat, ja kļūs brīva valsts?!
Mintauts - interesants cilvēks, taču man labāk patīk M.Zīverta Mindaugs no lugas "Vara", kur atklājas viņa nodomi un tas, ka pat "ļaunākais velns" patiesībā var būt cilvēcīgs.
Pasaule bez varas - utopija? Manuprāt, ne Rainis, ne Zīverts neatrisina problēmas par varas ietekmi,
jēgu. Tas ir tikai tāds filozofisks ieskats, apcere.
INDULIS "Tu esi asiņains, man tevis bail."
MINTAUTS "Kas liels, tas asiņains."
INDULIS "Kas liels, tas pats gan mirst, ne citus kauj;
Iz savas dzīves tūkstošus ceļ dzīvē."
Varbūt šeit ir tā problēma, kad cilvēcei ir uztvere, ka varens ir tikai tas, kas spēj pakļaut, norādīt, pavedināt, bet vai varens nevar būt tas, kurš otram palīdz, mudina celties uz augšu, pamosties...
__________________________________________________________
Ieliku 3 zvaigznes, jo, manuprāt, Rainis saputrojās savās domās un sapņos. Bija jālasa vairāk par 3 reizēm, lai izprastu, kas tieši ir tas, ko viņš vēlas pateikt.
P.S - Ja varētu te novērtēt M.Zīverta luga "Vara", es ieliktu 10 0000000000000000/5 :D




- Mēs būsim liela tik, cik mūsu griba.
Tieši tā!

[Kārlis · Rating 4 out of 5]

Although a bit silly at times because of the exaggerated drama, this book tells neither a story of love nor one about hate, but rather a tale of three nations and the values they hold. Surprisingly good, especially when Rainis comes in with those Shakespeare-esque "Oh no, I've been killed!".

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Traģēdijas centrs - Indulis - latvis, meklētājs ar mūžības, ne mirkļa skatījumu. Savas tautas dzīvi uzlūko svarīgāku, kā paša dzīvi. Ar šādām klasiska varoņa īpašībām apveltīts, viņš cilvēciskas vērtības un ideālus, kurus atpazīstam no daudzām fabulām, uzstāda kā mērķi, kurš atbilstoši žanram ir pretrunā ar rezultātu. Varonis traģēdijā iet bojā, bet ideāli netiek nodoti.
Rainim izdevies izmantot vairākus traģēdijas trumpjus, kas lasītājā un īpaši skatītājā (jo tā ir luga) raisa emocionālu stāvokli. Jau lugas sākumā, dienai austot - Induļa un Ārijas cīņā - nojaušams, ka liela loma būs arī naidam un mīlestībai, tie spēkosies un viņu vārdā intensīvi augs konflikts līdz traģēdijas loģiskajai kulminācijai, kas ļauj aptvert, ka naids nav virzītājs. Lugā novērots caurviju tēls, ko šajā gadījumā gribu saukt par caurviju jautājumu - Kurš ir kura gūstā? Ārija sākotnēji krīt Induļa gūstā, tad mīlestības gūstā, arī Indulis veicu visu, izņemot mīlestību un krīt tās gūstā, galu galā var sacīt, ka Indulis krīt (burtiski atdod dzīvību) arī ideju gūstā. Jā tās ir cilvēciskas, uz mūžību vērstas, bet dzīvības vērtas. No valodas jautājuma puses Raini vienmēr interesanti lasīt, meklējot dzejas virsotnes un neiztikt arī bez vārddarināšanas pērlēm (sudrabbalss, spaiduvara, ziedudveslīte, ziedoņsaule, kapurakme).
Tātad naids un vara nav uzvarētājs. Tas ir kas cits. Četri burti, pirmais m.

[Kate · Rating 3 out of 5]

Šausmīgi gara, izvilkta, izspiesta, izžmiegta (katras papildus minūtes iegūšanai) luga.
Ja es dotos uz šo izrādi ar pieciem cēlieniem - nešaubos, es domātu tieši to pašu ko tagad, nu varēja taču saīsināt to lugu. Visi konflikti iet uz rinķi, bezsakarīgi konfliktu atrsisinājumi tad atkal saasinājumi? Uz beigām palika interesanti, bet iespējams tikai tāpēc, ka priecājos beidzot pabeigt šo mīlestības moku? manipulācijas? varoņa likstu? stāstu.
Bija neliela sakritība ar Dinas Zoldneres Laika čūskas 3. grāmatu, citāts kurš atrodas manā atsauksmē ir ļoti līdzīgs šim:
"Man spēks no naida nāk, tev no mīlas.
Tavs tevi nāvē ved, mans mani dzīvē.(Mintauts)"
Tikai otrā rindiņa nedaudz oponē, jo Doroteja izdzīvoja mīlestības dēļ... bet tas ne par tēmu.
Ārija riktīgā manipulatore, nemaz nezinu vai Indulim viņa līdz galam patika, bet njā, vecie laiki laikam.

Bonuss: (labi citātiņi)
"Kad kokam nolauzta galotne, viņš spēj
Tik plesties plašumā, ne augt uz augšu"

"Teic, kurš ir valdnieks? (Indulis)
Tas, kurš valda sevi.
- Tu sevi nevaldi (Ārijas tēvs)"

[Marta · Rating 3 out of 5]

"Mēs būsim tik stipri, cik mūsu griba."
Naids nevar virzīt vēsturi un cilvēci, tā vietā jānāk mīlestībai, gara brīvībai un prāta atvērtībai.
Daudz tēlu un izaugsmes iespēju katram.
Latviešu valodas olimpiādei ;)

[Emilija!! · Rating 2 out of 5]

Rainis nemāk rakstīt sieviešu tēlus

[Danika · Rating 3 out of 5]

“Atpleš muti un izdveš nenoteiktas (neartikulētas) skaņas.”
“Joda brāļi, nu laiks ņemt Emboti!”
“Ne Joda nav, ne dieva, - ir tik sods. Sev visu dari pats, - pats sods, pats alga.”